"Ir lietas, kas vienkārši nav sasniedzamas!" Rinda uz valsts apmaksātu pakalpojumu 4 gadi! Kur tikt ātrāk, un kur nav jēgas pat zvanīt?

“Skatos Netflix doķeni, kur izskaidrots, kā dažas distances nav pārvaramas pat gaismas ātrumā, un domāju par to, kā man šorīt 1. slimnīcā teica, ka tuvākais pieraksts uz valsts apmaksātu pakalpojumu būtu pēc četriem gadiem. Ir lietas, kas cilvēkam vienkārši nav sasniedzamas,” raksta kāda sociālā tīkla “Twitter” lietotāja, kuras vēlmi pierakstīties pie fizioterapeita, apstādināja četrus gadus gara rinda! Arī komentētāji “nesanauž”, daloties gan ar padomiem “kur tikt ātrāk”, gan savu pašu rūgto pieredzi ceļā uz valsts apmaksātu medicīnu. 

Kā portāls Jauns.lv noskaidroja Nacionālajā veselības dienestā (NVD):

"Gaidīšanas laika palielināšanos joprojām ietekmē pacientu plūsmas palielināšanās pēc Covid-19 pandēmijas (Covid-19 pandēmijas laikā pieprasījums bija ievērojami samazinājies), kā arī citi iemesli, piemēram, cilvēkresursu pieejamība - noteiktu ārstu-specialitāšu specifiskums un retums, kas pakalpojuma sniegšanu padara ierobežotu, kā arī pieejamā finansējuma apjoms, kas nesedz pieprasījuma apjomu."

Ārpus galvaspilsētas rindas krietni īsākas

Tiesa, ne visur rindas ir tik garas, un, ja ir iespēja pēc pakalpojuma doties uz citām Latvijas pilsētām, to der izmantot, dažviet rindas nav ilgākas pat par vienu nedēļu.

Ļoti ērts un noderīgs rīks ir vietne www.rindapiearsta.lv, kur var uzzināt, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kur tos var saņemt ātrāk. Gaidīšanas laiks dažādās ārstniecības iestādēs ir atšķirīgs. Ja valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vienā ārstniecības iestādē jāgaida rindā, pacientam ir tiesības vērsties citā ārstniecības iestādē, kurā gaidīšanas rindas nav vai tā ir mazāka.

Piemēram, tos pašus jau pieminētos fizioterapeita valsts apmaksātus pakalpojumus piecu dienu laikā var saņemt gan Kuldīgā, Tukumā, Dobelē, Cēsīs, Smiltenē, gan Rīgas mikrorajonos un vēl daudzās Latvijas pilsētās. Jāatzīst gan, ka lielākas rindas būs tieši lielākajās Latvijas slimnīcās, ko varētu skaidrot gan ar iedzīvotāju uzticību noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem, gan lokāciju. 

Piemēram, Rīgas veselības centra Bolderājas filiālē fizioterapeita pakalpojumam var piekļūt jau pēc piecām dienām, turpretī Rīgas 1. slimnīcā patiesi jāgaida krietns laiks – 1170 dienas. 

Informāciju par gaidīšanas rindu garumu ārstniecības iestādes apkopo reizi mēnesī, līdz ar to gaidīšanas rindu pārskatiem ir informatīvs raksturs. Aktuālāko informāciju par rindu garumiem var noskaidrot, sazinoties ar konkrēto ārstniecības iestādi.

Uz kuriem pakalpojumiem rindas visgarākās? 

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) skaidro, ka visgarākās rindas valstī ir uz šādiem pakalpojumiem:

• Oftalmoloģija dienas stacionārā – vidējais gaidīšanas rindu garums sasniedz 227 dienas;
• Psihoterapeits – vidējais gaidīšanas rindu garums sasniedz 215 dienas;
• Elektromiogrāfija – vidējais gaidīšanas rindu garums sasniedz 197 dienas;
• Ģenētiķis – vidējais gaidīšanas rindu garums sasniedz 189 dienas;
• Hronisko sāpju pacientu ārstēšana – vidējais gaidīšanas rindu garums sasniedz 129 dienas.

Uz populārākajiem izmeklējumiem vidējais gaidīšanas rindu garums ir sekojošs: Ultrasonogrāfija – 82 dienas; Magnētiskā rezonanse – 109 dienas; Elektrokardiogrāfija – 6 dienas. Pie kardiologa vidēji rindā jāgaida 62 dienas, bet pie ķirurga – 10 dienas.

Tāpat NVD aicina arī pacientus būt atbildīgiem gadījumos, kad uz plānoto vizīti vai izmeklējumu nav iespējas ierasties, vai tas saņemts ātrāk. Ir svarīgi informēt ārstniecības iestādi un atteikt pierakstu uz vizīti vai izmeklējumu, tādējādi nodrošinot iespēju kādam citam pacientam pakalpojumu saņemt ātrāk.

Kādus veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā valsts?

No valsts budžeta Latvijā tiek nodrošināta:

• ģimenes ārsta un viņa komandas sniegtā veselības aprūpe;
• profilaktiskā apskate pie ģimenes ārsta vienreiz gadā (ja pacients gada laikā nav vērsies pie ārsta saistībā ar saslimšanu);
• krūts, dzemdes, zarnu un prostatas vēža profilaktiskās pārbaudes;
• ārstu - speciālistu sniegtā veselības aprūpe;
• izmeklējumi ar ģimenes ārsta vai ārsta - speciālista nosūtījumu;
• medicīniskā palīdzība steidzamās medicīniskās palīdzības punktos;
• dienas stacionārā sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
• veselības aprūpe diennakts stacionārā;
• veselības aprūpe mājās;
• neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sniegtā palīdzībā;
• kompensējamās zāles un medicīnas ierīces.

Ģimenes ārsts pacientu var nosūtīt pie jebkura speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē pacienta veselības stāvokli un pakalpojumu saņemšanas nepieciešamību.

Ģimenes ārsta nosūtījums nav vajadzīgs, apmeklējot tiešās pieejamības speciālistus:

• ginekologs;
• oftalmologs;
• bērnu ķirurgs;
• pediatrs;
• narkologs;
• psihiatrs vai bērnu psihiatrs, ja pacients slimo ar psihisku slimību;
• pneimonologs, ja pacients slimo ar tuberkulozi;
• dermatovenerologs, ja pacients slimo ar seksuāli transmisī­vajām slimībām;
• endokrinologs, ja pacients slimo ar cukura diabētu;
• onkologs ķīmijterapeits, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību;
• infektologs, ja pacients slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju vai personām, kuras ir bijušas tiešā kontaktā ar HIV inficētu personu; vai arī, ja HIV profilakses punktā kapilāro asiņu vai siekalu eksprestests ar pozitīvu rezultātu uz HIV/C hepatītu/Bhepatītu;
• sporta ārsts valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".