Pavasaris ir laiks, kad sakārtot vēnas: kā to izdarīt?
Statistika liecina, ka mūsdienās kāju vēnu problēmas skar 30 līdz 40% Eiropas iedzīvotāju. Vēnu veselības problēmas var dēvēt par civilizācijas slimību, kas turklāt skar arvien plašāku un jaunāku pacientu loku. Pavasaris ir īstais laiks, kad parūpēties par vēnām.
Vēnas organismā veic svarīgu darbu – nodrošina asins atteci no dažādiem orgāniem un audiem. Ja venozā attece ir traucēta, ar laiku asinsriņķošana kļūst aizvien sliktāka un rada dažādas nepatīkamas veselības problēmas, visbiežāk cieš kāju vēnas.
Kas notiek organismā
Uz kājām asinis sirds sūknē pa artērijām, atpakaļ tās plūst pa vēnām. Artērijas ir stiegrainākas, un tajās ir noteikts spiediens, kas dzen asinis uz priekšu. Turpretim vēnās spiediena nav – tās ir mīkstas, elastīgas, un asiņu atteci nodrošina blakus esošo muskuļu darbība. Ja kājas būtu sirds augstumā, tad asiņu pacelšanās līdz sirdij nebūtu tik sarežģīta. Kā asiņu sūkni organisms izmanto apkārtējos muskuļus un vārstuļu sistēmu.
Kad staigājam, muskuļi spiež asinis uz augšu. Lai asinis tecētu pareizajā virzienā un nespiestos atpakaļ uz leju, vēnās ir tādas kā kabatiņas – vārstules. Tā asinis pakāpeniski no vārstules uz vārstuli kā pa plauktiņiem tiek uz augšu. Kad cilvēks ilgstoši sēž vai stāv, asinīm atpakaļ uz sirdi nokļūt ir grūtāk. Vēnas gan ir elastīgas un spēj sevī sakrāt lielu daudzumu asiņu, taču tas nav īpaši labi.
Jo vairāk vēnas pakļauj izstaipīšanai, jo lielāka iespēja, ka attīstīsies vēnu varikoze un citas smagākas problēmas. Arī vārstulēm ir grūtāk izturēt jau palielināto asiņu svaru, un tās mēdz plīst. Tad vēna sāk līdzināties piltuvei un slodze uz zemāk esošo vārstuli vairākkārt palielinās vēl papildus un plēš arī to.
Vairāk cieš zemādas vēnas – tās vieglāk izstaipās un izspiežas. Tā diemžēl nav tikai kosmētiska problēma. Ja neārstē, var attīstīties trofiskās čūlas, kas ir smaga, mokoša un grūti risināma problēma – pušumi, kas pat ar specifisku ārstēšanu nedzīst mēnešiem un pat gadiem, tie sulo, smako un ikdienā ir sarežģīti kopjami.
Tāpēc ir vērts nostiprināt un saudzēt savas vēnas, pirms sākušās problēmas. To var darīt gan ar vēnām draudzīgāku dzīvesveidu, vingrošanu un procedūrām, arī uzturu un vēnas nostiprinošām zālēm un uztura bagātinātājiem.
Bīstamās pazīmes
Kāju pietūkums ir pirmais vēnu varikozes jeb vēnu mazspējas simptoms, kas veidojas tāpēc, ka traucēta šķidruma (asins un limfas) attece.
Ja vēnas nav aizvadījušas asinis, kurās jau ir izmantots skābeklis un barības vielas, vietā nevar ieplūst jaunas un svaigas. Apasiņošanas traucējumu un skābekļa bada dēļ rodas sāpes, diskomforts, nieze un smaguma izjūta kājās.
Ja pēc slodzes vai karstumā piepampst kājas, tas nozīmē, ka traucēta asiņu un limfas attece. Viena no pirmajām vēnu mazspējas pazīmēm ir pietūkušas potītes. Naktīs apakšstilba muskuļos parādās krampji, uz kājām redzami izspiedušies kapilāri un vēnas, potītes rajonā veidojas pigmentācija vai pat čūlas.
Izmeklēšana un risinājumi
Pat ja nav iepriekšminēto simptomu, bet ģimenē bijušas vēnu problēmas, vai arī ja darbā ir ilgstoši jāstāv vai jāsēž, ir jānāk uz pārbaudi, lai laikus veiktu profilaktiskos pasākumus.
Jau pie pirmajām venozās atteces problēmām būtu jādodas pie flebologa. Pirmais ārstēšanas posms ir precīza diagnostika un atklāta saruna ar speciālistu. Zelta standarts vēnu diagnostikā ir izmeklējums ar ultrasonogrāfijas metodi (vēnu duplekssonogrāfija). Tas nozīmē, ka ārsts detalizēti apskatīs asiņu atteci dažādās vēnās un pārbaudīs, vai nav radies kāds trombs.
Gandrīz katram flebologs ieteiks vēnām draudzīgāku dzīvesveidu. Ārsts ieteiks ēst sabalansētu, šķiedrvielām bagātu ēdienu un katru dienu uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Ja ir liekais svars, tas mērķtiecīgi jāsamazina.
Tāpat dakteris ieteiks vēnām veselīgākas attiecības ar siltumu. Reaģējot uz to, kāju asinsvadi paplašinās, un asinīm ir grūtāk atgriezties sirds asinsvados, jo sevišķi, ja ilgāku laiku ir jāstāv kājās. Ja ir 3. vai 4. pakāpes vēnu nepietiekamība ar trombožu risku, pirti un karstu vannu apmeklēt nav vēlams. Ja tomēr apmeklējat, pēc tam noteikti jāveic kontrastduša ar auksto ūdeni.
Ārsts arī brīdinās par ilgstošas sēdēšanas, stāvēšanas un mazkustīga dzīvesveida ietekmi uz vēnu veselību. Venozā asinsrite notiek, tikai pateicoties muskuļu kustībām. Mazkustīgiem cilvēkiem asinis ne tikai sastrēgst vēnās, bet arī ar laiku mazinās vēnu tonuss. Stāvoša un sēdoša darba darītājiem, sevišķi karstā laikā, vēnas pakļautas skarbiem pārbaudījumiem.
Vēnām nepatīk augstpapēžu kurpes. Ērti sportiski apavi ar elastīgu zoli ļaus veikt daudzveidīgākas kustības pēdām un stilbiem. Liekais svars rada ne tikai lielāku slodzi kāju vēnām, bet arī traucē asins atteci līdz sirdij pa vēdera dobuma vēnām.
Vēnu veselību ietekmē stress un iekaisumi. Pārmērīgs stress nogurdina ne tikai nervu sistēmu, bet arī visus ķermeņa audus, un tie kļūst vārīgāki, vairāk pakļauti nelabvēlīgai ietekmei.
Zāles un zeķes
Flebologi mēdz ieteikt medikamentozo ārstēšanu, gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojamus preparātus. Stiprināt un aizsargāt asinsvadus palīdz arī dabas veltes, piemēram, kadiķogas un mellenes.
Ir stāvokļi, kuros ārsts iesaka ārīgi lietojamus gelus, kas satur heparīnu. Tie palīdz samazināt smaguma izjūtu, diskomfortu, pietūkumu kājās. Tomēr ar medikamentiem vien vēnu problēmas nevar izārstēt, bet tikai atbalstīt organismu.
Ja flebologs izraksta recepti kompresijas zeķēm, tās ir jāiegādājas un jāvalkā, kā ieteicis dakteris. Šīs elastīgās un pietiekami stingrās zeķes neļauj pārmēru izplesties zemādas vēnām un tik ļoti neplēš zemāk esošo vēnu vārstules. Pilnīgi noteikti šīs zeķes jāvalkā pirms vēnu operācijas, lai operējamo vēnu darbu jau laikus uzņemas citas, nebojātās vēnas.
Kompresijas zeķes jāvelk arī tad, ja vēnām paredzēta lielāka slodze – ilga stāvēšana, sēdēšana, staigāšana, pārlidojumi. Ir svarīgs zeķu izmērs un kompresijas pakāpe – tām jābūt pietiekami stingrām, lai saspiestu varikozās vēnas, bet arī pārlieku nespiestu un būtu tieši vajadzīgajā izmērā.
Iespējama operācija
Ir svarīgi laikus apsvērt operācijas nepieciešamību un pamazām atlikt tai naudu vai vienkārši nopietnāk izturēties pret ārsta ieteikumiem mainīt dzīvesveidu un regulāri valkāt vēnu zeķes. Operācijas laikā slēdz vai ar speciāliem ķekšiem izņem bojāto vēnu. Tās darbu uzņemas citas, tā sauktās kolaterālās vēnas.
Šī operācija nav tikai kāju skaistumam. Riski, kas rodas varikozo vēnu dēļ, ir pārāk smagi. Ja vēnu mazspēju neārstē, ar laiku attīstās bīstama hroniska slimības forma. Vēnu sieniņas paplašinās, savijas, pasliktinās audu apgāde ar barības vielām un skābekli, veidojas tūska, galvenokārt potīšu un apakšstilbu rajonā.
Vietās, kur venozo asiņu atteces traucējumu dēļ asins un skābekļa apgāde ir pamatīgi traucēta, veidojas ādas problēmas – venozais atopiskais dermatīts jeb, kā teica agrāk, venozā atopiskā ekzēma. Ādā veidojas neinfekciozs iekaisums, tā niez, reizēm sulo. Palielinoties asinsvadu sieniņu caurlaidībai, asins šūnas – eritrocīti un leikocīti – nokļūst tur, kur tām nevajadzētu būt – ārpus asinsvadiem. Sabrūkot sarkanajiem asinsķermenīšiem, rodas pigments, kas izgulsnējas uz ādas brūni sarkanu plankumu veidā. Pat nelielas brūces nedzīst, jo ādas apasiņošana ir katastrofāli slikta, līdz ar to trofijas jeb barošanās nepietiekamības dēļ veidojas trofiskās čūlas.
Tāpat, ja vēnas laikus neārstē, var rasties komplikācijas – vēnu iekaisums flebīts, tromboze. Trombi var sākt pārvietoties augšup pa asinsrites sistēmu, izraisot sirdsdarbības traucējumus, insultu, infarktu, un veicināt plaušu emboliju, kas var būt nāves cēlonis.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
