Maltītes nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, apliecina zinātnieki
Visi zina, ka vēlu vakarā pirms gulētiešanas ēst ir kaitīgi; nav ieteicamas arī pārāk vēlas brokastis. Kāpēc? Zinātnieki ir atklājuši mehānismu, kā novēlotas ēdienreizes ir saistītas ar aptaukošanos.
Brigham and Women’s slimnīcas darbinieki Bostonā ir izpētījuši, ka ieradums atlikt galvenās ēdienreizes uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē enerģijas patēriņu, apetīti, kā arī taukaudu molekulāros ceļus.
Pētījumā piedalījās 16 pacienti ar lieko svaru vai aptaukošanos. Katrs dalībnieks izpildīja divu laboratorijas protokolu prasības – vienu ar stingri saplānotu ēdienreižu grafiku un otru ar tieši tādu pašu maltītes sastāvu un daudzumu, bet ar laika nobīdi par četrām stundām.
Lai novērtētu, kāda tieši ir ēdienreižu grafika nobīdes ietekme, eksperimenta dalībniekiem pārbaudīja asins analīzes, ķermeņa temperatūru un enerģijas patēriņu. Lai salīdzinātu gēnu ekspresijas paraugus atkarībā no dažādiem ēšanas apstākļiem, tika analizēti dalībnieku taukaudu biopsijas paraugi.
Izrādījās, ka novēlotas ēdienreizes stipri ietekmē apetīti regulējošos hormonus leptīnu un grelīnu, kā arī izraisa palēninātu kaloriju sadedzināšanu. Taukaudos pastiprinās adipoģenēzes (tauku šūnu dalīšanās) process, kas veicina tauku uzkrāšanos organismā. Nākotnē zinātnieki plāno pārbaudīt šo tendenci, ņemot vērā arī citus svarīgus faktorus, piemēram, fizisko aktivitāti, miegu un gaismas iedarbību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Veselības akadēmijas saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.
