Smadzenēs lokalizētus audzējus turpmāk varētu atklāt arī asins analīzēs

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā Rovīte vada zinātnisko grupu, kas nodarbojas ar neiroendokrīno audzēju un autoimūno slimību izpēti. 

Meklē risinājumu medicīniskai problēmai

Viņas darbs zinātnē nozīmē pētniecību noteiktā biomedicīnas virzienā. “Mēs ar bioloģijas pamatprincipu, pamatmehānismu izzināšanu, izpētīšanu mēģinām atrast risinājumu medicīniskai problēmai.

Jebkurai slimībai, piemēram, vēzim, diabētam vai galvassāpēm ir bioloģisks cēlonis. To iemesls ir tāds, ka kāda šūnu grupa organismā nefunkcionē tā, kā tai vajadzētu, un tas rada medicīnisko problēmu cilvēkam.

Var palīdzēt atveseļoties

Saprotot bioloģiskos mehānismus, kas ir pamatā slimībai, mēs varam meklēt veidus, kā šo medicīnisko problēmu risināt, piemēram, meklējot jaunus medikamentus, palīdzot piemērot veiksmīgāku terapiju, agrīni diagnosticējot kādu slimību, piemēram, vēzi.

Zinot, kā slimība veidojas, varam arī ierosināt dažādus profilaktiskos pasākumus, lai novērstu slimību attīstību.”

Darbs ar hipofīzes audzējiem

Rovītes vadītā zinātniskā grupa meklē bioloģiskos marķierus, bioloģiskas molekulas, kas var palīdzēt spriest par kādas slimības klātesamību organismā vai tās smagumu. Viena no darbības jomām ir darbs ar hipofīzes audzējiem. Tie atrodas hipofīzes dziedzerī smadzenēs.

“Audzējs ir ļoti nepieejams dažādām diagnostiskām metodēm. Piemēram, paņemot biopsiju citās ķermeņa daļās, bieži vien spriež par audzēja prognozi. Šajā ķermeņa daļā tas ir ļoti grūti izdarāms, tas ir komplicēti.

Pēc asins analīzēm varētu spriest par audzēju smadzenēs

Tāpēc mēs meklējam iespējas, kā, paņemot cilvēka perifērās asinis no vēnas, varētu spriest par to, kas notiek audzējā, kurš lokalizēts smadzenēs. Mums ir izdevies atklāt dažus bioloģiskos marķierus - bioloģiskās molekulas, kas ir specifiski raksturīgas hipofīzes audzējiem.

Potenciāli tos tālāk pētot un attīstot to noteikšanas tehnoloģijas, nākotnē, iespējams, būs tādas diagnostiskās metodes, ka, paņemot cilvēka asinis no vēnas, varēs spriest par to, kas notiek ar viņa audzēju smadzenēs. Tas varētu dot iespēju tālāk ārstiem piemērot terapiju un īstenot veiksmīgāku veselības aprūpi šiem pacientiem.”

Kad tas varētu notikt?

Rovīte nekonkretizēja, kad tas varētu notikt. Tas atkarīgs no ļoti daudz aspektiem. Katra pētījuma pamatā ir atklājums, kam seko atklājuma atkārtošana citās pacientu grupās un valstīs. Pēc tam vajadzīgi klīniskie pētījumi, kas apliecina, ka konkrētais atklājums ir ticams un ka to var izmantot konkrētai prognostikai (prognozei par slimības iznākumu).

Tam seko ieviešana un komercializēšana klīniskajā praksē. Visam nepieciešams laiks. “Mēs redzam, ka noteiktos gadījumos (piemēram, Covid-19 pandēmijā) tas var notikt ļoti ātri, ja problēma ir ārkārtīgi aktuāla visai pasaulei, piemēram, ja runājam par dažādiem ārstniecības veidiem, medikamentiem Covid-19 ārstēšanā, vakcīnu izstrādi.” Bet jāatceras, ka pat Covid-19 pandēmijas laikā tas notika 1-1,5 gadu laikā.

Nezinām, kas ar šo atklājumu notiks tālāk

“Medicīniskās problēmās, kur nav tik akūtas vajadzības, tas notiek ilgāk. Kur aizies mūsu atklājums, to mēs vēl redzēsim. Vai tas tiešām apstiprināsies citās populācijās? Mēs nekad nezinām, kas ar to tālāk notiks.

Var būt tāda situācija, ka kāds zinātnieks paņems šo ideju un pārvērtīs pavisam citā rakursā un aspektā, tas aizies pavisam citā virzienā, nekā mēs tagad par to domājam. Zinātnē tiek vākti un krāti pierādījumi par dažādām niansēm, kas attiecas uz slimību, bet gala secinājums, atklājums var palīdzēt pilnīgi citas jomas rezultātos.”

Interesi par hipofīzes audzējiem saņēma mantojumā

Kāpēc Rovītes vadītā zinātniskā grupa interesējas tieši par hipofīzes audzējiem? Šī tēma Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tika attīstīta jau iepriekš citu speciālistu vadībā. “Es šo tēmu esmu saņēmusi mantojumā.

Kad atgriezos no bērna kopšanas atvaļinājuma, profesoram Jānim Kloviņam bija viens projekts par šo jomu. Šeit vienmēr ir bijusi interese par hipofīzes audzējiem, jo tie ir reti, tie lokalizēti smadzenēs un pietrūkst biomarķieru un labu šūnu modeļu, ar kuriem varētu medikamentus testēt laboratorijā.”

Pēta arī citus audzējus

Rovīte iesaistījās profesora piedāvātajā projektā, viņas interese attīstījās, bet profesoram radās citas pētniecības jomas un tēmas. Jaunā zinātniece rakstīja projektus par šo jomu, un tos apstiprināja. “Tas izveidojās ļoti dabiski.”

Viņa pievērsās šai tēmai, paralēli piedaloties arī citos projektos, piemēram, par aizkuņģa dziedzera audzējiem, kas arī ir neiroendokrīnas dabas. Tiem ir līdzīgas iezīmes ar hipofīzes audzējiem.

Tāpat ir projekts par citiem smadzeņu audzējiem – gliomām. Arī saistībā ar tām ir līdzīgi aspekti par nepieejamību biopsijām un grūto diagnostiku. 

Nevis konkurenti, bet sadarbības partneri

Zinātniece pastāstīja, ka pamatā Latvijā hipofīzes audzējus pēta tikai Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, bet pasaulē tie interesē arī citus pētniekus. “Tas nav ārkārtīgs retums. Mums ir sadarbība ar vienu zinātnieku grupu Lietuvā, kas to pēta.” Savukārt Igaunijā šādas grupas nav. Latvijas zinātnieki sadarbojas arī ar Spānijas, Francijas, Lielbritānijas un Norvēģijas pētniekiem.

“Pamatā šie audzēji ir diezgan reti. Izveidojas pacietu grupa pētniecībai, paraugkopa kādas zinātniskās grupas paspārnē, kur šo slimību pēta. Bieži vien pēta dažādus aspektus. Ne tikai tos, kurus mēs pētām. Nav tik lielas pārklāšanās par to, ko mēs un ko citas grupas pēta. Drīzāk mēs viens otra pētījumus papildinām.”

Šie audzēji ir 5-10% cilvēku

“Šie audzēji sastopami 5-10% cilvēku, bet ne visiem šiem cilvēkiem tie izraisa kādas klīniskas sekas. Tie var būt, bet tos var pat neatklāt dzīves laikā. Tos mēdz atklāt ļoti nejauši, jo tie nav ļaundabīgi. Tie mēdz būt ļoti nelieli audzēji hipofīzes dziedzerī. Cilvēks var visu mūžu par to pat neuzzināt.

Klīniski nozīmīgi šie audzēji ir vienam no tūkstoš iedzīvotājiem. Tas nav gluži tas pats, kā mēs iedomājamies sirds slimības vai vēzis, kas ir biežāk sastopams. Hipofīzes audzēji ir reti.”

Medikamentu terapija ir efektīva tikai 50% pacientu

Kāpēc ir būtiski pētīt hipofīzes audzējus? Pētniece skaidroja, ka šī audzēja pacientiem patlaban netiek pilnvērtīgi uzlabots dzīves līmenis un ārstēšana ir nepilnīga, jo audzēji lokalizēti smadzenēs. Ja tos atklāj, tad ir ļoti grūti prognozēt, kas notiks tālāk – vai audzējs turpinās augt vai arī paliks tādā pašā līmenī un neprogresēs.

Tagadējās medikamentozās terapijas šiem pacientiem 50% gadījumu ir neefektīvas, ja runā par augšanas hormonu producējošiem audzējiem. Ir daudz neatrisinātu problēmu, ko ir aktuāli pētīt.

Mēdz pārproducēt hormonus

“Arī no bioloģiskā viedokļa šie audzēji ir interesanti, jo tie ir labdabīgi. Tie veidojas endokrīnajā dziedzerī, kas dabiski producē cilvēkam hormonus, bet audzēji mēdz šos hormonus pārproducēt. Līdz ar to cilvēkam krietni lielākā daudzumā var veidoties, piemēram, augšanas hormoni. 

Ar asinsriti tie sistēmiski izplatās pa visu organismu un atstāj nopietnas sekas uz dažādām šī cilvēka orgānu sistēmām. Var notikt tā, ka pārproducējas prolaktīns, kas arī sistēmiski izplatās pa cilvēka ķermeni un nosaka reproduktīvas disfunkcijas organismā. Būtībā cilvēkam ir ļoti nopietnas sekas šai saslimšanai. Tas ir viens aspekts, kas ir interesants ar šiem audzējiem.”

Šie audzēji ir ar bremzēm

Otrkārt, šie audzēji ir labdabīgi un ļoti, ļoti reti transformējas par ļaundabīgiem audzējiem. “Mūs interesē, kāpēc tā notiek. Tas nozīmē, ka audzējiem iekšā ir kādas “bremzes”, kas tiem neļauj kļūt ļaundabīgiem. Šūnas dalās, aug, un ir audzējs, kas nav normāli organisma audi. Lielākajā daļā citu audzēju gadījumu kādā brīdī tie progresē par ļaundabīgu formu.

Bet šie audzēji tikai ļoti retos gadījumos progresē par ļaundabīgu formu. Jautājums: kāpēc, kādi varētu būt to mehānismi?

Varbūt, pētot un atklājot šos mehānismus, mēs varam saprast, kā veiksmīgāk meklēt pieeju citiem audzējiem, kuri var kļūt ļaundabīgi, metastazēties.”

Neizskaidrojamas galvassāpes un redzes traucējumi

Rovīte skaidroja, ka hipofīzes audzēju diagnostika ir grūta. “Bieži vien ir tā, ka cilvēkam sākas hormonu pārprodukcija. Cilvēkam sākas dažādas veselības problēmas un pakāpeniski viņš nonāk līdz ārstam. Protams, ceļš līdz diagnozei nav ātrs, bet parasti līdz diagnozei nonāk.

Ir gadījumi, kad audzējs hipofīzes dziedzerī neproducē hormonus. Tad var būt tā, ka tas tur vienkārši atrodas un tam nav nekādas būtiskas nozīmes organismā. Bet ir gadījumi, kad audzēja šūnas sāk ļoti intensīvi dalīties. Audzējs sāk augt lielāks, un cilvēkam var sākties neizskaidrojamas galvassāpes, redzes traucējumi, jo audzējs var sākt spiest uz redzes nervu.

Tas nemetastazē, bet vienkārši no masas efekta, ka tas ir tik liels, var rasties diskomforts. Tad bieži vien cilvēks nevar saprast, kas īsti notiek, līdz tiek veikts izmeklējums, kurā var redzēt audzēju un noteikt, ka tas tur atrodas,” zinātniece teica.