Jelgavā ārstu komisija kavējas ar invaliditātes grupas pagarināšanu; Ivetai liegti asistenta pakalpojumi
Jelgavnieci Ivetu uztrauc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) kavēšanās ar viņas invaliditātes grupas pagarināšanu. Līdz šim likums noteica, ka lēmums jāpieņem mēneša laikā, bet nu jau pagājuši divi mēneši un no komisijas nav saņemta atbilde – invaliditātes grupa ir spēkā vai nē? Izradās, ka Saeima pērn pieņēmusi lēmumu, kas nosaka, ka līdz šī gada beigām komisija lēmuma pieņemšanas termiņu ir tiesīga pagarināt līdz pusgadam.
Labklājības ministrija žurnālam “Likums un Taisnība” skaidro - ja VDEĀVK pagarinās invaliditātes grupu, tad to darīs ar atpakaļejošu datumu. Ja komisija pieņēmusi lēmumu par izskatīšanas termiņa pagarināšanu, tad personai ar invaliditāti invaliditātes grupa netiek anulēta un viņa var vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā ar prasījumu turpināt nodrošināt asistenta pakalpojumu.
Nesaprotu: esmu vesela vai nē?
Ivetas kundze “Likumam un Taisnībai” pastāstīja: “Man līdz šim bija otrās grupas invaliditāte un pienācās arī asistenta pakalpojumi. Šobrīd pagājuši jau gandrīz divi mēneši no dokumentu iesūtīšanas VDEĀVK Jelgavas nodaļā, bet atbildi vēl neesmu saņēmusi, līdz ar to arī nevaru vairs izmantot asistenta pakalpojumus. Atbildē saņēmu - gaidiet!
Likums paredz, ka atbilde jāsniedz mēneša laikā. Ar šo es biju rēķinājusies un neieplānoju nekādus ārstu apmeklējumus un neko citu, bet man tas viss ir vajadzīgs.
Vai VDEĀVK drīkst tik bezatbildīgi rīkoties? Tad jau sanāk, ka pašlaik esmu vesela”.
Ministrija: “Var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu”
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Zanda Beinare radušos situāciju skaidro:
“Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta otro daļu, pamatojoties uz personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtējumu, VDEĀVK amatpersona izdod administratīvo aktu, ar kuru uz noteiktu termiņu nosaka invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem.
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestādei lēmums par administratīvā akta izdošanu ir jāpieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas par konkrētās lasītājas lietas izskatīšanas gaitu, tomēr vispārīgi skaidrojam, ka lietas izskatīšanai var tikt noteikts ilgāks laiks (līdz četriem mēnešiem) gadījumos, ja objektīva lēmuma pieņemšanas nolūkā nepieciešams noskaidrot papildu informāciju (piemēram, izprasīt trūkstošo informāciju no ģimenes vai ārstējošā ārsta).
Vienlaikus informējam, ka VDEĀVK periodiski saskaras ar netipiski augstu iesniegumu skaita pieaugumu, kas, iespējams, ir saistīts ar negatīvām izmaiņām sociālekonomiskajā situācijā valstī vai pandēmijas radītajām sekām. Šī iemesla dēļ, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības uz sociālo nodrošinājumu, Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, paredzot, ka “līdz 2023. gada 31. decembrim VDEĀVK amatpersonai ir tiesības pagarināt šā likuma 8. panta otrās daļas kārtībā iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja VDEĀVK amatpersonai viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas nav iespējams pieņemt 8. panta otrajā daļā minēto administratīvo aktu”.
Minētie grozījumi VDEĀVK dod tiesības pagarināt iepriekš izdotā administratīvā akta (tas ir - invaliditātes lēmuma) darbības termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem (proti, pagarināt iepriekš noteiktās invaliditātes grupas termiņu), ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas nav iespējams pieņemt lēmumu. Tādējādi šādas izņēmuma normas piemērošanas rezultātā, personai tās iesnieguma izskatīšanas laikā nerodas invaliditātes statusa pārrāvums un netiek liegtas tiesības uz invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem.
Papildus informējam, ka saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta trešo daļu invaliditāti nosaka ar atpakaļejošu datumu – tas ir, ar dienu, kad persona iesniegusi attiecīgu iesniegumu VDEĀVK. Attiecīgi arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pakalpojumus aprēķinās un izmaksās par iepriekšējo periodu (tiklīdz tiks pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu).
Iepriekš izdotā administratīvā akta termiņa pagarināšana risina arī asistenta pakalpojuma saņemšanas jautājumu.
Ja VDEĀVK pieņem lēmumu par administratīvā akta pagarināšanu, tad attiecīgi no šī pagarinājuma lēmuma pieņemšanas brīža persona var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu pagarināt arī asistenta pakalpojuma termiņu. Labklājības ministrija ir aicinājusi sociālos dienestus pievērst uzmanību gadījumiem, kad invaliditāte tiek vērtēta atkārtoti, un vērtēt klientu situācijas individuāli, lai lēmums par atkārtotu asistenta pakalpojuma piešķiršanu tiktu pieņemts iespējami savlaicīgi.
Arī pašai personai vajadzētu sekot līdzi un tiklīdz VDEĀVK ir pieņēmusi lēmumu vai nu par administratīvā akta pagarināšanu vai jaunu pastāvīgu lēmumu, personai nevajadzētu kavēties ar iesniegum iesniegšanu sociālajā dienestā, lai nerastos pārtraukums asistenta pakalpojumā. Tiklīdz Komisija lēmumu ir pieņēmusi, tas ir pieejams arī sociālajam dienestam informācijas sistēmā, un attiecīgi ir pamats lemts arī par asistenta pakalpojumu”.
