Migrēna. Ko tas nozīmē, un kas izraisa šīs briesmīgās galvassāpes?

Kādas ir migrēnas pazīmes?

Vārds “migrēna” cēlies no sengrieķu vārda hemicrania, kas nozīmē ‘puse no galvas’. Migrēnai raksturīgi, ka sāp nevis visa galva, bet tikai vienā galvas pusē, piemēram, vienā no deniņiem vai tikai pakausī. Sāpes ir pulsējošas, stipras vai ļoti stipras, kas vēl vairāk pastiprinās fiziskas slodzes laikā. Ja ar parastām galvassāpēm cilvēkam gribas iziet svaigā gaisā, izvingroties, lai pāriet, tad migrēnas pacients sāpju laikā negrib ne runāt, ne staigāt, kur nu vēl sportot. Viņš meklē mieru, klusumu, vēlams arī tumsu un izolētību no smaržām, kas var izraisīt nelabu dūšu. Slikta dūša ir tipisks migrēnas pavadonis. Katrā lēkmes reizē galva var sāpēt citur, bet daktere novērojusi, ka pacientiem parasti (biežāk) sāp vienā vai otrā galvas pusē. Katru reizi pilnīgi visu migrēnas simptomu var nebūt.

Ja nelieto zāles, lēkme ilgst no 4 stundām līdz 3 diennaktīm. Migrēna nav bīstama dzīvībai, bet būtiski kaitē dzīves kvalitātei.

Vadoties pēc dažādiem pavadošiem simptomiem, migrēnu iedala:

* parastā migrēna

ar slimībai atbilstošajām pazīmēm;

* migrēna ar auru

, kad raksturīgi, ka, pirms sāk sāpēt galva, sajūtami migrēnas priekšvēstneši jeb aura – zibšņi un gaisma acu priekšā, tirpoņa, vājums rokās un kājās, noslīdējis plakstiņš, sāp vēders, smaguma sajūta galvā. Sejas noslīdējumi raksturīgi insultam, un šī slimība biežāk nekā citus piemeklē tieši migrēnas pacientus.

Aura kā migrēnas priekšvēstnesis var būt mokošāka par pašu migrēnu.

Kas galvā notiek?

Ļoti vienkāršotā veidā izklāstot saslimšanu – kad sākas lēkme, bet vēl nesāp galva (auras stadijā), galvas aizmugurējā daļā sākas asinsvadu spazmas. Tur atrodas redzes nervs, tāpēc migrēnas pacientam acu priekšā var būt zibšņi un uguņošana.

Spazmu dēļ tiek traucēta asins pieplūde smadzenēm (išēmija). Organismam nepatīk šāds stāvoklis, kad smadzenēm trūkst apasiņošanas, un sākas reakcija, lai to labotu: izdalās dažādas ķīmiskas vielas, kas sekmē asinsvadu paplašinātos. Kad tie sāk paplašināties, starp asinsvadiem starpaudu (perivaskulārajā) telpā rodas tūska. Tieši tūska un asinsvadu paplašināšanās rada galvassāpes. Mehānisms, kā tas notiek, ir gana sarežģīts: atbrīvojas dažādi iekaisuma fermenti, procesā iesaistās trīszaru nervs, krītas serotonīna līmenis.

Var būt, ka vienā galvassāpju reizē cilvēkam ir migrēna, bet citā reizē galva sāp no caurvēja vai kakla daļas muskuļu savilkuma. Tāpēc svarīgi atšķirt galvassāpes. Nav tā, ka migrēna piemeklē reizi mūžā un vairs nekad. Dakteres praksē tā nav gadījies. Vienam slimība atkārtojas trīs reizes mēnesī, citam vienu reizi desmit mēnešos. Lai noteiktu diagnozi – migrēna –, jābūt vismaz piecām lēkmēm gadā.

Kas izraisa migrēnu?

Ļoti liela nozīme ir ģenētikai, uzsver daktere Plotniece, apmēram 70% migrēnas pacientu šī slimība ir arī kādam no radiniekiem. Divas reizes biežāk migrēnu atklāj sievietēm nekā vīriešiem, jo saslimšanu var izraisīt estrogēna daudzums asinīs. Sieviešu vidū vērojama tā sauktā premenstruālā vai menstruālā migrēna, kas parādās tieši menstruāciju laikā. Bieži vien sievietēm migrēna beidzas, iestājoties menopauzei vai grūtniecībai.

Migrēnas pacienti ir ļoti jutīgi pret spēcīgām smaržām, spilgtu gaismu, asiem trokšņiem, paaugstinātu vai pazeminātu atmosfēras spiedienu. Galvassāpes var izraisīt arī vējš un auksts ūdens. Bieži galva sāp brīvdienās, kad ir daudz laika un gadās drusku pārgulēties.

Lēkmi var izraisīt sarkanvīns, produkti, kas satur glutamātu (vegeta, sojas mērce), trekni žāvējumi, mākslīgie saldinātāji, cietie sieri. Migrēnas pacientiem svarīgas regulāras ēdienreizes, lai cukura līmeņa svārstības nebūtu lielas.

Daktere praksē novērojusi, ka migrēnu provocē stress, kad saspringst plecu josla, galvas pamatnes muskuļi. Ja mākam stresa laikā nesaspringt, galvassāpes var neizvērsties.

Nevēlama ir arī pasīvā vai aktīvā smēķēšana un alkohola lietošana.

Ko darīt?

Priecīgā ziņa ir tāda, ka migrēna var pāriet pati no sevis. Tā nav vecu ļaužu kaite, plašāk novērota 20–30 gadu vecuma posmā un sastopama arī bērnu vidū.

Ne tik priecīga ir ziņa, ka migrēnu izdodas izārstēt tikai 40% gadījumu, un arī tad nav skaidru pētījumu, ka tieši zāles bija tās, kas palīdzēja atbrīvoties no slimības.

Migrēnai fonā var būt vēl virkne saslimšanu – smadzeņu asinsvadu iekaisums, asinsvadu izspīlējums un citas, kas izraisa smagas galvassāpes. Ja migrēnai nav auras stadijas, kas tieši norāda uz šo slimību, ārstam jāizslēdz visi citi iespējamie galvassāpju iemesli. Ja nepieciešams, jāveic kompjūtertomogrāfija, magnētiskā rezonanse, angiogrāfija, doplerogrāfija, taču ļoti svarīgas ir arī elementārās pārbaudes – asinsspiediens, cukura un hemoglobīna līmenis asinsainā.

Vieglu lēkmju ārstēšanai var izmantot parastos bezrecepšu pretsāpju līdzekļus. Ja nav nieru vai aknu problēmas, zāles var lietot, nebaidoties no blakusiedarbības. Reizēm vieglu sāpju gadījumā pacientam kaite pāries, iedzerot glāzi kolas vai tasi kafijas. Vidēju un stipru lēkmju ārstēšanai izmanto modernos medikamentus, kas ne vien samazina sāpes, bet arī novērš lēkmju attīstību, mazina nelabumu un vemšanu, kā arī citus migrēnas pavadsimptomus. Ja cilvēks cieš no ļoti stiprām un biežām migrēnas lēkmēm, noteikti jādodas pie ārsta, kurš noteiks specifisku migrēnas ārstēšanas kursu.

Ja sievietēm migrēnu izraisa estrogēns, klasiskajā medicīnā vai nu piemeklē hormonālo kontracepciju, kas normalizē hormona līmeni, vai jau pirms mēnešreizēm iesaka dzert zāles, lai lēkme neizraisās. Bet praksē novērots, ka bieži gadās otrādi, – dzerot hormonpreparātus, migrēna tieši sākas vai paasinās.

Migrēnas pacientam regulāri jāizvairās no tiem faktoriem, kas izraisa galvassāpes – labāka ieteikuma slimības cietējiem nav.

Kur vērsties, ja moka galvassāpes?

Pirmais speciālists, kas var diagnosticēt migrēnu, ir ģimenes ārsts, kurš pacientu nosūta pie neirologa. Rīgā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī atvērti Galvassāpju kabineti.