Nav zoba. Ar ko to aizvietot, stāsta zobu protēziste Agnese Breidaka

Par protezēšanas iespējām stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta un Dr. Apines zobārstniecības klīnikas zobu protēziste Agnese Breidaka. 

Lai arī kādā situācijā tu būtu nonācis, piemēram, devies pie ārsta ar sāpošu zobu, kuru nācās steidzami izraut, no zobārstniecības klīnikas tev vajadzētu iziet ar pagaidu zobiem mutē. “Mēs dzīvojam laikā, kad nevienam nav jāstaigā bez zobiem. Speciālistam jāpiedāvā veids, ar ko zobu aizvietot. Var taisīt pagaidu platīti, izņemamu kapīti ar zobiņu vai arī tiltu, ar kuru pie blakusesošiem zobiem pielīmē trūkstošo,” skaidro zobu protēziste.

Nepieļauj, ka noārdās kauls!

Ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, katrs zobārsts vai protēzists pirms zoba izraušanas pacientam piedāvātu rīcības plānu zaudētā zoba aizvietošanai, savukārt pacienti atbildīgi izturētos pret savu veselību un nestaigātu gadiem ilgi ar tukšu vietu mutē, ko nepieciešams aizpildīt. Bet mēs nedzīvojam ideālā pasaulē, jo zobārstniecība ir dārgs prieks, kas katram nav pa kabatai.

Pirms atmet ar roku un nolem, ka spēj dzīvot arī bez dažiem zobiem, ņem vērā – ja ilgstoši neaizvietosi zobu, sāks deformēties sakodiens. Mutē parādoties brīvai vietai, tālākie zobi virzās tuvāk priekšējiem. Ja izkritis zobs apakšžoklī, pretī esošais augšējais zobs sāk augt garāks. Vairāku gadu laikā tas, iespējams, izaugs tik garš, ka sāks kost apakšžokļa smaganā.

Tāpat tukšajā vietā pamazām noārdās kauls, tāpēc sāk mainīties seja. Ja priekšā nav viena vai vairāku zobu, iekrīt augšlūpa, bet, ja trūkst sānu zobu, iekrīt vaigi. Tas cilvēku padara vizuāli vecāku. Turklāt, ja noārdās kauls, rodas problēmas nākotnē trūkstošos zobus aizvietot. Tad vienīgā iespēja ir totālā protēze, ko ievieto tad, ja mutē nav neviena zoba. Cik ilgi gaidīt? Mēs esam dažādi, tāpēc arī izmaiņas notiek atšķirīgi – kādam tās ir acīm redzamas jau pēc viena gada, citam pat pēc diviem gadiem nav vērojams liels kaula zudums.

Lēti, bet neērti

Trūkstošos zobus var aizvietot ar izņemamām un neizņemamām protēzēm. Izņemamās ir lētākas, pie tām pieskaita totālu un parciālu jeb daļēju protēzi.

Totālu protēzi izmanto tad, ja nav neviena zoba un pilnībā jāaizvieto viena vai abas zobu rindas. Starp protēzi un smaganām veidojas vakuums, tādējādi protēze piesūcas un nekrīt ārā. Tā sastāv no akrila pamatnes un plastmasas zobiem. Ja agrāk uzreiz bija iespējams pateikt, ka cilvēkam mutē ir protēze, tad mūsdienās to izgatavošanas materiāli ir tik labi, ka nezinātājs pat nepamana – tiesa, ja vien protēze izgatavota kvalitatīvi.

Šī zobu aizvietošanas veida pluss ir tas, ka protēzi izgatavo ātri un tā ir salīdzinoši lēta. “Totālā protēze ne tikai aizvieto trūkstošos zobus, bet arī atjauno sejas struktūru, kas zaudēta, noārdoties kaulam. Tāpēc parasti, ieliekot protēzi, uzlabojas arī pašapziņa un cilvēks uzreiz izskatās jaunāks,” teic Agnese Breidaka.

Diemžēl ir reizes, kad totālā protēze slikti turas, it īpaši apakšžoklī, turklāt sākumā tā nereti spiež – nu gluži kā jaunas kurpes, tāpēc bieži jāiet pie protēzista, lai piekoriģētu vietas, kas rada diskomfortu. Jāņem vērā, ka, nēsājot šādu protēzi, žokļa kauls visu laiku mainās jeb lēni noārdās, līdz ar to pēc kāda laika starp protēzi un smaganām parādās brīva vieta. Tad ir divi iespējamie rīcības scenāriji – lietot protēžu līmi vai arī doties pie speciālista, kurš brīvajā vietā starp protēzi un smaganām ieliek papildu akrilu, to padarot resnāku. Un arī tad jārēķinās, ka pēc 5–10 gadiem vajadzēs izgatavot jaunu.

“Totālā protēze nav ērta, īpaši augšžoklī, kur pārsedz visu gļotādu, lai maksimāli labi piesūktos žoklim. Tas var ietekmēt gan garšas sajūtu, gan izrunu – ja protēze uztaisīta neprecīzi, cilvēks, iespējams, sāks šļupstēt. Mana pieredze liecina – ja pacients var atļauties dārgāku alternatīvu, tad viņš atgriežas, lai ieliktu implantus. Ja finansiāli tādas iespējas nav, tad nereti mājās protēzes nelieto un ieliek tikai reizēs, kad jāiet cilvēkos.”

Lai nesabojātu smaidu

Ja trūkst daļa zobu, iespējams izgatavot daļēju jeb parciālu protēzi. Arī to veido uz akrila bāzes ar plastmasas zobiem, savukārt pie pacienta esošajiem zobiem to piestiprina ar metāla āķīšiem. Šāda zobu aizvietošanas veida trūkumi un ieguvumi ir līdzīgi totālās protēzes mīnusiem un plusiem. Ja gadījumā cilvēks zaudē vēl kādu zobu, nepilnas dienas laikā zobu tehniķis protēzei pievieno trūkstošo zobu.

Situācijā, kad mutē palikuši tikai priekšējie zobi un negribas protēzi ar metāla āķīšiem, kas būs redzami, ir iespējams to izgatavot ar atšķirīgu fiksācijas veidu. Tad dažus pacienta zobus noslīpē un uz tiem uzliek kronīšus, pie kuriem ar īpašu tehnoloģiju piestiprina izņemamu protēzi. Cilvēkam smaidot vai runājot, šis fiksācijas veids nav redzams.

Novecojusi metode – tilts

Novecojis neizņemamas protēzes veids, ko joprojām mēdz izmantot, ir tilts. Tas ļauj aizvietot 1–4 blakus esošus zobus, tomēr lielākoties aizvieto 1–2 zobus. Garāku tiltu neiesaka veidot, jo tad palielinās slodze uz balsta zobiem, tāpēc tie bojājas. Agnese Breidaka šo metodi sauc par novecojušu, jo nepieciešams noslīpēt blakus esošos veselos zobus, lai uz tiem ar speciālu cementu uzliktu tiltu. Parasti šo restaurāciju izgatavo no metāla vai cirkonija karkasa, kas pārklāts ar porcelānu. Metāla karkasu, kas ir lētāks, biežāk izvēlas sānu zobiem, savukārt priekšējo zobu karkasu veido no baltas krāsas cirkonija, jo tad zobi izskatās dabiskāk.

Diemžēl zem restaurācijas zobos mēdz veidoties caurumi, un tādās reizēs tilts jānoņem, lai zobu salabotu. Finansiāli un emocionāli vissāpīgākais variants ir šī zoba izraušana, un tad vai nu jātaisa garāks tilts, rēķinoties, ka tas var salūzt, vai arī jāliek implanti vai izņemama protēze.

Implanti – samaksātās naudas vērti

Ar implantu drīkst aizvietot jebkuru trūkstošo zobu, ja vien kauls nav noārdījies. Implanti ir skrūves kaulā, uz kurām stiprina mākslīgos zobus – kroņus, tiltu vai izņemamu protēzi. Salīdzinot ar citiem protezēšanas veidiem, implanta ievietošanai bieži vien ir nepieciešams vairāk laika, atsevišķos gadījumos pat deviņi mēneši, bet citreiz skrūvi kaulā var ievietot uzreiz pēc zoba izraušanas.

Piemēram, ja izrauj priekšējo zobu, var uzreiz ielikt skrūvi un uzlikt pagaidu zobu. Ja zobs jau ir izrauts, pirms esi vienojies ar protēzistu par implantu ievietošanu, jāgaida aptuveni četri mēneši, līdz kauls sadzīs. Tad veic trīsdimensiju rentgenu, lai izvērtētu kaula stāvokli. Ir reizes, kad atklājas, ka nepieciešams pieaudzēt kaulu, jo tā apjoms nav pietiekams. Ideālā variantā kaulu paņem no paša pacienta žokļa, jo tad kauls labāk pieaug, bet ir iespēja pieaudzēt arī speciāli sagatavotu, sterilizētu dzīvnieka (visbiežāk cūkas) kaulu. Parasti jāgaida 4–9 mēneši, kamēr kauls pieaugs.

Pēc tam kaulā ievieto titāna skrūvi un gaida 2–4 mēnešus, līdz tā ieaug, bet, ja kauls nav spēcīgs un blīvs, jāgaida ilgāk. Tiklīdz skrūve droši turas, uz tās uzskrūvē zobu. Atsevišķās situācijās uz vienas skrūves uzliek pat divus zobus. Ja trūkst 3–4 blakus esoši zobi, pietiek ar divām skrūvēm. Ja vispār nav zobu un gribas tos aizvietot ar implantiem, tad gan augšžoklī, gan apakšžoklī jāievieto sešas skrūves, uz kurām uzskrūvē pilnu zobu rindu.

Mazliet lētāka alternatīva ir izņemama protēze, ko uzliek uz skrūvēm. Šādā situācijā augšā nepieciešams ievietot četras skrūves, apakšā – divas līdz četras.

Kad implanti neturas?

Aptuveni 2 % pacientu implanti neieaug. Lūk, četri izplatītākie riska faktori, kas nopietni jāapsver, pirms izlem par labu implantiem.

* Smēķēšana. Nikotīns sašaurina asinsvadus, līdz ar to audi nepilnvērtīgi saņem barības vielas, ko tiem piegādā asinsrite.

* Slikta mutes dobuma higiēna. Implants nesabojāsies, bet, ja nekārtīgi tīrīsi zobus un mutes dobumā vairosies baktērijas, var sākties iekaisums.

* Augsts asinsspiediens. Tas kavē normālu dzīšanas procesu, jo asinīs ir samazināts skābekļa daudzums. Ja brūce dzīst lēni, ir lielāks risks, ka veidosies iekaisums.

* Cukura diabēts. Pacientiem ar nekontrolētu cukura diabētu lēnāk dzīst brūces, organismam ir samazināta spēja cīnīties ar infekcijām un lielāks smaganu slimību risks.