Vēzis, ko iespējams novērst, bet Latvijā mirstība ir augstākā Eiropas Savienībā

Tomēr Latvijā ar dzemdes kakla vēzi ik gadu saslimst vidēji 244 sievietes un tiek reģistrēti 172 nāves gadījumi. Diemžēl viņas nav regulāri veikušas valsts apmaksātās pārbaudes. Šajā ziņā Latvijā mirstība ir augstākā Eiropas Savienībā.

99% gadījumu dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss CPV (HPV angliski – “human papilloma virus”), kas izraisa dzimumorgānu kārpas. Šie vīrusi mēdz būt palaidēji nepatīkamiem un bīstamiem vēžiem. CPV izraisa 99% dzemdes kakla, 95% anālā kanāla, vairāk nekā 70% mutes un rīkles dobuma, apmēram 50% vulvas, 65% maksts un 35% dzimumlocekļa galviņas vēzi.

Traģēdijas, ko redz ārsti

Ārsti šos traģiskos stāstus redz ikdienā, palīdzot pacientiem, bet ir konfidencialitātes ierobežoti detaļās atklāt sabiedrībai traģēdijas, ko varēja novērst.

Ļoti maz pacientu ir gatavi publiski dalīties ar savu pieredzi. Viena no tām bija modele Sanita Zute, kura 2018. gada decembrī, būdama 31 gadu veca, zaudēja smago un sāpīgo cīņu ar dzemdes kakla vēzi. Bez mātes palika desmit gadus vecais dēls. Slimība atnāca strauji, vēl divus gadus pirms nāves viņa pavadīja vienu no visskaistākajām savas dzīves vasarām.

Slimība atpakaļgaitā

Kad parādās CPV raisītā vēža izpausmes, bieži maz ko var mainīt. Kaut arī primāro audzēju varētu izoperēt, paliek vēl pa visu ķermeni izsētas metastāzes, un vēzis sāpīgi ieaug citos audos. Var cerēt uz ķīmijterapiju un apstarošanu. Tā ir smaga ārstēšana, un pozitīvs rezultāts nav garantēts.

Tad ārstu konsilijs nozīmē paliatīvo ārstēšanu – stāvokli atvieglojošu, sāpes mazinošu un kaut cik komfortabli līdz dzīves noslēgumam pavadošu. Šo stadiju pacientiem bieži jādzird no ārsta skumjais: “Kur jūs bijāt agrāk?” Agrāk jau nekas nesāpēja, netraucēja...

Ja vēzis būtu noķerts pirmajā stadijā, varētu vēl izķepuroties – izoperēt primāro audzēju un vēl ar citām metodēm nodrošināties, ka metastāzes neizsējas pa ķermeni. Sievietes dzemdes kakla vēzi varētu pamanīt apskatē pie ginekologa.

Priekšvēža stadija

Vēl labāk, ja izdodas noķert pirmsvēža stadiju – tāda ir visiem CPV izraisītiem vēžiem. Tās ir vīrusa izmainītas šūnas, kurām ir tendence pārvērsties vēža šūnās. Aptuveni 20% gadījumu CPV inficētās šūnās attīstās dzemdes kakla priekšvēža slimība jeb CIN (cervikāla intraepiteliāla neoplāzija).

Tad ārstēt ir vēl vieglāk – pēc diagnozes precizēšanas veic nelielu ķirurģisku manipulāciju, lai atbrīvotos no pārveidotajām šūnām. Ir pietiekami, ja sieviete profilaktiski pārbaudās reizi trīs gados un ārsts paņem no dzemdes kakla citoloģisko uztriepi jeb gļotādas šūnu paraugu. Pētījumi pierādījuši – lai izveidotos pirmās priekšvēža izmaiņas, ir jāpaiet vismaz trim gadiem, vēža izmaiņas rodas ne agrāk kā 10 līdz 15 gadus pēc inficēšanās ar CPV.

Šo pārbaudi Latvijā apmaksā valsts reizi trīs gados sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam. Katrai šā vecuma sievietei kopš 2009. gada valsts sūta atgādinājumu – uzaicinājumu uz pārbaudi. Ja tūlīt pēc uzaicinājuma saņemšanas nav bijis laika aiziet pārbaudīties, ieplānojiet to tuvākajā laikā. Diemžēl tikai apmēram trešdaļa sieviešu atsaucas šiem uzaicinājumiem un izdara visu, lai sevi pasargātu no vairāk nekā nepatīkamas slimības. Cita starpā regulāri apmeklēt ginekologu nepieciešams ne tikai bailēs no dzemdes kakla vēža.

Vakcīnas pret CPV

Ja vēl paritina laiku atpakaļ, šobrīd vēl viena iespēja, kā pasargāt gan sievietes, gan arī vīriešus no CPV raisītām slimībām, ir vakcīnas pret šo vīrusu. Viena vakcīna spēj pasargāt 70%, otra deviņvērtīgā – pat 90% gadījumu. No 2020. gada janvāra 12 gadus vecu meiteņu vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 2-valentās vakcīnas vietā tiek izmantota valsts apmaksāta 9-valentā vakcīna. Izmantojiet šo iespēju, lai nebūtu jāpiedzīvo smagi brīži dzīvē.

Latvijā vakcinēt pret CPV iespējams gan meitenes, gan zēnus. Meitenēm valsts apmaksāta vakcinācija pieejama no 12 līdz 17 gadu vecumam, zēniem no 12 līdz 14 gadiem. Pat pēdējā dienā pirms 18 gadu sasniegšanas iespējams uzsākt vakcināciju par valsts naudu. No 2022. gada 13. maija valsts apmaksātu vakcināciju pret šo vīrusu var saņemt ikviens 12 līdz 14 gadu vecs pusaudzis.

Kāpēc vakcīnu iesaka pusaudžiem?

Ir svarīgi apzināties, ka kopš tā brīža, kad pusaudži kļūst seksuāli aktīvi, viņi var nonākt saskarē ar vīrusu, kas izraisa dzemdes kakla, arī dzimumlocekļa, anālā kanāla, mutes un rīkles vēža attīstību. Tāpēc būtiski, ka vakcinācija tiek veikta vēl pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Pat visgodīgākais bērns, ļaujoties tikai glāstiem un skūpstiem ar iemīļoto, neskries pirms tam pie vecākiem, neveiks vakcināciju un negaidīs, kad būs veikts nepieciešamais vakcinācijas kurss un attīstīsies imunitāte.

Tam jābūt izdarītam krietni agrāk. Turklāt pusaudžiem imūnā atbilde uz vakcīnu veidojas efektīvāka un vajadzīgas tikai divas potes. Lai iegūtu pilnvērtīgu ilgstošu aizsardzību pret CPV, jāsaņem pilns vakcinācijas kurss: divas vakcīnas vecumā no deviņiem līdz pilniem 14 gadiem, vēlāk, no 15 gadu vecuma uzsākot vakcināciju, nepieciešamas trīs devas.

Jautājumi par vīrusu

Vai mūķene var inficēties?

Jā. Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV ir plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties ikviens, jo tas tiek pārnests ne tikai dzimumsakaru, bet arī sadzīves kontaktu laikā. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, uzreiz nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī.

Vai var inficēties, ja bijis ar prezervatīvu aizsargāts dzimumakts?

No inficēšanās ar CPV pilnībā neaizsargā pat prezervatīvu lietošana, jo vīruss tiek nodots tālāk partnerim, saskaroties ne tikai ar gļotādu, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu. CPV iespējams nodot bērnam dzemdību laikā.

Vai visi CPV vīrusi var izraisīt vēzi?

Ir vairāk nekā 150 veidu cilvēka papilomas vīrusu. Daļa no tiem ir ar augstu onkoloģisko risku. Vairums ir zema riska vīrusa tipi, kas izraisa labdabīgus veidojumus, piemēram, kārpas. Tomēr ir arī CPV, kas inficē kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, mutes un rīkles gļotādas šūnas un var izraisīt vēža attīstību.

Kā diagnosticēt dzemdes kakla vēzi?

Diagnostika sākas ar ginekoloģisku apskati un citoloģiskas analīzes paņemšanu. Par rezultātiem jāinteresējas pie sava ārsta. Ja rezultāts ir labs un nav atrasti epitēlija bojājumi, nākamais citoloģiskais izmeklējums jāveic tikai pēc trim gadiem. Padziļinātā izmeklēšanā ietilpst kolposkopija ar mērķbiopsijas paņemšanu. Kolposkopija ir dzemdes kakla izmeklēšana palielinājumā, izmantojot kolposkopu. Kolposkopijas laikā parasti ņem nelielu audu paraugu tālākai mikroskopiskai izmeklēšanai.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Veselības akadēmijas” saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.