Kā apturēt novecošanu? Jāveido 4 rezerves, un pasaulslavens neirologs atklāj, kādām tām jābūt
Vecums nenozīmē, ka ir noteikti jāsabrūk, savā grāmatā raksta neirologs Roberts Frīdlends. Viņa dzīvesveida un uztura ieteikumi māca, kā pasargāt sevi no saslimšanas ar tā sauktajām vecuma kaitēm, piemēram, demenci.
Tā vien šķiet, ka mūsu izredzes novecot cienījami ir niecīgas. Ja pensijas vecumā varat izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām, tad var teikt, ka esat izsprukuši no galvenā slepkavnieka, kas cilvēkus iedzen kapā.
Augsts asinsspiediens, koronārā sirds slimība, sirds mazspēja un insults – visām šīm veselības problēmām risks pieaug līdz ar vecumu. Piemēram, 40 un 50 gadu vecumā iespēja, ka ar kādu no minētajām slimībām saslimsim, ir 40 % liela, bet 80 gadu veciem cilvēkiem risks palielinās līdz 79– 86 procentiem.
Vēl viens izaicinājums ir kognitīvās funkcijas un prāta spēju saglabāšana. Alcheimera slimība, no kuras cilvēki tik ļoti bīstas, tāpat citas demences formas patlaban ir sestais galvenais nāves iemesls. ASV vien ar Alcheimera slimību slimo gandrīz seši miljoni cilvēku. Un, neraugoties uz vairāk nekā 42 miljardiem dolāru, kas 25 gadu laikā iztērēti, lai atrastu zāles, farmācijas uzņēmumiem nav izdevies izstrādāt efektīvus medikamentus, lai izārstētu cilvēkus no Alcheimera slimības.
Sasniedzot 75 gadu vecumu, iespēja, ka būs demence, ir aptuveni 43 % liela, un sievietēm, tā kā viņas dzīvo ilgāk nekā vīrieši, ir lielāka varbūtība, pirms doties aizsaulē, piedzīvot garīgus traucējumus. Un vēl jau nav pieminētas citas slimības kā vēzis, cukura diabēts un infekcijas. Vienvārdsakot, nav itin nemaz jābrīnās, ka mēs slavinām jaunību un baidāmies no vecuma.
Dzīvojam līdz simts! Bet kā gan sasniegt šo mītisko vecumu cienījami un ar prieku? Kā nodrošināt dzīvi, kādu attēlo televīzijā? Vai cienījama novecošana ir vienkārši reklāmas triks? Vai varbūt reta dāvana saujiņai Holivudas slavenību, kam patrāpījušies “labi gēni”?
Kāda jauna grāmata liek domāt par pretējo
Novecošana ir neizbēgama, taču arī veselīga, aktīva, enerģiska dzīve ir vairāk nekā iespējama, ja spējam izvairīties no briesmām, kādas rada mūsdienu modernās dzīves mazkustība, stress un pārstrādāta pārtika.
Grāmatā "Unaging: The Four Factors That Impact How You Age" slavenais neirologs un zinātnieks Roberts Frīdlends raksta, ka gēni īpaši daudz nenosaka, cik veselīgi novecos smadzenes.
Patiesībā Frīdlends ar šo grāmatu grauj visus stereotipus. Viņš 44 gadus ir strādājis neirozinātnes jomā un atzīst, ka viņu vienmēr ir sarūgtinājuši pacienti, kas saka, ka tāpat jau jāmirst. Dzīvojam taču tikai vienreiz, tāpēc ēdam, dzeram un esam laimīgi, vai ne?
“Mērķis nav “normāla novecošana”,” saka Frīdlends. “Mērķis ir pieņemt lieliskus lēmumus, lai vecumdienās dzīvotu brīnišķīgu dzīvi.”
Roberts Frīdlends ir neirologs, Luisvilas Universitātes profesors Kentuki štatā, un viņa specialitāte un galvenais temats, kam viņš ir pievērsies savā grāmatā, ir smadzenes un prāta spēju lejupslīde.
Ir daudzas mazas lietas, ko varam darīt, lai vairotu savus spēkus un palīdzētu prātam un ķermenim stāties pretim novecošanas procesam. Lūk, dažas no tām:
