Vēzis 4. stadijā brīnumaini pazuda. Pētnieks un ārsts par atrasto spēku citrusaugļu mizās

Vēzis, kas beidzas ar brīnumu

Kad Endijam Ābinam atklāja prostatas vēzi, viņam bija 70 gadu. Šī slimība iedzina kapā viņa tēvu, bet Endijs vēl arī cieta no Pārkinsona slimības un tieši tāpēc pirmo reizi meklēja palīdzību ārpus konvencionālās medicīnas.

Viņš sāka terapiju, taču plīsa resnā zarna, un Endijam atklāja resnās zarnas vēzi – audzējs bija ceturtajā stadijā, metastāzes jau bija izplatījušās uz aknām. Ārsti nekavējoties viņu operēja – izņēma daļu resnās zarnas un audzējus no aknām, kā arī veica kolostomiju (piešuva resno zarnu un izveidoja atveri uz vēdera priekšējās sienas). Tad Endijs saņēma ķīmijterapiju, bet ļoti grūti to pārcieta – viņam saasinājās Pārkinsona slimības izpausmes, muskuļi un locītavas kļuva stīvi, un viņš nevarēja pakustēties. Viņš negribēja atkārtot šo terapiju.

Ārstam Īzakam Eliazam Endijs ar saviem trim audzējiem un neirodeģeneratīvo slimību bija īsts izaicinājums, lai gan Eliazs ir integratīvās medicīnas pionieris un viņa klīnikā Santarosā, Kalifornijā, bieži nokļūst tā sauktie bezcerīgie gadījumi – pacienti ar progresējušu un beigu stadijas audzēju, neirodeģeneratīvām slimībām un citām saslimšanām, ar kurām konvencionālā medicīna nav varējusi tikt galā.

Eliazs sāka ar to, ka nozīmēja Endijam lielu devu jauna pretiekaisuma līdzekļa, ko viņš bija izstrādājis no citrusaugļu mizu pektīna. Terapijā ietilpa arī citu uztura bagātinātāju un ārstniecības augu preparātu intravenoza ievadīšana, akupunktūra, kā arī norādes par dzīvesveidu, ko Endijs skrupulozi ievēroja.

Ar laiku resnās zarnas vēzis pazuda. Pārkinsona slimības izpausmes būtiski samazinājās – pat tādā mērā, ka lielākā daļa cilvēku, kā teica Endija sieva, tos nemaz neievēroja.

Piecu gadu laikā Endijs pilnībā atbrīvojās no vēža. Kādā video var redzēt, kā viņš krāso šķūni un baro vistas, kad vēl slimoja ar resnās zarnas vēzi un ar grūtībām varēja paiet. Pēc diagnozes noteikšanas – audzējs 4. stadijā – Endijs nodzīvoja 12 gadus, un viņa nāves iemesls nebija vēzis.

Īzaks Eliazs domā, ka par Endija atveseļošanos un viņa ilgo mūžu ir jāpateicas šā vīra apbrīnojamajai ticībai un apņēmībai uzveikt slimības, taču ārsts ir arī pārliecināts, ka neatņemama loma Endija izārstēšanā bija vienam no terapijas līdzekļiem – modificētam citrusu pektīnam, ko iegūst no citrusaugļu mizām.

Galektīns-3 veselībā un slimībā

Vēzis, neirodeģeneratīvas slimības, sirds slimības un pat jaunas infekcijas kā, piemēram, Covid-19 būtībā ir iekaisuma slimības – imūnsistēma kļūst pārāk aktīva, un organisma paša ierosinātā aizsardzības atbildes reakciju kaskāde to bojā.

Ir arvien vairāk pētījumu, kuri apliecina, ka hroniska iekaisuma pamatā ir viens “galvenais spēlētājs” – molekula, kas pamatīgi uzkurina imūnsistēmas aktivitāti, un to var vērot daudzu slimību gadījumos. Šīs molekulas vārds ir galektīns-3.

“Ja nekad neesat dzirdējuši par galektīnu-3, jūs neesat tādi vienīgie,” saka Īzaks Eliazs, kurš galektīna-3 pētījumiem veltījis krietnu tiesu sava laika un tiem pievērsies vēl pagājušajā gadsimtā. “Ir publicēti tūkstošiem pētījumu, kas apliecina, ka tas ierosina visu, sākot no vēža līdz sirds un nieru mazspējai, un ne tikai to, taču lielākā daļa cilvēku, ieskaitot lielāko daļu veselības aprūpes speciālistu, vispār nekad par to nav dzirdējuši.”

Galektīnam-3 ir svarīga loma gan veselībā, gan slimībā. Veselīgā daudzumā tas ne tikai nav bīstams, bet kā ogļhidrātus saistošs proteīns ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu šūnu augšanu un savstarpējo saziņu.

Kad piedzīvojam traumu vai slimību, vai ķermenis cieš no cita veida stresa, galektīns-3 kā trauksmes poga sāk darboties un izraisa imūnsistēmas iekaisuma reakcijas, lai pārvarētu krīzi. “Taču, ja draudi samazinās un šo trauksmi neizdodas izslēgt, galektīns-3 kļūst nekontrolējams un var mums nopietni kaitēt,” saka Eliazs.

Kad galektīns-3 turpina būt nekontrolēti aktīvs, tas uzvedas kā īsts nelietis un nevis dziedina, bet drīzāk izraisa iekaisumu un fibrozi (audu sabiezēšanu vai sarētojumu). Tas savukārt var novest pie neskaitāmiem slimības procesiem. Vēl vairāk – patogēni, piemēram, dažādi infekcijas ierosinātāji un audzēji, var “nolaupīt” galektīnu-3 un izmantot to paši savai izdzīvošanai.”

Tā kā galektīnam-3 ir būtiska loma plaša spektra slimību izcelsmē, beidzamajos divdesmit gados tā izpēte ir bijusi vērsta dažādos medicīnas virzienos.

Paaugstināts Gal-3 līmenis tiek saistīts arī ar dažādu citu slimību veicināšanu, tostarp šādu:

• Astma 
• Ateroskleroze 
• Atopiskais dermatīts (ekzēma) un psoriāze 
• Sirds un asinsvadu slimības 
• Diabēts 
• Encefalīts 
• Endometrioze
• Ādas fibroze 
• Nieru slimības
• Aknu slimības, piemēram, hronisks hepatīts 
• Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu radītas zarnu čūlas 
• Aptaukošanās 
• Juvenīls idiopātisks artrīts 
• Tīklenes deģenerācija 
• Reimatoīdais artrīts 
• Sepse 
• Vēnu tromboze 

Šķiet, visur, kur uzdarbojas šis galektīns-3, rodas problēmas, tāpēc zinātnieki katrā jaunā pētījumā secina, ka terapijā tas izskatās pēc labas mērķa molekulas. Pazeminot galektīna-3 līmeni, varētu atvēsināt iekaisuma uguni daudzu slimību gadījumā, kur galektīns-3 uztur iekaisumu. Un, nomācot šo molekulu, var būt labas izredzes nomākt arī pašu slimību.

Parastas augļu mizas

Šajā vietā stāstā parādās ārstnieciski risinājumi, kas iegūti no vienkāršām un negaidītām lietām – parastām citrusaugļu mizām. Kad lobām citronus, laimus, apelsīnus un greipfrūtus, mēs šīs rūgtās mizas izmetam atkritumos, bet tās satur pektīnu – želejveida garo ķēžu cukuru, ko var labi izmantot, kad gatavo ievārījumu, un kas savā ziņā līdzinās nevaldāmajam galektīnam-3.

Ārstam Īzakam Eliazam stāsts par citrusaugļu pektīnu, kas caurvij visu viņa mūža darbu, sākās jau bērnībā. Eliazs uzauga Izraēlā un atceras, ka 1971. gadā, kad viņam bija 12 gadi, vecāki ielūdza ciemos kaimiņus Maksi un Rutu Koenus. Abiem kaimiņiem bija doktora grāds organiskajā ķīmijā, un viņi bija Izraēlas citrusu ražošanas pionieri. Eliazs atceras, ka vienā brīdī spraigas sarunas laikā Ruta Koena pievērsās viņam un teica tā: “Īzak, kādu dienu viņi citrusaugļu mizās atradīs līdzekli pret vēzi!”

Tā bija dīvaina piezīme, un Eliazs to neaizmirsa. Pēc 24 gadiem, kad viņš beidza medicīnas skolu un ieguva zinātņu maģistra grādu tradicionālajā ķīniešu medicīnā, viņa redzeslokā patrāpījās pētījums, kas bija publicēts izdevumā "Journal of the National Cancer Institute", un tas atsauca atmiņā Koenus.

Žurnālā bija aprakstīts eksperiments ar žurkām, kam bija prostatas vēzis un kuras tika barotas ar modificētu citrusu pektīnu. Pētnieki atklāja, ka grauzējiem, kas saņēma šo pektīnu, bija daudz mazāks risks, ka vēzis izplatīsies uz plaušām, nekā žurkām, kuras ar to nebaroja. 

Labumi citrusu mizās

Sākās nozīmīgi pētījumi par veselības ieguvumiem, ko varētu sniegt dažādas vielas, ko satur atšķirīgu citrusaugļu mizas. Limonoīdu izpēte atklāja, ka lielās devās tie var palēnināt vēža šūnu augšanu un ierosināt apoptozi jeb dabisku šūnu bojāeju (limonoīdi ir vielas citrona mizās, kas piešķir tām rūgtumu). 

Kopš šā atklājuma ir veikts milzums pētījumu, kuros ir pierādīta citrusu mizu un ekstraktu labvēlīgā iedarbība uz smadzeņu veselību, izziņas spējām, garīgo veselību un dažādiem ar to saistītiem stāvokļiem, kā arī uz aptaukošanās samazināšanu un asinsvadu darbību. 

Ieguvumi no modificēta citrusu pektīna

Kopš izveidots modificēts citrusu pektīns, tas ir pamatīgi pētīts. 2003. gadā pētnieki analizēja, kā modificēts citrusu pektīns gadu gaitā ietekmē prostatas specifiskā antigēna (PSA) analīžu rādītāju un kāda ir uztura bagātinātāja panesamība, kad to lieto vīrieši ar prostatas vēzi. Pētnieki secināja, ka vīriešiem, kas lietoja modificētu citrusu pektīnu, bija vajadzīgs daudz ilgāks laiks, lai PSA līmenis divkāršotos, kas vedināja domāt, ka šis pektīns palēnināja arī vēža šūnu augšanu. 

Vēlāk veiktajos pētījumos ar dzīvniekiem un cilvēkiem pētnieki atklāja, kā modificēts citrusu pektīns maina vairākus vēža augšanas un izplatības soļus un kā tas, mērķējot uz galektīnu-3 un sašķeļot tā režģus, kas šajā gadījumā aizsargā audzēju, var ietekmēt vēža izturību pret terapiju. 

Daudzi publicētie pētījumi demonstrē, ka modificēts citrusu pektīns ar savu pretvēža aktivitāti var darboties tandēmā ar citām vēža terapijām.