
Viss sievietes veselībai
Latvijas JÅ«ras medicÄ«nas centra paspÄrnÄ atvÄrta āSievietes veselÄ«bas klÄ«nikaā, kas vienuviet piedÄvÄ visplaÅ”Äko pakalpojumu klÄstu sievietes veselÄ«bai. VairÄk stÄsta klÄ«nikas vadÄ«tÄjs Dr. Antons BabuÅ”kins ā sertificÄts ginekologs, sertificÄts dzemdÄ«bu speciÄlists ar specializÄciju operatÄ«vajÄ ginekoloÄ£ijÄ, sertificÄts ultrasonogrÄfijas speciÄlists ginekoloÄ£ijÄ un dzemdniecÄ«bÄ un sertificÄts kolposkopijas speciÄlists.

Vai jums, praktizÄjoÅ”am Ärstam, ir kÄds lasÄ«tÄjÄm pastÄstÄms novÄrojums par Latvijas sievieÅ”u veselÄ«bu?
Man ir specifiska profesijas ievirze – vairÄk nodarbojos ar operatÄ«vo ginekoloÄ£iju, tÄpÄc lielÄkoties strÄdÄju ar sievietÄm, kurÄm nepiecieÅ”amas operÄcijas. SituÄciju kopumÄ man bÅ«tu sarežģīti novÄrtÄt. TomÄr pÄdÄjos gados esmu pamanÄ«jis – un domÄju, ka to apstiprinÄs arÄ« mani kolÄÄ£i –, ka nopietnas veselÄ«bas problÄmas ir arvien jaunÄkÄm sievietÄm. Pat tik nopietnas, ka jÄveic operatÄ«vÄ ÄrstÄÅ”ana, vai arÄ« slimÄ«ba jau ir diezgan tÄlu progresÄjusi, tÄpÄc nÄkotnÄ varÄtu ietekmÄt pacientes auglÄ«bu. AgrÄk tomÄr sievietes nesaskÄrÄs ar nopietnÄm saslimÅ”anÄm jau jaunÄ«bÄ.
Otra svarÄ«ga lieta ir saistÄ«ta ar mÅ«su centra Ärstu profesionÄlo izaugsmi. RegulÄri papildinÄm zinÄÅ”anas starptautiskos kongresos un iegÅ«stam praktiskas iemaÅas, tÄpÄc arvien vairÄk risinÄm iegurÅa pamatnes problÄmas, veicam noslÄ«dÄjumu korekcijas operÄcijas, lÄ«dz ar to mums ir arÄ« vairÄk pacientu. AgrÄk par to nebija pieÅemts runÄt, jo tas ir diezgan intÄ«mi – ne katra sieviete var atzÄ«t, ka viÅai ir dzemdes noslÄ«dÄjums vai urÄ«na nesaturÄÅ”ana. Citviet pasaulÄ Å”o problÄmu sauc pat par kluso epidÄmiju, jo tÄ vairÄk vai mazÄk skar diezgan daudzas, arÄ« jaunas sievietes. Par laimi, mÅ«sdienÄs sievietes ir izglÄ«totÄkas, arÄ« Ärsti vairÄk runÄ par Ŕīm problÄmÄm – situÄcija tiek risinÄta, nevis ar to sadzÄ«vots.
TeicÄt, ka pacientes, kam ir nopietnas saslimÅ”anas, kļūst arvien jaunÄkas. KÄdi ir Å”o slimÄ«bu iemesli?
PÄrsvarÄ tÄs ir multifaktoriÄlas. SlimÄ«bas pamatÄ var bÅ«t iedzimta patoloÄ£ija, bet iemesls, kÄpÄc tÄ sÄk progresÄt, saistÄ«ts ar apkÄrtÄjo vidi un dzÄ«vesstilu vai ar sievietes Ädienkarti. VeselÄ«gs uzturs un ekoloÄ£iski produkti organismu ietekmÄ labvÄlÄ«gi, savukÄrt smÄÄ·ÄÅ”ana un piesÄrÅots pilsÄtas gaiss – nelabvÄlÄ«gi. DiemžÄl izsvÄrt, kurÅ” faktors ir saslimÅ”anas palaidÄjmehÄnisms, nav iespÄjams. PiemÄram, diezgan izplatÄ«ta problÄma – mioma – katrai sievietei attÄ«stÄs dažÄdi. KamÄr vienai sievietei tÄ ir un neaug, citai aug diezgan strauji. VÄl kÄdai ir nevis viena, bet vairÄkas miomas… To ietekmÄ gan organisma iekÅ”Äjie, gan ÄrÄjie faktori.
Kam jÄpievÄrÅ” uzmanÄ«ba, lai sievietes intÄ«mÄ veselÄ«ba pÄc iespÄjas ilgÄk bÅ«tu ideÄlÄ vai ļoti labÄ stÄvoklÄ«?
Jebkura cilvÄka vispÄrÄjo veselÄ«bu ietekmÄ dzÄ«vesveids. SvarÄ«gi ir nodroÅ”inÄt vecumam atbilstoÅ”u fizisko slodzi un uzturÄt normÄlu svaru. Ja sieviete smÄÄ·Ä un nav vakcinÄjusies pret cilvÄka papilomas vÄ«rusu (CPV), pastÄv diezgan liels risks izprovocÄt dzemdes kakla vÄzi. Jo jaunÄka sieviete, jo CPV vakcÄ«na ir efektÄ«vÄka – tÄ ir valsts apmaksÄta meitenÄm no 12 lÄ«dz 18 gadu vecumam –, taÄu pat tad, ja sieviete ir uzsÄkusi dzimumdzÄ«vi, Ŕī vakcÄ«na joprojÄm dod labu efektu. Ja 25–30 gadu vecumÄ ir bijusi Ä·irurÄ£iska ÄrstÄÅ”ana, kas saistÄ«ta ar dzemdes kakla priekÅ”vÄža izmaiÅÄm, pÄc ÄrstÄÅ”anÄs tiek rekomendÄta vakcinÄcija, jo tÄ var pasargÄt no turpmÄkÄs infekcijas, no izmaiÅÄm nÄkotnÄ. PaÅ”reiz valsts apmaksÄtus nosÅ«tÄ«jumus uz dzemdes kakla vÄža skrÄ«ningu Ärsti redz elektroniski savÄs sistÄmÄs, un sievietei vairs nav nepiecieÅ”ama izdrukÄta papÄ«ra vÄstule, lai veiktu Ŕīs analÄ«zes. Tas diezgan bÅ«tiski atvieglo procesu, jo to var izdarÄ«t jebkurÄ iestÄdÄ, arÄ« “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikÄ”.
IkdienÄ vajadzÄtu pievÄrst uzmanÄ«bu arÄ« savai intÄ«majai veselÄ«bai – maksts mikroflorai. Lietot lÄ«dzekļus, kas uzlabo un uztur pareizo maksts mikrofloru, jo tas mazina infekciju risku. Ja sieviete neplÄno grÅ«tniecÄ«bu, noteikti jÄdomÄ par kontracepciju. SavukÄrt pÄc dzemdÄ«bÄm jÄatjauno starpenes veselÄ«ba. Iesaku aiziet pie fizioterapeita, kas specializÄjas iegurÅa pamatnes muskulatÅ«ras jautÄjumos, lai iemÄcÄ«tos pareizi trenÄt starpenes muskulatÅ«ru. Bez speciÄlista iesaistes sievietei ir neiespÄjami paÅ”ai to apgÅ«t un objektÄ«vi izvÄrtÄt slodzi, zÅ«d vingrojumu efektivitÄte. Izmantojot aparatÅ«ru, fizioterapeits izvÄrtÄs, cik spÄcÄ«gi darbojas muskulatÅ«ra konkrÄtas fiziskas slodzes un konkrÄta fiziska vingrinÄjuma laikÄ. Pietiek ar divÄm trim vizÄ«tÄm un turpmÄku kontroli reizi Äetros piecos mÄneÅ”os, kamÄr starpenes muskulatÅ«ra un starpene pÄc dzemdÄ«bÄm atgÅ«st savu stiprumu un elastÄ«bu.
Å Ä·iet, visas sievietes zina, ka ginekologs bÅ«tu jÄapmeklÄ reizi gadÄ. Vai Å”is pieÅÄmums joprojÄm ir spÄkÄ, un vai ar to pietiek?
JÄ, gads ir diezgan labs laika nogrieznis, kad sievietei vajadzÄtu atrÄdÄ«ties ginekologam, jo pat tad, ja nav sÅ«dzÄ«bu, var veidoties dažÄdas patoloÄ£ijas, piemÄram, olnÄ«cu cistas vai miomas. TÄpÄc vismaz reizi gadÄ bÅ«tu jÄveic sonogrÄfija. Ja ir konstatÄta patoloÄ£ija, pie Ärsta jÄiet biežÄk. TomÄr daudzas no Ŕīm izmaiÅÄm ir labdabÄ«gas, un sievietes ar tÄm var sadzÄ«vot, tÄs tikai jÄkontrolÄ.
PieminÄjÄt sonogrÄfiju. Kuri izmeklÄjumi vÄl bÅ«tu jÄveic reizi gadÄ?
SonogrÄfija noteikti ir viens no galvenajiem izmeklÄjumiem, jo tÄ diezgan daudz pasaka par iekÅ”Äjiem mazÄ iegurÅa orgÄniem. Dzemdes kakla uztriepes priekÅ”vÄža saslimÅ”anu diagnostikai nerekomendÄ veikt biežÄk kÄ reizi divos trÄ«s gados, tÄpÄc, ja sievietei viss ir bijis kÄrtÄ«bÄ, ir stabilas attiecÄ«bas un laba imunitÄte, uztriepes katru gadu nav jÄÅem. JaunÄm sievietÄm reizi gadÄ ieteicams veikt krūŔu dziedzeru ultrasonogrÄfiju, savukÄrt sievietÄm pÄc 50 gadu vecuma krÅ«ts vÄža skrÄ«ningu – mamogrÄfiju – organizÄ valsts, taÄu norÄ«kojumu uz to noteikti var pieprasÄ«t arÄ« Ä£imenes Ärstam. To vajadzÄtu veikt reizi divos gados. AtgÄdinÄÅ”u, ka ikvienai sievietei savas krÅ«tis jÄvÄro un regulÄri jÄiztausta paÅ”ai.
KÄdus jautÄjumus ar ginekologu sievietei vajadzÄtu pÄrrunÄt vizÄ«tes laikÄ? Ko jÅ«s varat ieteikt kÄ speciÄlists?
Profilaktiskas apskates laikÄ noteikti bez kautrÄÅ”anÄs jÄuzdod visi jÅ«s interesÄjoÅ”ie jautÄjumi. Ja runa ir par operÄciju, ir vÄrts apspriesties par to, kÄdas ir alternatÄ«vas. TÄpat bÅ«tiski noskaidrot, kÄ operÄcija var ietekmÄt reproduktÄ«vo veselÄ«bu. Ja ir olnÄ«cu veidojumi un sieviete nav dzemdÄjusi, jebkura olnÄ«cu operÄcija var iespaidot reproduktÄ«vo veselÄ«bu. Ja sieviete ir jauna, pirms Å”Ädas operÄcijas arvien biežÄk iesaka veikt olŔūnu saglabÄÅ”anu. Ja kaut kas notiek, piemÄram, rodas komplikÄcijas vai tiek atklÄta onkoloÄ£iska saslimÅ”ana, kas pieprasa izÅemt olnÄ«cu, sievietei bÅ«s saglabÄtas olŔūnas – viÅas Ä£enÄtiskais materiÄls, ko var izmantot, lai iestÄtos grÅ«tniecÄ«ba. Tas ir jautÄjums, ko bÅ«tu vÄrts apdomÄt.
KÄdus pakalpojumus piedÄvÄ “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nika”?
Veidojot klÄ«niku, mÅ«su galvenais mÄrÄ·is bija, lai sievietei visi pakalpojumi bÅ«tu pieejami vienÄ vietÄ, sÄkot no profilaktiskÄs vizÄ«tes pie ginekologa lÄ«dz pat grÅ«tniecÄ«bas novÄroÅ”anai. Pie mums strÄdÄ daktere, kas specializÄjas grÅ«tnieÄu sonogrÄfijÄ, arÄ« augsta riska grÅ«tniecÄ«bas gadÄ«jumos, profesionÄlas un iejÅ«tÄ«gas vecmÄtes un citi izcili speciÄlisti. PÄc dzemdÄ«bÄm ir pieejams fizioterapeits, kas palÄ«dz atgÅ«t starpenes veselÄ«bu, pieejama arÄ« neauglÄ«bas diagnostika. Ja izmeklÄjumos konstatÄjam reproduktoloÄ£ijas problÄmu, ko pie mums nevar atrisinÄt, noorganizÄjam to ka sieviete tiek uz konsultÄciju kÄdÄ no specializÄtajÄm neauglÄ«bas klÄ«nikÄm.
“Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikÄ” ir pieejami izmeklÄjumi ar ofisa histeroskopu, kas ļauj bez narkozes apskatÄ«t dzemdes dobumu, sonogrÄfija olvadu caurlaidÄ«bas pÄrbaudei, kolposkopija, ja ir dzemdes kakla izmaiÅas. ĶirurÄ£iskas terapijas gadÄ«jumÄ nodroÅ”inÄm ginekoloÄ£ijas dienas stacionÄru, kur veicam teju visas iespÄjamÄs operÄcijas. 90 procentu operÄciju tiek veiktas laparoskopiski, kas nodroÅ”ina vieglÄku atveseļoÅ”anÄs procesu, un pacientes jau pÄc divÄm trim dienÄm tiek mÄjÄs. MÄÄ£inÄm piedÄvÄt visu, kas paÅ”reiz ir pieejams modernajÄ ginekoloÄ£ijÄ. Pakalpojumu klÄsts ir gana plaÅ”s, un gandrÄ«z visus izmeklÄjumus var veikt uz vietas, arÄ« magnÄtisko rezonansi vai datortomogrÄfiju. MÄrÄ·tiecÄ«gi strÄdÄjam, lai piesaistÄ«tu Ärstus, kas specializÄjas ginekoloÄ£iskÄs patoloÄ£ijÄs attÄlu diagnostikas jomÄ, jo Å”Ädu speciÄlistu LatvijÄ nav daudz.
MÅ«su lielÄ priekÅ”rocÄ«ba ir Latvijas JÅ«ras medicÄ«nas centrs – “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nika” ir daļa no tÄ –, kas ļauj operatÄ«vi piesaistÄ«t arÄ« citus speciÄlistus, piemÄram, proktologu, jo mazais iegurnis ir diezgan sarežģīta struktÅ«ra, ko nevar pÄrzinÄt tikai viens Ärsts speciÄlists. Ejam uz to, lai mums ir vairÄki Ärsti speciÄlisti, kuri strÄdÄ ar mazo iegurni, un varam Ätri pieteikt konsultÄciju. Tad sievietei nav jÄgaida garÄs rindÄs vai jÄbraukÄ pa visu RÄ«gu, lai noskaidrotu diagnozi.
DiemžÄl tÄ patlaban ir nopietna Latvijas medicÄ«nas problÄma – jÄstÄv garÄs rindÄs gan pie speciÄlistiem, gan uz izmeklÄjumiem. Vai “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikÄ” rindu nav?
SavÄ iestÄdÄ vienmÄr atrodam iespÄju pacientÄm ÄtrÄk izkÄrtot konkrÄtu izmeklÄjumu pie vajadzÄ«gÄ speciÄlista. Viss patieÅ”Äm notiek ÄtrÄk. Uz vietas dažu stundu laikÄ veicam arÄ« analÄ«zes, kas nepiecieÅ”amas pirms operÄcijas. RezultÄti ir gatavi jau nÄkamajÄ dienÄ, un paciente var tikt uz operÄciju pÄc pÄris dienÄm.
Ar ko vÄl “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nika” var lepoties?
Tikai dažÄs vietÄs LatvijÄ ir pieejama diagnostiskÄ histeroskopija – dzemdes dobuma apskate, kas vienlaikus ļauj veikt manipulÄcijas ar ļoti mazu instrumentu. Man bija paciente, kurai sagriezÄs dzemdÄ ievietotÄ spirÄle, ieduroties dzemdes sienÄ. Protams, sieviete izjuta diskomfortu un sÄpes. Ar Å”Ä instrumenta palÄ«dzÄ«bu novietojÄm spirÄli pareizi pusstundas laikÄ un bez narkozes.
OperatÄ«vajÄ ginekoloÄ£ijÄ plaÅ”i izmantojam lÄzertehnoloÄ£ijas. Jebkura operÄcija jebkurÄ izpausmÄ ir trauma – lÄzers to padara saudzÄjoÅ”Äku. PiemÄram, endometriozes gadÄ«jumÄ, kas ir ļoti nopietna slimÄ«ba un bÅ«tiski ietekmÄ reproduktÄ«vo potenciÄlu, lÄzeru izmantojam, lai mazinÄtu operÄcijas radÄ«to bojÄjumu olnÄ«cÄm. Ir arÄ« lÄzerprocedÅ«ras maksts atjaunoÅ”anai, kas palÄ«dz atrofijas un vieglas vai vidÄjas urÄ«na nesaturÄÅ”anas gadÄ«jumos. SÄkumÄ biju diezgan skeptisks, taÄu pacientu atsauksmes ir ļoti labas – vairÄk nekÄ 90% sievieÅ”u ir apmierinÄtas ar rezultÄtu. PÄtÄm arÄ« citas tehnoloÄ£ijas, kas varÄtu dot nozÄ«mÄ«gu ieguvumu pacientÄm.
Mums ir bÄrnu ginekoloÄ£ija – Ärste, kas strÄdÄ bÄrnu slimnÄ«cÄ, veic pieÅemÅ”anas arÄ« pie mums. Ja ir kÄdi sarežģījumi pavisam mazÄm meitenÄm, palÄ«dzÄ«bu var meklÄt “Sievietes veselÄ«bas klÄ«nikÄ”.
Lepojamies ar jaunajiem speciÄlistiem, kas pie mums strÄdÄ, – gan rezidentiem, gan Ärstiem. Tas ir ļoti zinoÅ”s un ieinteresÄts personÄls, kas var paveikt visu to paÅ”u, ko daru es ar nedaudz lielÄku pieredzi. CenÅ”amies, lai jaunajiem speciÄlistiem vienmÄr ir pieredzÄjuÅ”u kolÄÄ£u atbalsts un iespÄja augt.
Ko jÅ«s novÄlÄtu Latvijas sievietÄm?
SÄkÅ”u ar novÄrojumu, ka mÅ«su sievietes ir gana gudras un skaistas, viÅas rÅ«pÄjas par savu veselÄ«bu: nÄk pÄrbaudÄ«ties un novÄrtÄ savu veselÄ«bas stÄvokli. NovÄlu nepazaudÄt Å”o vÄlmi rÅ«pÄties ne tikai par sevi un savu veselÄ«bu, bet arÄ« par savu intimitÄti, jo tas rada labsajÅ«tu, un tad visas dzÄ«ves krÄsas kļūst koÅ”Äkas!








