“Es vairs negribu iet uz darbu!” Šī sajūta var liecināt par nopietnu saslimšanu
Izdegšana Latvijas iedzīvotāju vidū ir nopietna problēma. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste-rezidente psihoterapeite Madara Pumpure intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka izdegšanas gadījumā cilvēks jūtas slikti un vairs nevēlas pildīt savus ikdienas pienākumus, piemēram, doties uz darbu vai studijām.
Viņa skaidroja, ka Latvijā iedzīvotāju izdegšana ir nopietna problēma. To noteikti nevar uzskatīt par niecīgu problēmu, kas skar tikai atsevišķus cilvēkus. “Vispār tā nav [sastopama] tikai pa retam. Kopumā tā ir nopietna problēma.”
Iedzīvotāju izdegšanas izplatība ir atkarīga no nozares, kurā viņi darbojas. Īpaši izplatīta tā ir medicīnas un izglītības jomās.
Pasliktinās attiecības un nejūtas labi
Izdegšana (medicīniski to sauc par izdegšanas sindromu) ir viena no dzīves stila, dzīves apstākļu un dzīves veida izraisītām saslimšanām.
“Kā tā izpaužas praktiskajā dzīvē? Parasti izdegšana nenāk viena pati. Tā nāk kopā ar dažādām emocionālām problēmām, piemēram, trauksmi. Var pat veidoties depresija.
Kad ir izdegšana, pirmkārt, pazūd prieks darbā un pasliktinās cilvēka attiecības, līdz ar to viņš nejūtas labi. Tās ir pirmās izdegšanas pazīmes. Parasti ir kombinācija: cilvēks daudz strādā, viņš nejūtas labi, ka tik daudz strādā, un viņam nav darba un privātās dzīves balansa.
Izdeg ne tikai darbinieki, bet arī jaunās māmiņas un studenti
Bet izdegšana var rasties, ne tikai strādājot algotu darbu!
Piemēram, jaunajām māmiņām var būt izdegšana, rūpējoties par bērnu un uzņemoties rūpes par ēdiena gatavošanu, mājas tīrīšanu un citiem darbiem. Arī tad var piemeklēt izdegšana.”
Tāpat studiju laikā, kad jauniešiem ir daudz jāmācās, var rasties izdegšana.
Sajūta, ka neko negribas
“Izdegšana ir stāvoklis, kad ir sajūta: neko negribas. Šis stāvoklis ir nedaudz depresīvs, jo liekas, ka vairs neko negribas.
Tas ir līdzīgs arī depresijas gadījumā, bet ir smalka nianse starp depresiju un izdegšanu. Depresijas gadījumā cilvēks bieži vien neredz cerību (atkarībā no depresijas smaguma), bet izdegšanā varētu būt, ka viņš vēl redz cerību, ka problēmas ir iespējams risināt.”
Atpūtas brīžos jūtas labāk
Speciāliste stāstīja: ja cilvēkam ir tikai izdegšana bez papildu psihiskajām problēmām, bieži vien, kad viņš atpūšas no darba un viņam nav jāstrādā, viņš jūtas moži, viņš grib rītos mosties, viņš grib iet kaut ko darīt, viņam parādās vairāk dzīvesprieka.
Bet izdegšanas gadījumā dzīvesprieks pazūd un arī pēc brīvdienām cilvēks nejūtas pietiekami atpūties.
Dažkārt cilvēkiem, kuri izdeg, rodas ieradums atalgot sevi ar ēdienu, kaut ko garšīgu, tāpēc var parādīties ēšanas traucējumi, piemēram, emocionālā jeb kompulsīvā pārēšanās.
Arī biežas saaukstēšanās var liecināt par izdegšanu
Citiem ir miega traucējumi, biežas saaukstēšanās. Izdegšanai var būt dažādas pazīmes.
Kopumā izdegšana ir brīdis, kad cilvēks zaudē prieku un interesi par savu darbu, līdz ar to negribas strādāt. Izdegšanas gadījumā cilvēks par darbu, ko viņš pats ir izvēlējies un kas viņam patīk, sāk jautāt sev, vai viņam vispār vajag ar to turpināt nodarboties.
Pat vismīļākā bērnudārza audzinātāja var izdegt
Var būt tā, ka cilvēkam kopumā ļoti patīk viņa darbs un tas ir viņa sirds aicinājums, taču darba dienas ir pārāk garas. Piemēram, bērnudārza audzinātājai ļoti patīk savs darbs, taču viņa jūtas izdegusi, jo strādā katru darba dienu no pulksten 7 līdz 19, proti, 12 stundas katru darba dienu.
“Jā, jebkurš darbs, pat tāds, kurš ļoti patīk, var izdedzināt, ja mums neatliek laika citām lietām,” ārste teica un skaidroja: lai cilvēks justos labi, viņam dzīvē jāpiepilda dažādi mērķi.
Svarīgi uzturēt attiecības ar partneri, ģimeni un draugiem
“Tas nozīmē, ka karjera ir viens no cilvēka dzīves mērķiem, bet ne vienīgais. Tikpat svarīga ir patīkamu attiecību veidošana un uzturēšana ar romantisko partneri, ģimeni, bērniem un draugiem.
Runa ir arī par to ģimeni, no kuras mēs nākam. Ne vienmēr tas ir iespējams, bet tas ir vēlami.” Būtiskas ir arī attiecības ar darba kolēģiem.
Lai rodas prieks un piepildījums!
Vēl svarīgi, lai mēs rūpētos par savu fizisko veselību. Vajadzīga regulāra sportošana un veselīga ēšana. Visi šie aspekti dzīvē dod prieka un piepildījuma sajūtu.
Tāpat labam dzīves balansam nepieciešams laiks vienatnē. Bieži vien šo laiku cilvēki pavada, nodarbojoties ar saviem hobijiem, pārdomājot dzīvi, lasot grāmatas vai darot citas patīkamas lietas. “Svarīgi, ka ir balanss starp visu un kopumā dzīve ir mierīga,” Pumpure teica.
Nav labi katru dienu strādāt 12 stundas
Viņa skaidroja, ka dzīvē var būt posmi, kad cilvēks dažkārt (visbiežāk tas notiek jaunībā) strādā vairāk par 8 stundām dienā.
“Ja tas ir tikai laika posms, tad, to pārvarot, izdegšana var neveidoties. Bet, ja tas vairs nav dzīves posms, bet gan ikdiena, kad viņš strādā 12 stundas katru dienu, tas var veicināt izdegšanu.
Sadusmojas par neadekvātu atalgojumu
Pirmkārt, tas sāk bojāt attiecības ar tuvākajiem ģimenes locekļiem. Tāpat nav vairs laika, kad satikties ar draugiem, jo darbs ir svarīgāks.
Vēl vairāk – bieži vien cilvēks sadusmojas un izdeg no tā, ka viņa atalgojums nav adekvāts tam, cik daudz viņš strādā. Līdz ar to cilvēkam jāsāk domāt par to, kas vispār ir viņa dzīves vērtības; vai viņš dzīvo, lai strādātu, vai tomēr strādā, lai dzīvotu; ko viņš grib no dzīves.
Labsajūtas trūkums veicina izdegšanu
Ja mēs strādājam vairāk, tad šim darbam vajadzētu mums dot vairāk labklājības un labsajūtas. Bet, ja labsajūtas vairs nav, tas ir ceļš uz izdegšanu.
Ja neizdodas piepildīt iepriekš minētos mērķus un cilvēks ir fokusējies tikai uz darbu, rodas lielāks risks izdegšanai,” ārste teica.
Var ciest gan fiziskā, gan emocionālā veselība
Turklāt ilgstoša izdegšana var veicināt dažādu psihisku saslimšanu attīstību. “Parasti tas sāksies ar trauksmes izjūtu, turpināsies ar trauksmes traucējumiem vai hroniska stresa izraisītiem fiziskiem simptomiem, piemēram, galvas reiboņiem, sāpēm, gremošanas traucējumiem, sirdsklauvēm, paaugstinātu asinsspiedienu, muguras sāpēm, galvas sāpēm, saaukstēšanos, miega problēmām.
To visu pavada arī emocionāli traucējumi, piemēram, depresīvas izjūtas, skumjas, bezspēcības izjūta, bezjēdzības izjūta, izsīkums, bailes, trauksme, satraukums, nemitīgas un uzmācīgas domas par darbu.
Aizvainojums un aizkaitinātība
Var parādīties arī dusmas, kas izpaužas kā cinisms un sarkasms darbā. Darbinieks vairs nepievērš uzmanību detaļām, jo tās vairs neliekas tik svarīgas.
Var būt arī aizvainojums pret darba devēju par atalgojumu, neapmierinātība, viegla aizkaitinātība, ka darbinieks izgāž dusmas uz neīstajiem cilvēkiem neīstajā laikā un neīstajā vietā. Var būt svārstīgs garastāvoklis.
Izdegšanu var veicināt arī pārmērīgs prasīgums pret sevi un pārmērīga sevis vainošana neveiksmēs. Tāpat to veicina bailes kļūdīties.”
Izdegšanu var veicināt gan ārēji, gan iekšēji faktori
Ārste piekrita, ka izdegšana var būt gan gadījumos, kad cilvēks ir spiests strādāt pārāk ilgi un daudz, lai nopelnītu sev iztiku, gan arī tad, kad cilvēkam prasības pret sevi un savu darba kvalitāti ir pārāk augstas.
Piemēram, viens darba kolēģis konkrētus pienākumus paveic 8 stundu laikā, bet otrs vēlas darbu padarīt daudz skaistāk, glītāk, rūpīgāk un perfektāk, tāpēc strādā krietni ilgāk un darba vietā paliek arī pēc darba laika beigām.
Ir jārunā gan par ārējiem, gan iekšējiem faktoriem, kas var veicināt izdegšanu.
Cieš gan sievietes, gan vīrieši
Parasti izdegšana visbiežāk parādās rudenī un ziemā. Ar izdegšanas simptomiem pie speciālistiem biežāk dodas sievietes (vecumā ap 30-35 gadiem), bet tas nenozīmē, ka vīrieši neizdeg.
Iespējams, viņi vienkārši retāk meklē palīdzību. Ļoti liels izdegšanas risks ir vīriešiem, kuri vieni paši uztur visu ģimeni.
“Ir vīrieši, kas uztur visu savu ģimeni, un viņiem rodas emocionāls spiediens saistībā ar finansiālo atbildību, jo uz viņiem vieniem pašiem balstās visa ģimenes iztika! Šādās situācijās ir lielāks risks izdegt,” Pumpure skaidroja.
