Ikdienas duša var pat kaitēt veselībai. Vai viss, ko mēs zinām par mazgāšanos, ir mīts?

Izpētīts, ka aptuveni divas trešdaļas amerikāņu un 80% austrāliešu mazgājas dušā katru dienu. Turpretī Ķīnā aptuveni puse aptaujāto cilvēku atzinuši, ka dušā vai vannā mazgājas tikai divas reizes nedēļā.

„Iespējams, atbilde ir: mazgāties bieži ir veselīgi,” min „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. „Šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku ikdienas duša tomēr vairāk ir saistīta ar ieradumu, pieņēmumu, ka tas ir labi, nevis ar nepieciešamību,” skaidro farmaceite.

Ietekme uz veselību

Normālu, veselīgu ādu pārklāj tauku slānis, “labās” baktērijas un citi mikroorganismi. Beršana un pārmērīga ziepju lietošana mazgāšanās laikā šo slāni likvidē, īpaši, ja ūdens ir karsts. Rezultātā:

• āda var kļūt sausa, kairināta vai niezēt;
• sausa, saplaisājusi āda ir vairāk pakļauta dažādām baktērijām un alergēniem, ļaujot rasties ādas infekcijām un alerģiskām reakcijām;
• antibakteriālās ziepes iznīcina arī labās baktērijas un izjauc mikroorganismu līdzsvaru, veicinot izturīgāku, mazāk draudzīgu organismu (izturīgāku pret antibiotikām) „iekārtošanos” uz ādas;
• lai radītu aizsargājošas antivielas un imūnsistēmas atmiņu, mūsu imūnsistēmai ir nepieciešama zināma normālu mikroorganismu un citu apkārtējās vides faktoru iedarbības stimulācija. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daži pediatri un dermatologi neiesaka bērnus vannot katru dienu. Biežas mazgāšanās var pazemināt imūnsistēmas spēju veikt savu darbu.

Farmaceite vēl piebilst: “Ir arī citi iemesli pārdomāt savus biežos mazgāšanās ieradumus. Piemēram, ūdens, ar ko mazgājamies, kaut nelielā daudzumā, taču var saturēt sāļus, smagos metālus, hloru, fluorīdu, pesticīdus un citas ķīmiskas vielas. Tātad, lietots biezi un lielā daudzumā, tas, iespējams, var radīt kādas veselības problēmas.”

Iemesls mazgāties dušā katru dienu

Cilvēki var ne tikai uzskatīt biežu mazgāšanos par labāku veselībai, bet arī izvēlēties dušu katru dienu vairāku citu iemeslu dēļ. Tie varētu būt:

• bažas, ka ķermenis nelāgi ož;
• duša palīdz pamosties;
• duša ir obligāta nepieciešamība pēc treniņa.

“Katram ir savi iemesli, kāpēc mazgāties bieži. Īpaši, ja bail, ka sviedru smaka varētu ietekmēt personiskās vai darba attiecības. Tomēr tas, kas tiek uzskatīts par pieņemamu, dažādās kultūrās atšķiras. Jāatzīst, ka arī mārketingam visticamāk ir liela ietekme (varbūt pat pārlieku liela!) uz to, kā veidojas sabiedrības mazgāšanās paradumiem. Vai esat kādreiz ievērojuši, ka uz šampūna iepakojuma rakstīts “saputo, izskalo, atkārto”? Patiesībā nav pārliecinoša iemesla vienā mazgāšanas reizē divreiz mazgāt matus ar šampūnu, taču šī rekomendācija palīdz ražotājiem pārdot vairāk.

Tomēr, runājot par biežas mazgāšanās ietekmi uz veselību, nav pamatojuma, ka bieža mazgāšanās būtu veselībai labāka. Patiesībā ir gluži otrādi – ikdienas duša var pat kaitēt veselībai.”

Iemesli mazgāties retāk

„Protams, ka ikdienas duša nekādi neuzlabo jūsu veselību – tā var padarīt ādu sausāku, eļļas, smaržvielas un citas šampūnos, kondicionieros un ziepēs pievienotās vielas var radīt alerģiskas reakcijas vai citu veselības problēmu. Taču tas nav visas sabiedrības veselības apdraudējums. Galvenais pārmērīgi biežas mazgāšanās ļaunums ir lielais ūdens patēriņš, kas it nemaz nav ekoloģiski. Tāpat jāpatur prāta, ka viss – patērētais ūdens, šampūns, ziepes, dušas želeja – kaut ko arī maksā.”

Nav ideālās recepte, cik bieži mazgāties, tomēr vairumam cilvēku pietiktu ar dušu dažas reizes nedēļā. Protams, ja vien darba specifikas vai citu apstākļu dēļ ķermenis nav kļuvis netīrs, sasvīdis. Jāpievērš uzmanību arī mazgāšanās laikam – pietiek ar īsu – triju, četru minūšu mazgāšanos.

Kādu mazgāšanās līdzekli izvēlēties

Farmaceite saka, ka vispirms vajadzētu atcerēties par mazgāšanās ilguma samazināšanu un par to, ka ādas veselībai draudzīgāks ir remdens ūdens, nevis karsts, jo karstā ūdenī zūd ādas dabīgās taukvielas. Tā pat jāņem vērā, ka cītīga ādas beršana ar sūkli, ikreiz esot dušā vai vannā, arī nav nepieciešama. Pēc mazgāšanās miesu nosusina ar viegliem dvieļa pieskārieniem, nevis rīvēšanu.

“Bez jau labi zināmām cietajam ziepēm liels ir gela vai krēma veida mazgāšanās līdzekļu piedāvājums, pieejami arī eļļas tipa līdzekļi. Pirms izvēlēties īsto, jāizvērtē mazgāšanās paradumi un noteikti jāzina savas ādas tips. Ja ir normāla āda un ierasts (vai ir nepieciešamība) mazgājieties bieži, iesaku izvēlēties dušas želeju vai krēmu, kas neizjauc ādas pH līmeni un saglabā hidrolipīdu slāni, pasargājot ādu no sausuma. Ja tā jau ir sausa, mazgāšanās līdzeklim vajadzētu būtu maigam, ar mitrinošām un/vai ādu barojošām sastāvdaļām, piemēram, glicerīnu, dekspantenolu, lipīdiem,” skaidro farmaceite un piebilst, ka  sausas un jutīgas ādas īpašniekiem noteikti nevajadzētu izvēlēties mazgāšanās līdzekli ar parabēniem, krāsvielām, sulfātiem un smaržvielām. Ja ādas attīrīšanas rituālā gribas lietot skrubi, jāizvēlas tādu, kas maigi attīra ādu un saudzīgi noņem ādas atmirušās šūnas, turklāt to nevajadzētu lietot biežāk kā reizi vai divas nedēļā.