Novērotas satraucošas pārmaiņas putnu uzvedībā - zinātnieki brīdina par postošām sekām cilvēcei
Zinātnieki novērojuši, ka putni visā ASV teritorijā pēkšņi mainījuši savus ierastos migrācijas paradumus, kas varētu radīt nopietnas sekas gan dabai, gan cilvēkiem.
Pēdējā laikā arvien vairāk putnu atsakās no ierastajiem migrācijas ceļiem uz dienvidiem, jo pieaugošā gaisa temperatūra izjauc to dabisko migrācijas instinktu, liekot tiem atlikt, mainīt vai pat atcelt ierastos ikgadējos lidojumus, raksta “Daily Mail".
Lai gan no pirmā acu uzmetiena tas var nešķist nopietni, šīs pārmaiņas var novest pie daudzu putnu sugu izmiršanas. Putniem ir ārkārtīgi svarīga loma ekosistēmā un līdz ar to arī cilvēku dzīvē: tie palīdz apkarot kaitēkļus, izplatīt sēklas un apputeksnēt augus. Tiek lēsts, ka aptuveni 5% no augiem, ko cilvēki izmanto pārtikā un medicīnā, ir atkarīgi no putnu veiktās apputeksnēšanas. Tas savukārt nozīmē, ka, mainoties gadalaikiem, vēl vairāk putnu ies bojā, jo tiem būs grūtāk atrast barību. Rezultātā samazināsies pārtikas ražošana un tiks izjaukts dabiskais līdzsvars.
Kornela Universitātes vieszinātnieks Endrjū Fārnsvorts savā pētījumā norāda, ka temperatūras paaugstināšanās tādos reģionos kā Arktika, kā arī citas problēmas, piemēram, meža ugunsgrēki, ļoti apgrūtina putnu izdzīvošanu. ASV bezpeļņas organizācijas "National Audubon Society" dati liecina, ka nākamo 50 gadu laikā, visticamāk, izzudīs aptuveni 389 Ziemeļamerikas putnu sugas, kas ir gandrīz divas trešdaļas no visām ekspertu pētītajām sugām.Tiek prognozēts, ka līdz 2080. gadam šie putni zaudēs vismaz pusi no savas dabiskās dzīves telpas, kas nopietni apdraudēs to izdzīvošanu.
Jau iepriekš pētnieki konstatēja, ka kopš 1970. gada Ziemeļamerikā ir izzuduši aptuveni trīs miljardi putnu. Šāda masveida putnu skaita samazināšanās jau ietekmē tropu augu, piemēram, banānu, kafijas un kakao (no kā ražo šokolādi), apputeksnēšanu. Būtiski, ka apputeksnēšanas problēmas skar arī ārstniecības augus, kas tiek izmantoti farmācijā un tautas medicīnā. Ja putnu skaits turpinās samazināties, lauksaimniekiem kļūs arvien grūtāk nodrošināt pietiekamu pārtikas daudzumu.Tas var izraisīt ražošanas izmaksu pieaugumu un pārtikas deficītu visā pasaulē.
Pētnieks uzsver, ka putnu masveida bojāejai ir vairāki cēloņi — dabisko dzīvotņu zudums, klimata pārmaiņas, pesticīdu lietošana un antropogēnie faktori (piemēram, urbanizācija). Saikne starp putnu uzvedību un klimata izmaiņām ir ārkārtīgi cieša. Globālās temperatūras paaugstināšanās jau ir mainījusi gadalaiku ritmu, liekot putniem dažos reģionos ligzdot agrāk vai vēlāk nekā ierasts.Tāpēc tie nereti ierodas barošanās vietās, kad pārtika vēl nav pieejama. Rezultātā putni cieš badu, tiem ir grūtības atrast partneri un barību, kas noved pie arvien straujākas populāciju samazināšanās – aizvien mazāk putnu spēj pārdzīvot ziemu. Šādas izmaiņas jau ir negatīvi ietekmējušas vairākas sugas. Zīmīgi, ka cilvēki, kuri piebaro putnus, situāciju var pat pasliktināt. Šāda rīcība mazina putnu motivāciju lidot prom, kā arī piesaista plēsējus, kas uzbrūk palikušajiem putniem.
