Plaši izplatīts vīruss, kam varētu būt saistība ar multiplās sklerozes attīstīšanos
Jaunākie pētījumi liecina, ka Epšteina-Barra vīruss (EBV) var izraisīt multiplo sklerozi vai veicināt šīs slimības progresēšanu. Kā norāda Lielbritānijas Multiplās sklerozes fonds, "līdz pat 95 % pieaugušo ir bijuši pakļauti" šim "ļoti izplatītajam vīrusam".
Infekciozā mononukleoze, kuru izraisa Epšteina-Barra vīruss, ir akūta infekcijas saslimšana. To dēvē arī par "skūpstu slimību", jo infekcijas pārnešana notiek galvenokārt ar siekalām skūpsta laikā vai ciešā kontaktā ar inficēto. Cilvēkam, kurš jau reiz ir izslimojis Epšteina-Barra vīrusu, organismā izstrādājas antivielas, tāpēc atkārtoti ar to inficēties nevar, liecina portālā “Medicine.lv” pieejamā informācija.
Multiplās sklerozes fonds gan mierina, ka tas, ka esat reiz slimojis ar šo vīrusu, nebūt nenozīmē, ka dzīves laikā saslimsiet ar multiplo sklerozi. Tomēr pētījumi liecina, ka praktiski visiem, kuriem diagnosticēta šī smagā slimība, analīzēs uzrādās antivielas arī uz Epšteina-Barra vīrusu.
Atsaucoties uz amerikāņu pētījumu, Multiplās sklerozes fonds norādīja: "ASV zinātnieki novēroja cilvēkus, kuri vairākus gadus atkārtoti sniedza asins paraugus, lai varētu noteikt, kad viņi ir inficējušies ar EBV. Pētnieki pierādīja, ka risks saslimt ar MS bija daudz lielāks pēc inficēšanās ar EBV."
“Mēs atklājām, ka antivielas pret EBV, kas parasti cīnās pret infekciju, var kļūdaini vērsties pret galvas un muguras smadzenēm un izraisīt to bojājumus,” norādīja Dr. Olīvija Tomasa, Zviedrijas Karolinskas institūta pētniece.
Multiplā skleroze ir komplicēta slimība, un tās izplatītākie simptomi ir nejūtīgums, tirpšana vai vājuma sajūta ekstremitātēs, uz vēdera vai sejas zonā, grūtības staigāt, līdzsvara traucējumi, galvas reibonis, izteikts nogurums, mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi. Tāpat var būt redzes traucējumi, piemēram, miglaina redze, dubultošanās, šķielēšana.
