Alkohols un demence: pētījums atklāj negaidīto
Saskaņā ar pētījumu, kurā piedalījās gandrīz četri miljoni dienvidkorejiešu, alkohola patēriņš līdz vienam dzērieniem dienā samazina demences attīstības risku, taču nelietošana vispār, risku palielina, liecina pētījums, kas pirmdien, 6. janvārī, publicēts žurnālā “JAMA Network Open”.
“Šis pētījums ir vērā ņemams, jo tajā piedalījās milzīgs dalībnieku skaits, tomēr nevajadzētu steigties ar secinājumiem,” komentēja Alcheimera slimības pētnieks Dr. Ričards Aizeksons, profilaktiskais neirologs no Floridas Neirodeģeneratīvo slimību institūta. Viņš nebija iesaistīts jaunajā pētījumā.
Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem alkohola lietošana var būt krūts un citu vēža veidu riska faktors, un pārmērīga alkohola lietošana var veicināt gremošanas problēmas, sirds un aknu slimības, hipertensiju, insultu un laika gaitā novājināt imūnsistēmu.
Taču dzeršana nav labākā izvēle arī tiem cilvēkiem, kuri ir APOE4 gēna nēsātāji. “Šis gēns paaugstina smadzeņu slimību attīstības risku. Ir pierādīts, ka alkohols cilvēkiem ar šo riska gēnu nav labākā opcija,” piebilda Ričards Aizeksons.
Jaunajā pētījumā tika pārbaudīti Korejas Valsts veselības apdrošināšanas dienesta (NHIS), kas divreiz gadā nodrošina bezmaksas veselības pārbaudi apdrošinātiem Dienvidkorejas iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 40 gadiem, medicīniskie dati. Papildus dažādu testu veikšanai pētnieki jautāja par katras personas alkohola lietošanas, smēķēšanas un fizisko aktivitāšu paradumiem.
Pētījumā tika aplūkoti 2009. un 2011. gadā savāktie dati, un cilvēki tika iedalīti kategorijās pēc viņu pašu norādītā alkohola patēriņa līmeņa.
Pēc tam komanda salīdzināja šos datus ar 2018. gada medicīniskajiem ierakstiem, lai noskaidrotu, vai kādam no pētāmajiem ir attīstījusies demence.
Ņemot vērā vecumu, dzimumu, smēķēšanu, fiziskās aktivitātes līmeni un citus demogrāfiskos faktorus, pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri teju katru dienu izdzēra nelielu alkohola daudzumu, bija par 21% mazāka iespēja saslimt ar demenci, nekā cilvēkiem, kuri alkoholu nelietoja vispār.
"Ir jābūt piesardzīgiem, interpretējot pētījumus, kuros izmantoti medicīniskie dati. Jebkurā gadījumā, kad lūdzat cilvēkus atcerēties savu uzvedību, piemēram, alkohola lietošanas paradumus, ir iespējamas atmiņas kļūdas,” pētījumu komentēja Aizeksons.
Jāpiebilst, ka, palielinoties alkohola patēriņam, pozitīvā tendence neturpinājās. Pētījumā konstatēts, ka cilvēkiem, kuri dzēra daudz - trīs vai vairāk dzērienus dienā -, par 8 % biežāk tika diagnosticēta demence.
