Viss sievietes veselībai
Runā speciālists

Viss sievietes veselībai

Reklāmas projekts

Latvijas JÅ«ras medicÄ«nas centra paspārnē atvērta ā€œSievietes veselÄ«bas klÄ«nikaā€, kas vienuviet piedāvā visplaŔāko pakalpojumu klāstu sievietes veselÄ«bai. Vairāk stāsta klÄ«nikas vadÄ«tājs Dr. Antons BabuÅ”kins – sertificēts ginekologs, sertificēts dzemdÄ«bu speciālists ar specializāciju operatÄ«vajā ginekoloÄ£ijā, sertificēts ultrasonogrāfijas speciālists ginekoloÄ£ijā un dzemdniecÄ«bā un sertificēts kolposkopijas speciālists.

Vai jums, praktizējoÅ”am ārstam, ir kāds lasÄ«tājām pastāstāms novērojums par Latvijas sievieÅ”u veselÄ«bu?

Man ir specifiska profesijas ievirze – vairāk nodarbojos ar operatÄ«vo ginekoloÄ£iju, tāpēc lielākoties strādāju ar sievietēm, kurām nepiecieÅ”amas operācijas. Situāciju kopumā man bÅ«tu sarežģīti novērtēt. Tomēr pēdējos gados esmu pamanÄ«jis – un domāju, ka to apstiprinās arÄ« mani kolēģi –, ka nopietnas veselÄ«bas problēmas ir arvien jaunākām sievietēm. Pat tik nopietnas, ka jāveic operatÄ«vā ārstēŔana, vai arÄ« slimÄ«ba jau ir diezgan tālu progresējusi, tāpēc nākotnē varētu ietekmēt pacientes auglÄ«bu. Agrāk tomēr sievietes nesaskārās ar nopietnām saslimÅ”anām jau jaunÄ«bā.

Otra svarÄ«ga lieta ir saistÄ«ta ar mÅ«su centra ārstu profesionālo izaugsmi. Regulāri papildinām zināŔanas starptautiskos kongresos un iegÅ«stam praktiskas iemaņas, tāpēc arvien vairāk risinām iegurņa pamatnes problēmas, veicam noslÄ«dējumu korekcijas operācijas, lÄ«dz ar to mums ir arÄ« vairāk pacientu. Agrāk par to nebija pieņemts runāt, jo tas ir diezgan intÄ«mi – ne katra sieviete var atzÄ«t, ka viņai ir dzemdes noslÄ«dējums vai urÄ«na nesaturēŔana. Citviet pasaulē Å”o problēmu sauc pat par kluso epidēmiju, jo tā vairāk vai mazāk skar diezgan daudzas, arÄ« jaunas sievietes. Par laimi, mÅ«sdienās sievietes ir izglÄ«totākas, arÄ« ārsti vairāk runā par Ŕīm problēmām – situācija tiek risināta, nevis ar to sadzÄ«vots.

Teicāt, ka pacientes, kam ir nopietnas saslimŔanas, kļūst arvien jaunākas. Kādi ir Ŕo slimību iemesli?

Pārsvarā tās ir multifaktoriālas. SlimÄ«bas pamatā var bÅ«t iedzimta patoloÄ£ija, bet iemesls, kāpēc tā sāk progresēt, saistÄ«ts ar apkārtējo vidi un dzÄ«vesstilu vai ar sievietes ēdienkarti. VeselÄ«gs uzturs un ekoloÄ£iski produkti organismu ietekmē labvēlÄ«gi, savukārt smēķēŔana un piesārņots pilsētas gaiss – nelabvēlÄ«gi. Diemžēl izsvērt, kurÅ” faktors ir saslimÅ”anas palaidējmehānisms, nav iespējams. Piemēram, diezgan izplatÄ«ta problēma – mioma – katrai sievietei attÄ«stās dažādi. Kamēr vienai sievietei tā ir un neaug, citai aug diezgan strauji. Vēl kādai ir nevis viena, bet vairākas miomas… To ietekmē gan organisma iekŔējie, gan ārējie faktori.

Kam jāpievērÅ” uzmanÄ«ba, lai sievietes intÄ«mā veselÄ«ba pēc iespējas ilgāk bÅ«tu ideālā vai ļoti labā stāvoklÄ«?

Jebkura cilvēka vispārējo veselÄ«bu ietekmē dzÄ«vesveids. SvarÄ«gi ir nodroÅ”ināt vecumam atbilstoÅ”u fizisko slodzi un uzturēt normālu svaru. Ja sieviete smēķē un nav vakcinējusies pret cilvēka papilomas vÄ«rusu (CPV), pastāv diezgan liels risks izprovocēt dzemdes kakla vēzi. Jo jaunāka sieviete, jo CPV vakcÄ«na ir efektÄ«vāka – tā ir valsts apmaksāta meitenēm no 12 lÄ«dz 18 gadu vecumam –, taču pat tad, ja sieviete ir uzsākusi dzimumdzÄ«vi, Ŕī vakcÄ«na joprojām dod labu efektu. Ja 25–30 gadu vecumā ir bijusi Ä·irurÄ£iska ārstēŔana, kas saistÄ«ta ar dzemdes kakla priekÅ”vēža izmaiņām, pēc ārstēŔanās tiek rekomendēta vakcinācija, jo tā var pasargāt no turpmākās infekcijas, no izmaiņām nākotnē. PaÅ”reiz valsts apmaksātus nosÅ«tÄ«jumus uz dzemdes kakla vēža skrÄ«ningu ārsti redz elektroniski savās sistēmās, un sievietei vairs nav nepiecieÅ”ama izdrukāta papÄ«ra vēstule, lai veiktu Ŕīs analÄ«zes. Tas diezgan bÅ«tiski atvieglo procesu, jo to var izdarÄ«t jebkurā iestādē, arÄ« “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikā”.

Ikdienā vajadzētu pievērst uzmanÄ«bu arÄ« savai intÄ«majai veselÄ«bai – maksts mikroflorai. Lietot lÄ«dzekļus, kas uzlabo un uztur pareizo maksts mikrofloru, jo tas mazina infekciju risku. Ja sieviete neplāno grÅ«tniecÄ«bu, noteikti jādomā par kontracepciju. Savukārt pēc dzemdÄ«bām jāatjauno starpenes veselÄ«ba. Iesaku aiziet pie fizioterapeita, kas specializējas iegurņa pamatnes muskulatÅ«ras jautājumos, lai iemācÄ«tos pareizi trenēt starpenes muskulatÅ«ru. Bez speciālista iesaistes sievietei ir neiespējami paÅ”ai to apgÅ«t un objektÄ«vi izvērtēt slodzi, zÅ«d vingrojumu efektivitāte. Izmantojot aparatÅ«ru, fizioterapeits izvērtēs, cik spēcÄ«gi darbojas muskulatÅ«ra konkrētas fiziskas slodzes un konkrēta fiziska vingrinājuma laikā. Pietiek ar divām trim vizÄ«tēm un turpmāku kontroli reizi četros piecos mēneÅ”os, kamēr starpenes muskulatÅ«ra un starpene pēc dzemdÄ«bām atgÅ«st savu stiprumu un elastÄ«bu.

Å Ä·iet, visas sievietes zina, ka ginekologs bÅ«tu jāapmeklē reizi gadā. Vai Å”is pieņēmums joprojām ir spēkā, un vai ar to pietiek?

Jā, gads ir diezgan labs laika nogrieznis, kad sievietei vajadzētu atrādÄ«ties ginekologam, jo pat tad, ja nav sÅ«dzÄ«bu, var veidoties dažādas patoloÄ£ijas, piemēram, olnÄ«cu cistas vai miomas. Tāpēc vismaz reizi gadā bÅ«tu jāveic sonogrāfija. Ja ir konstatēta patoloÄ£ija, pie ārsta jāiet biežāk. Tomēr daudzas no Ŕīm izmaiņām ir labdabÄ«gas, un sievietes ar tām var sadzÄ«vot, tās tikai jākontrolē.

Pieminējāt sonogrāfiju. Kuri izmeklējumi vēl būtu jāveic reizi gadā?

Sonogrāfija noteikti ir viens no galvenajiem izmeklējumiem, jo tā diezgan daudz pasaka par iekŔējiem mazā iegurņa orgāniem. Dzemdes kakla uztriepes priekÅ”vēža saslimÅ”anu diagnostikai nerekomendē veikt biežāk kā reizi divos trÄ«s gados, tāpēc, ja sievietei viss ir bijis kārtÄ«bā, ir stabilas attiecÄ«bas un laba imunitāte, uztriepes katru gadu nav jāņem. Jaunām sievietēm reizi gadā ieteicams veikt krūŔu dziedzeru ultrasonogrāfiju, savukārt sievietēm pēc 50 gadu vecuma krÅ«ts vēža skrÄ«ningu – mamogrāfiju – organizē valsts, taču norÄ«kojumu uz to noteikti var pieprasÄ«t arÄ« Ä£imenes ārstam. To vajadzētu veikt reizi divos gados. AtgādināŔu, ka ikvienai sievietei savas krÅ«tis jāvēro un regulāri jāiztausta paÅ”ai.

Kādus jautājumus ar ginekologu sievietei vajadzētu pārrunāt vizītes laikā? Ko jūs varat ieteikt kā speciālists?

Profilaktiskas apskates laikā noteikti bez kautrēŔanās jāuzdod visi jÅ«s interesējoÅ”ie jautājumi. Ja runa ir par operāciju, ir vērts apspriesties par to, kādas ir alternatÄ«vas. Tāpat bÅ«tiski noskaidrot, kā operācija var ietekmēt reproduktÄ«vo veselÄ«bu. Ja ir olnÄ«cu veidojumi un sieviete nav dzemdējusi, jebkura olnÄ«cu operācija var iespaidot reproduktÄ«vo veselÄ«bu. Ja sieviete ir jauna, pirms Ŕādas operācijas arvien biežāk iesaka veikt olŔūnu saglabāŔanu. Ja kaut kas notiek, piemēram, rodas komplikācijas vai tiek atklāta onkoloÄ£iska saslimÅ”ana, kas pieprasa izņemt olnÄ«cu, sievietei bÅ«s saglabātas olŔūnas – viņas Ä£enētiskais materiāls, ko var izmantot, lai iestātos grÅ«tniecÄ«ba. Tas ir jautājums, ko bÅ«tu vērts apdomāt.

Kādus pakalpojumus piedāvā “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nika”?

Veidojot klÄ«niku, mÅ«su galvenais mērÄ·is bija, lai sievietei visi pakalpojumi bÅ«tu pieejami vienā vietā, sākot no profilaktiskās vizÄ«tes pie ginekologa lÄ«dz pat grÅ«tniecÄ«bas novēroÅ”anai. Pie mums strādā daktere, kas specializējas grÅ«tnieču sonogrāfijā, arÄ« augsta riska grÅ«tniecÄ«bas gadÄ«jumos, profesionālas un iejÅ«tÄ«gas vecmātes un citi izcili speciālisti. Pēc dzemdÄ«bām ir pieejams fizioterapeits, kas palÄ«dz atgÅ«t starpenes veselÄ«bu, pieejama arÄ« neauglÄ«bas diagnostika. Ja izmeklējumos konstatējam reproduktoloÄ£ijas problēmu, ko pie mums nevar atrisināt, noorganizējam to ka sieviete tiek uz konsultāciju kādā no specializētajām neauglÄ«bas klÄ«nikām.

“Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikā” ir pieejami izmeklējumi ar ofisa histeroskopu, kas ļauj bez narkozes apskatÄ«t dzemdes dobumu, sonogrāfija olvadu caurlaidÄ«bas pārbaudei, kolposkopija, ja ir dzemdes kakla izmaiņas. ĶirurÄ£iskas terapijas gadÄ«jumā nodroÅ”inām ginekoloÄ£ijas dienas stacionāru, kur veicam teju visas iespējamās operācijas. 90 procentu operāciju tiek veiktas laparoskopiski, kas nodroÅ”ina vieglāku atveseļoÅ”anās procesu, un pacientes jau pēc divām trim dienām tiek mājās. Mēģinām piedāvāt visu, kas paÅ”reiz ir pieejams modernajā ginekoloÄ£ijā. Pakalpojumu klāsts ir gana plaÅ”s, un gandrÄ«z visus izmeklējumus var veikt uz vietas, arÄ« magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju. MērÄ·tiecÄ«gi strādājam, lai piesaistÄ«tu ārstus, kas specializējas ginekoloÄ£iskās patoloÄ£ijās attēlu diagnostikas jomā, jo Ŕādu speciālistu Latvijā nav daudz.

MÅ«su lielā priekÅ”rocÄ«ba ir Latvijas JÅ«ras medicÄ«nas centrs – “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nika” ir daļa no tā –, kas ļauj operatÄ«vi piesaistÄ«t arÄ« citus speciālistus, piemēram, proktologu, jo mazais iegurnis ir diezgan sarežģīta struktÅ«ra, ko nevar pārzināt tikai viens ārsts speciālists. Ejam uz to, lai mums ir vairāki ārsti speciālisti, kuri strādā ar mazo iegurni, un varam ātri pieteikt konsultāciju. Tad sievietei nav jāgaida garās rindās vai jābraukā pa visu RÄ«gu, lai noskaidrotu diagnozi.

Diemžēl tā patlaban ir nopietna Latvijas medicÄ«nas problēma – jāstāv garās rindās gan pie speciālistiem, gan uz izmeklējumiem. Vai “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikā” rindu nav?

Savā iestādē vienmēr atrodam iespēju pacientēm ātrāk izkārtot konkrētu izmeklējumu pie vajadzÄ«gā speciālista. Viss patieŔām notiek ātrāk. Uz vietas dažu stundu laikā veicam arÄ« analÄ«zes, kas nepiecieÅ”amas pirms operācijas. Rezultāti ir gatavi jau nākamajā dienā, un paciente var tikt uz operāciju pēc pāris dienām.

Ar ko vēl “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nika” var lepoties?

Tikai dažās vietās Latvijā ir pieejama diagnostiskā histeroskopija – dzemdes dobuma apskate, kas vienlaikus ļauj veikt manipulācijas ar ļoti mazu instrumentu. Man bija paciente, kurai sagriezās dzemdē ievietotā spirāle, ieduroties dzemdes sienā. Protams, sieviete izjuta diskomfortu un sāpes. Ar Ŕā instrumenta palÄ«dzÄ«bu novietojām spirāli pareizi pusstundas laikā un bez narkozes.

OperatÄ«vajā ginekoloÄ£ijā plaÅ”i izmantojam lāzertehnoloÄ£ijas. Jebkura operācija jebkurā izpausmē ir trauma – lāzers to padara saudzējoŔāku. Piemēram, endometriozes gadÄ«jumā, kas ir ļoti nopietna slimÄ«ba un bÅ«tiski ietekmē reproduktÄ«vo potenciālu, lāzeru izmantojam, lai mazinātu operācijas radÄ«to bojājumu olnÄ«cām. Ir arÄ« lāzerprocedÅ«ras maksts atjaunoÅ”anai, kas palÄ«dz atrofijas un vieglas vai vidējas urÄ«na nesaturēŔanas gadÄ«jumos. Sākumā biju diezgan skeptisks, taču pacientu atsauksmes ir ļoti labas – vairāk nekā 90% sievieÅ”u ir apmierinātas ar rezultātu. Pētām arÄ« citas tehnoloÄ£ijas, kas varētu dot nozÄ«mÄ«gu ieguvumu pacientēm.

Mums ir bērnu ginekoloÄ£ija – ārste, kas strādā bērnu slimnÄ«cā, veic pieņemÅ”anas arÄ« pie mums. Ja ir kādi sarežģījumi pavisam mazām meitenēm, palÄ«dzÄ«bu var meklēt “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikā”.

Lepojamies ar jaunajiem speciālistiem, kas pie mums strādā, – gan rezidentiem, gan ārstiem. Tas ir ļoti zinoÅ”s un ieinteresēts personāls, kas var paveikt visu to paÅ”u, ko daru es ar nedaudz lielāku pieredzi. CenÅ”amies, lai jaunajiem speciālistiem vienmēr ir pieredzējuÅ”u kolēģu atbalsts un iespēja augt.

Ko jūs novēlētu Latvijas sievietēm?

SākÅ”u ar novērojumu, ka mÅ«su sievietes ir gana gudras un skaistas, viņas rÅ«pējas par savu veselÄ«bu: nāk pārbaudÄ«ties un novērtē savu veselÄ«bas stāvokli. Novēlu nepazaudēt Å”o vēlmi rÅ«pēties ne tikai par sevi un savu veselÄ«bu, bet arÄ« par savu intimitāti, jo tas rada labsajÅ«tu, un tad visas dzÄ«ves krāsas kļūst koŔākas!

A/S Latvijas Jūras medicīnas centrs

Tēmas