Banka, kurā glabājas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju asins paraugi
Lai apstiprinātu kādu jaunu zinātnisku atklājumu vai ideju, bieži vien vajadzīgs ļoti liels skaits dažādu cilvēku asins paraugu. Tādos gadījumos noder Latvijas nacionālās biobankas Genoma datubāzes savāktie, apstrādātie un uzglabātie paraugi. Portāls Jauns.lv skaidroja, kas ir šī biobanka, ar ko tā nodarbojas un kādos gadījumos palīdz zinātniekiem.
Vispirms Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece un Latvijas nacionālās biobankas Genoma datubāzes vadītāja Vita Rovīte intervijā portālam Jauns.lv paskaidroja, ka biobanka ir banka, kurā tiek krāti bioloģiskie paraugi.
Paraugi var būt dažādi: asinis, no asinīm izdalīts DNS, asins plazma, serums, fēces, Covid-19 vīrusa uztriepes, siekalas, mātes piens un citi bioloģiskie materiāli, kuri satur informāciju, kas konkrētā audu grupā notiek konkrētā bioloģiskās dzīves momentā.
Spermas banka un olšūnu banka
Biobankas var būt dažādas. Nacionālā biobanka Genoma datubāze ir pētnieciska biobanka. Pēdējā laikā sabiedrībā daudz runā arī par spermas bankām, olšūnu bankām, nabas cilmes šūnu bankām.
“Tās ir ļoti specializētas. Piemēram, spermas un olšūnu bankas ir paredzētas reproduktīvām vajadzībām un tajās bioloģiskie paraugi tiek glabāti ar mērķi tos izmantot reprodukcijai. Nabas saites cilmes šūnu bankas glabā paraugus, lai tos potenciāli izmantotu terapijai nākotnē.
Zinātniekam vajag 1000 un vairāk vēža pacientu asins paraugus
Bet mēs paraugus uzglabājam pētniecībai. Kāpēc tas ir svarīgi? Iedomājieties, ka zinātniekam ir kāda jauna ideja vai jauni rezultāti no šūnu eksperimentiem. Viņam vajag šo ideju apstiprināt. Lai to apstiprinātu, viņam nepietiek ar 1-2 paraugiem, bieži vien viņam vajag 1000 vai vairāk paraugu, lai statistiski pārliecinoši pierādītu, ka ideja ir ticama un ar to var strādāt tālāk.
Tur palīdz biobankas. Piemēram, zinātniekam vajag 1000 vēža pacientu asins paraugus. Lai savāktu asinis no 1000 vēža pacientiem, jāiegulda milzīgs darbs.
Paraugi tiek apstrādāti un sasaldēti
Pētnieciskās biobankas ievāc paraugus klīnikās dažādu pētījumu ietvaros. Šie paraugi tiek specifiski apstrādāti, sasaldēti, lai nezaudētu savus bioloģiskos parametrus, un uzglabāti.”
Tajā brīdī, kad kādam zinātniekam ir aktuāla ideja, viņš var vērsties biobankā un lūgt, piemēram, 1000 Covid-19 pacientu asins plazmas paraugus, lai pētītu kādus rādītājus, kas saistīti piemēram, ar garo Covid-19, kas pašlaik ir ļoti aktuāla medicīniska problēma.
Mēneša laikā var iegūt lielu skaitu paraugu
“Viņš var uzrakstīt ētikas pieteikumu un iegūt ētikas atļaujas, ka drīkst šādu pētījumu veikt. Mēneša laikā viņš jau var saņemt paraugus no biobankas.
Ja [bez biobankas palīdzības] vajadzētu ievākt paraugus par 1000 kādas slimības pacientu vai pat par veseliem cilvēkiem, tad tas mēneša laikā nav iespējams. Biobanka palīdz padarīt zinātni efektīvāku un atbalsta dažādu biomedicīnas pētījumu norisi.
Paraugi par 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju
Rovīte atklāja, ka patlaban nacionālās biobankas Genoma datubāzē apkopoti dati par aptuveni 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. “Mums ir liela telpa ar virkni speciālo saldētavu, kur paraugi tiek uzglabāti - 80 grādos, lai nezaudētu savu molekulāro struktūru.
Katram pacientam vai dalībniekam mēs paņemam trīs asins stobriņus tāpat, kā tas notiek parastās asins analīzēs. Mēs izdalām genomu jeb genomisko DNS, ko uzglabājam divos stobriņos. Savācam arī šķidro asins daļu – plazmu un serumu, ko uzglabājam aptuveni septiņos stobriņos. Paraugi tiek apstrādāti tā, ka tos var aktīvi izmantot pētniecībā.
Ik gadu aptuveni 2000 jaunu dalībnieku
Parasti mēs gada laikā iesaistām aptuveni 2000 jaunu dalībnieku, kā arī izsniedzam aptuveni 2000 DNS, asins plazmas, seruma paraugu. DNS paraugu neizsniedz visu vienā reizē. To var atkārtoti atkausēt un sasaldēt, tas nezaudē savu integritāti. Mēs neiztērējam visu DNS paraugu. Bet asins šķidrās daļas paraugu iztērē vienā reizē.”
Visu laiku notiek paraugu aprite. “Mēs ievācam jaunus paraugus, pētnieki tos pieprasa, tie tiek izmantoti pētniecībai.” Nepārtraukti tiek uzturēta paraugu bāze, lai tie būtu pieejami. Biobankā glabājas gan dažādu slimību pacientu, gan veselo cilvēku bioloģisko materiālu paraugi.
Lielākoties biobankā glabājas asins paraugi, bet dažādu projektu ietvaros tiek vākti arī citi bioloģiskie materiāli, piemēram, Covid-19 vīrusa iztriepes, urīns, fēces, audzēju paraugi u.c. “Asinis ir minimālais komplekts, ko mēs vienmēr ievācam visiem biobankas dalībniekiem.”
Bez cilvēka ziņas viņa asins paraugus neizmanto pētījumos
Zinātniece uzsvēra: lai cilvēks varētu piedalīties biobankā ar saviem bioloģisko materiālu paraugiem, viņam jāaizpilda informētās piekrišanas dokuments. “Tas ir kā līgums, ka cilvēks piekrīt nodot asins paraugus un tos var izmantot pētniecībai saistībā ar cilvēka veselību dažādos aspektos.”
Ir dažādi ierobežojumi, ko cilvēks dokumentā var norādīt. “Piemēram, es negribu, lai manā paraugā pēta Alcheimera slimību. Vai es nevēlos, lai manu paraugu izmanto biotehnoloģijas pētījumiem ar specifisku virzienu. To visu var norādīt.
Cilvēkam nedrīkst paņemt nekādus paraugus un izmantot tos pētniecībai bez informētās piekrišanas. Tas ir dokuments, kas vajadzīgs. Cilvēkam nezinot, to noteikti nevar izdarīt.”
Uzrunā konkrētus slimniekus un lūdz ziedot savus paraugus
Dalībnieki tiek iesaistīti dažādos veidos. Piemēram, ja vajadzīgi paraugi no krūts vēža pacientiem, tad biobankas pārstāvji runā ar dakteriem klīnicistiem, kuri palīdz iesaistīt un uzrunāt konkrētos pacientus. Viņi palīdz pacientiem piedāvāt iespēju ziedot savu paraugu un, iespējams, ar šo paraugu nākotnē palīdzēt slimniekiem ar līdzīgām veselības problēmām.
Tāpat ir citi veidi, kā tiek uzrunāti iedzīvotāji un aicināti ziedot savu paraugu biobankai. Tikai tad, kad cilvēks devis savu informēto piekrišanu, viņš var doties nodot asins paraugu.
Drīzumā gaidāms vērienīgs Eiropas projekts par miljons genomiem. Tajā plānots iesaistīt aptuveni 3,5 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kuriem tiks sekvencēts genoms. Projekts sākas šī gada pavasarī.
Paraugus izmanto ne tikai Latvijā
Pārsvarā nacionālās biobankas paraugus izmanto Latvijas zinātnieki. Lai paraugus izsniegtu, zinātniekiem jāsaņem ētikas atļauja.
Dažkārt paraugus izsniedz arī ārvalstu pētniekiem, kuriem arī vajadzīga ētikas atļauja. Tad tiek slēgti sadarbības līgumi ar striktiem nosacījumiem par paraugu izmantošanu.
Iesaistoties biobankā, dalībnieki var izvēlēties, vai atļaut savu paraugu izmantot tikai Latvijā vai arī ārvalstīs. “To mēs vienmēr ņemam vērā un respektējam.”
Starptautiska sadarbība ir īpaši svarīga retu slimību pētniecībā
Sadarbība ar ārvalstu zinātniekiem ir īpaši svarīga retu slimību gadījumos. “Pētniecībai vajag daudz paraugu, bieži vien 1000 no konkrētās slimības pacientiem.
Ja slimība ir reta un Latvijā ir tikai, piemēram, trīs jauni pacienti gadā, bet Vācijā – seši, tad, lai savāktu lielo paraugkopu, pētītu konkrētu slimību un beigās palīdzētu šīs slimības pacientiem, starptautiska sadarbība ir ārkārtīgi svarīga.”
Paraugus nevar saņemt kurš katrs
Rovīte akcentēja, ka biobanka savus paraugus noteikti nedod kuram katram cilvēkam, kas tos gribētu pētīt. Zinātniekam jāsaņem Ētikas komitejas atļauja. “Mēs vienmēr skatāmies, vai pētījumam ir ētikas atļauja, pārliecināmies, no kādas iestādes pētnieks nāk un vai viņš tiešām darbojas minētajā iestādē, mēs cenšamies saprast, ko pētnieks darīs.”
“Tas nekādā gadījumā nevar notikt ar vienkāršu cilvēku no malas. Visā pasaulē ir konkrēti kritēriji, ko visas biobankas ievēro, izsniedzot paraugus, un tiem sekojam arī mēs.”
Nozīmīgā Covid-19 pētniecība
Pētniece pastāstīja, ka pēdējā laikā biobanka palīdzējusi vairākos svarīgos pētījumos. “Viena no pēdējām aktualitātēm, kur biobanka ir ļoti palīdzējusi, ir Covid-19 pētniecība. Ja atceraties, tad pandēmijas sākumā bija ļoti svarīgi sekot līdzi vīrusa variantiem, piemēram, vai Latvijā sastopama “Alfa”, “Delta” vai “Omikrons” un dažādi tā paveidi.
Pateicoties tieši biobankas izstrādātajai sistēmai, Latvija jau 2020.gada aprīlī veica pirmo Covid-19 vīrusa paraugu sekvencēšanu. Kāpēc? Pārējās Baltijas valstīs sekvencēšana vēl nebija sākta. Martā noteica lielos ierobežojumus valstī un visu slēdza ciet, bet jau aprīlī mēs ieguvām pirmās sekvences, lai varētu saprast, kas par vīrusa variantiem ir Latvijā. Sākotnēji tas bija ļoti svarīgi, lai saprastu, cik stingriem ir jābūt ierobežojumiem.”
Bija ļoti svarīgi, ka biobankai jau iepriekš bija izstrādāta loģistikas sistēma ar dažādām iestādēm, laboratorijām. “Mēs ļoti ātri ieguvām ētikas atļauju pētījumam. Mums bija metodes, jo mēs jau savā praktiskajā darbā strādājām. Mums nebija konkrēta Covid-19 paraugu sekvencēšanas metode, bet mēs sākām ar to, ka pielāgojām to metodi, ko izmantojām audzēju sekvencēšanai un pētniecībai,” zinātniece stāstīja.
