Ja uz sejas sāk parādīties sarkani plankumi, neignorē tos! Problēma var attīstīties slimībā
Ja uz sejas sāk parādīties sarkani plankumi – visbiežāk sarkans kļūst deguns un vaigi –, tas nozīmē, ka tuvu ādas virskārtai izveidojušies patoloģiski dažādu izmēru asinsvadi. Dermatologi to sauc par kuperozi, un šī problēma nepāriet pati no sevis. Ko darīt? Skaidro dermatoloģe Lauma Valeine.
Kādi sārti vaidziņi!
“Saviem pacientiem stāstu, ka sejā tikai lūpām ir sarkans pigments. Ja ir arī citi sarkani plankumiņi, tad tie ir patoloģiski asinsvadi, kam tur nav jābūt,” stāsta dermatoloģe. Kuperoze jeb sarkanā seja bieži skar gaišādainus cilvēkus – viņiem ir gaiši vai rudi mati, zilas, zaļas vai pelēkas acis. Latvijā ar retiem izņēmumiem teju visiem ir gaiša āda jeb 1. vai 2. ādas fototips. Tomēr kuperoze var attīstīties arī cilvēkiem ar tumšāku ādu.
Asinsvads ir tilpuma orgāns, kas aukstumā saraujas, bet siltumā izplešas. Ja parādījušies virspusējie asinsvadi, tie vairs nevar pazust jeb sašaurināties – tie tikai paplašinās un vairojas. Tas nozīmē, ka problēma nesamazināsies, bet ar laiku palielināsies; sākumā asinsvadi ir ļoti sīki, kā zīda diedziņi. Par kuperozi šādos gadījumos liecina sarkani vaigi un deguns aukstumā, stresa situācijās vai pēc sarkanvīna iedzeršanas, kad sejai pieplūst asinis.
Ar laiku, ja problēmu ignorē, nevis risina, var attīstīties saslimšana, ko sauc par rozāciju. Šai slimībai ir vairākas attīstības stadijas, un tās pēdējā stadijā cilvēka seja ir nevis sarkana, bet jau zilgana. Ieraugot cilvēku ar zilganu degunu, nereti nodomājam, ka viņš ir dzērājs, tomēr ne vienmēr tā patiešām ir; iespējams, viņš cieš no rozācijas. Parasti rozācija attīstās taukainas vai kombinētas ādas īpašniekiem, kuriem ir paplašināti asinsvadi un diezgan aktīvi tauku dziedzeri. Bet tas nenozīmē, ka tā nevar izveidoties, ja āda ir sausa vai normāla.
Saule – lielākā ienaidniece
Pamatā kuperozes attīstību nosaka ģenētiskā predispozīcija. Bieži vien var novērot, ka meitai tieši tāpat kā savulaik mammai attīstās kuperoze. Un, protams, milzīga nozīme šajā gadījumā ir arī ādas fototipam. Tomēr ģenētiskā nosliece nenozīmē, ka noteikti izveidosies sarkana seja. Ja vecāki jau no agras bērnības māca saviem bērniem ar pietāti izturēties pret sauli, lietot saules aizsargkrēmu un stundām ilgi nesauļoties, no nepatīkamajiem simptomiem var izvairīties.
Vissliktāk ādu iespaido saule jeb ultravioletais (UV) starojums. Tas attiecas arī uz solāriju. UV starojuma ietekmē attīstās virspusējie patoloģiskie asinsvadi. Diemžēl kuperozas ādas īpašnieki bieži vien pieļauj milzīgu kļūdu – viņi sauļojas tā vietā, lai seju saulei nerādītu, jo, rodoties iedegumam, asinsvadi vizuāli it kā kļūst nemanāmāki. Patiesībā tas ir apburtais loks – jo vairāk sauļojies, jo vairāk paplašinās asinsvadi.
Kuperozes attīstību veicina arī citi ārējās vides faktori: vējš, aukstums, straujas temperatūras izmaiņas.
Bieži vien kuperoze var būt saistīta ar paaugstinātu asinsspiedienu, proti, ja ir pastiprināts spiediens uz normāliem asinsvadiem, tas var veicināt arī virspusējo asinsvadu attīstību. Tādos gadījumos noteikti jākoriģē asinsspiediens, lietojot ģimenes ārsta vai kardiologa izrakstītus medikamentus.
Bez saules aizsarglīdzekļa nekur!
Krēmam, uz kura iepakojuma norādīti trīs burti SPF, jābūt ne vien kuperozas ādas īpašnieka, bet ikviena cilvēka kosmētikas plauktiņā. Saules aizsargkrēms neļauj kuperozei attīstīties. Tas jālieto visu gadu, kā arī, dodoties ceļojumos uz siltajām zemēm. Gada siltajos mēnešos jāizvēlas saules aizsargkrēms ar SPF skaitli no 30 līdz 50, savukārt ziemā – ne mazāk par 20, jo, lai arī aukstumā nejūti saules siltumu, tā tik un tā kairina asinsvadus. Tāpat jāņem vērā, ka saule savus nedarbus var paveikt arī caur automašīnas stiklu.
Ja ilgstoši atrodies ārā, saules aizsarglīdzeklis jāatjauno ik pēc 2–3 stundām un katru reizi pēc peldēšanās – arī tad, ja uz iepakojuma rakstīts, ka tas ir ūdensizturīgs. Diemžēl pētījumi liecina, ka cilvēki bieži vien uzklāj tos nepietiekamā daudzumā, noklājot tikai 40 % ādas. Katru reizi uz sejas, kakla un dekoltē nepieciešams uzklāt vismaz tējkaroti līdzekļa. Tiesa, ja runājam ne vien par seju, bet visu ķermeni, ir diezgan grūti visur vienmērīgi uzklāt aizsarglīdzekli, jo, piemēram, ādai uz muguras cilvēks pats nemaz tik viegli netiek klāt.
Kosmētiski līdzekļi kuperozi neuzveic
Ādas kopšanai ikdienā jāizvēlas produkti, uz kuriem norādīts, ka tie paredzēti kuperozai jeb apsārtušai ādai. Ir pieejami attīrošie līdzekļi – micelārais ūdens, pieniņš, attīrošas putas un gels –, kā arī dažādi serumi un krēmi. Naudas trūkumu dermatoloģe neuzskata par argumentu, lai neiegādātos piemērotus līdzekļus, jo mūsdienās tie pieejami visās cenu kategorijās un atrodami gan aptiekās, gan profesionālās kosmētikas, gan sīkpreču veikalos. “Klienti bieži stāsta, ka ir pamēģinājuši šos līdzekļus, bet ādas stāvoklis nav uzlabojies, tāpēc viņi tos vairs nelieto. Tomēr jāņem vērā, ka attīrošo, barojošo, mitrinošo līdzekļu funkcija nav kuperozi likvidēt, bet neļaut tai progresēt un patoloģiskajos asinsvados attīstīties iekaisumam. Tāpat svarīgi, ka šie produkti satur zaļo pigmentu, kas vizuāli mazina jeb notušē apsārtumu,” teic Lauma Valeine.
Likvidē ar lāzeru
Lāzerterapija ir vienīgais veids, kā iespējams likvidēt patoloģiskos asinsvadus. Asinsvadu lāzers darbojas selektīvi – tas atpazīst sarkano krāsu, ko satur asinsvadi, un, nebojājot ādas virskārtu, iedarbojas uz sarkano pigmentu. Pēc tam asinsvada sieniņa salīp, un aptuveni 2–3 nedēļu laikā pēc procedūras, patoloģiskie jeb ādas normālai darbībai nevajadzīgie asinsvadi atmirst, āda kļūst gaišāka. Jāatzīst, ka procedūra nav patīkama, turklāt atsāpināšanu lietot nedrīkst, jo anestēzijas līdzekļi asinsvadus sašaurina, līdz ar to lāzers tos nevar atpazīt.
2–3 dienas pēc procedūras apsārtums var būt izteiktāks, izveidoties pat nelieli zilumiņi un tūska. Ar vienu reizi parasti nepietiek, visbiežāk nepieciešamas 3–4 procedūras ar 3–4 nedēļu intervālu. Tas noteikti jāizdara līdz pavasara sākumam, pirms saule kļuvusi intensīva. Tikai mēnesi pēc pēdējās lāzerprocedūras var droši rādīties saulē, bet obligāti jālieto saules aizsargkrēms ar SPF 50.
Ja gada vēsajos mēnešos veic lāzerterapijas kursu un ikdienā lieto saules aizsargkrēmu un kopšanas līdzekļus, kas paredzēti apsārtušai ādai, tad iespējams kuperozi apturēt. Varbūt nākamajā rudenī vai ziemā vajadzēs veikt uzturošo procedūru. Savukārt, ja pēc lāzerterapijas kursa pavasarī un vasarā atkal iesi saulē bez aizsargkrēma, visa iztērētā nauda būs palaista vējā, jo problēma atjaunosies. Jāsaprot, ka kuperozi nevar novērst un aizmirst uz visiem laikiem – ar to jārēķinās visu atlikušo mūžu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
