Psihobiotikas - probiotikas garīgajai veselībai
Bija kovids, tagad jau vairāk nekā gadu turpinās karš Ukrainā. Lai arī tiek uzskatīts, ka pārmaiņu laiks ved uz labāku nākotni, dzīvot šādā straujā un neparedzamā pasaulē nepavisam nav viegli. Iespējams, tās ir pērn pārslimotā kovida sekas, bet, pat tuvojoties pavasarim, nomāktība un apātija neatkāpjas. Kā mazināt satraukumu, saspringumu un depresīvās izjūtas?
Pēdējā laikā ne tikai pašmāju medijos daudz tiek runāts, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi spriedzi mūsu garīgajai veselībai un labsajūtai, ka ir būtiski pieaudzis depresijas slimnieku skaits. Kādā materiālā internetā izlasīju, ka garīgās veselības problēmas skar arī sesto daļu cilvēku Apvienotajā Karalistē, un tas šīs valsts ekonomikai izmaksā 105 miljardus mārciņu gadā. Tāpēc tur uzmanības centrā ir samērā jauna pētījumu joma – psihobiotikas.
Interesanti, ko nozīmē šis termins? Un vai psihobiotikas ir nozīmīgs zinātnisks sasniegums vai arī tikai jauns nosaukums zināmām lietām? Šajā materiālā izlasīju, ka Bioloģiskās psihiatrijas biedrība (Society of Biological Psychiatry) psihobiotikas definē kā “dzīvu organismu, kas, ja tiek uzņemts adekvātos daudzumos, rada labumu veselībai pacientiem, kuri cieš no psihiskām slimībām”.
Tiek uzskatīts, ka probiotikas labvēlīgi ietekmē garīgo veselību un garastāvokli dažādos veidos. Profesore Selhuba (Eva M. Selhub) un viņas kolēģi Hārvarda Medicīnas skolā (Harvard Medical School) izpētījuši, ka psihobiotikas ir iesaistītas neiroķīmisko vielu, piemēram, serotonīna ražošanā, kas modulē garastāvokli; neironu ceļu aktivizēšanā starp zarnām un smadzenēm; iekaisuma citokīnu ražošanas ierobežošanā un iekaisuma mazināšanā organismā un smadzenēs; kā arī patogēno (slikto) baktēriju samazināšanā zarnās.
Lai novērtētu pandēmijas ietekmi un apkopotu faktus par garīgo veselību, Londonas Impērijas koledžas (Imperial College London) zinātnieki sadarbībā ar BBC pagājušajā gadā aptaujājuši 350 tūkstošus cilvēku Apvienotajā Karalistē. Šīs aptaujas rezultāti tika apkopoti BBC dokumentālajā filmā par garīgo veselību “Patiesība par jūsu garīgās veselības uzlabošanu” (The Truth About Improving Your Mental Health), kas pieejama vietnē BBC iPlayer.
Par aptaujas rezultātiem ziņoja televīzijas vadītāja un klīniskā psiholoģe profesore Taņa Bairona (Tanya Byron). Rezultāti liecina, ka par 42 procentiem palielinājies to cilvēku skaits, kuri ikdienā jūtas satraukti. Ņemot vērā milzīgo trauksmes pieaugumu iedzīvotāju vidū, programmā tika aplūkotas dažādas metodes šī stāvokļa uzlabošanai – vingrinājumi, sirdsdarbības regulēšana un psihobiotikas.
Programmas sadaļā, kas aptver psihobiotikas, tika sniegta informācija par klīnisko pētījumu, ko veica Dr. Filips Bērnets (Dr. Philip Burnet ) no Oksfordas universitātes (Oxford University). Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai probiotikas palīdz uzlabot garastāvokli. Pēc četru nedēļu probiotiku lietošanas 50 procenti pētījuma dalībnieku ziņoja par garastāvokļa un koncentrēšanās uzlabošanos. Dr. Bērnets šajā dokumentālajā filmā izskaidro, kā probiotisko baktēriju celmi ietekmē garastāvokli: pirmkārt, probiotikas ražo neirotransmiterus (ķīmiskas vielas), kas ietekmē smadzenes, un, otrkārt, cilvēka zarnu baktērijas var ietekmēt smadzenes tieši caur klejotājnervu (nervus vagus), kas pārvietojas no smadzeņu stumbra uz zarnām. Uz pētījuma dalībnieku jautājumu, kuru probiotiku izvēlēties trauksmes un depresīva noskaņojuma mazināšanai, Dr. Bērnets skaidroja, ka ir ļoti konkrēti baktēriju celmi, kas ir klīniski pētīti, un pierādīts, ka tie pozitīvi ietekmē garastāvokli – samazina stresu, trauksmi un depresiju. Un tādi celmi ir, piemēram, Bifidobacterium longum un Lactobacillus acidophilus. [1]
Iepazinusies ar šo materiālu, jau grasījos doties uz aptieku pēc probiotikām, bet pirms tam vēl iedomājos pakonsultēties ar savu paziņu gastroenterologu: vai tiešām probiotikas var palīdzēt mazināt depresīvās izjūtas? Man par pārsteigumu, viņš atbildēja apstiprinoši, piebilstot gan, ka veselības vadlīnijās tās nav iekļautas, bet – gadalaiku pārejas posmā tās noteikti var palīdzēt arī pret depresīvām izjūtām. Ārsts vēl uzsvēra: lai justu rezultātu, probiotikas vajadzētu uzņemt apmēram trīs mēnešu garumā, un ir svarīgi, lai to sastāvā ir maksimāli liela sugu daudzveidība –, jo viena baktēriju suga nevar paveikt to, ko var izdarīt cita, lai arī reizēm to funkcijas pārklājas. Jo dažādākas baktērijas produkts satur, jo lielāks labums tiks sniegts organismam.
Viņš man ieteica izvēlēties simbiotikas – tās ir probiotikas, kas satur arī prebiotikas (barības viela baktērijām), minot arī konkrētu produktu – LYLBIOTIC. Tās ir Latvijā vienīgās ar tik lielu baktēriju skaitu un daudzveidību vienā kapsulā – tā satur vismaz 28 miljardus KVV (koloniju veidojošās vienības), tās pašas aktīvās baktērijas, kas dabiski mīt cilvēka kuņģa un zarnu traktā. Turklāt patentētais DRcaps® kapsulas apvalks nodrošina baktēriju aizsardzību pret kuņģa skābi un garantē baktēriju aktivizāciju tikai pēc nokļūšanas zarnās.
Iegāju interneta veikalā lyl.eu, lai papētītu šo produktu sīkāk, un uzzināju, ka vienā LYLBIOTIC kapsulā ir apvienotas deviņas zinātniski visvairāk pētītās un ieguvumu veselībai pierādītās baktēriju sugas B.infantis, B.lactis, L.casei, L.rhamnosus, L.gasseri, L.plantarum, L.reuteri, S.boulardii un – arī B.longum, par ko minēja Dr. Bērnets.
Es savu izvēli esmu izdarījusi un ceru pavasari sagaidīt ar labu garastāvokli un mieru vismaz sirdī. Arvien pieaugošie pētījumi par probiotikām un garīgo veselību ir kā cerību stars, ka šai straujajā un neparedzamajā pasaulē ir iespējams iegūt arī emocionālu labsajūtu.
Martā LYLBIOTIC pieejams aptiekās un interneta aptiekās ar atlaidi līdz -20%.
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Reklāmas raksts sadarbībā ar SIA Ozermedia.
