Latvijā ārsti izraksta pārāk daudz antibiotiku

Ārsti tās bieži vien izraksta pat parastu iesnu vai saaukstēšanās gadījumā, it kā nodrošinoties, ka pacients nesaslims ne ar ko nopietnāku. Taču šāda taktika ir ne vien aplama, bet arī bīstama, ziņo Latvijas Radio.

Atgriežas ierastās slimības

Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs skaidro, kāpēc noticis tāds patēriņa lēciens: "Pieaug saistībā ar to, ka iepriekšējās divās sezonās saaukstēšanās slimības varbūt nebija tik pamanāmas kā kovids. Bija dažādi ierobežojoši pasākumi – ar fizisko distancēšanos, masku valkāšanu, īpaši rūpīgu roku mazgāšanu.”

Līdz ar to nebija tik liela pieprasījuma pēc zālēm, kuras parasti nepieciešamas saaukstēšanas sezonās. “Jārēķinās arī ar to, ka pērnajā sezonā gripa sākās nevis rudenī vai ziemā, bet epidemioloģiskais slieksnis Latvijā faktiski tika sasniegts tikai martā. Taču šajā sezonā, jau decembrī, redzējām diezgan lielus, pamatīgus skaitļus,” teic Akuličs.

Ar pamatīgajiem skaitļiem Akuličs domājis to, ka šosezon izplatās ne tikai kovids, bet arī gripa, respiratori sincitiālais vīruss un citi augšējo elpceļu slimības izraisoši vīrusi, slimo ļoti daudzi.

Pret vīrusiem nemaz nelīdz

Vīrusu slimību gadījumā antibiotikas nav efektīvas, tomēr praksē tā notiek – tās izraksta šķietamai profilaksei, nodrošinoties, ka pacients nesaslims ne ar ko nopietnāku par iesnām vai klepu.

Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti stāsta: “Rindas ir milzīgas, ārstu nepietiek, ģimenes ārsti – pārslogoti. Viņi daudz ko izraksta pa telefonu. Jums ir tādi simptomi? Nu tad izrakstām. Daudz vieglāk ir izrakstīt zāles jeb medikamentu, antibiotiku un zināt, ka tiešām nebūs problēmu, nekā neizrakstīt un cīnīties ar to, ka pacienti nav apzinīgi.”

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis uzsver: “Antibiotikas kā pirmās izvēles medikaments elpceļu vīrusu slimību gadījumā nav pareiza taktika; šo spēcīgo zāļu lietošanai jābūt mērķtiecīgai un atbilstīgai pacienta veselības stāvoklim!”

Jāvērtē, kad izmantot

Neizvēlēties antibiotikas kā pirmo ārstēšanas līdzekli, bet nogaidīt un nepieciešamības gadījumā veikt analīzes, lai izvēlētos vispiemērotākās zāles, par pareizāku risinājumu uzskata arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa.

Neviens speciālists neaicina pilnībā atteikties no antibiotikām, jo tās var glābt pacientus smagu slimību gadījumā vai pat no nāves, tomēr tās nevajag izmantot, kad bez tām var iztikt. Mediķi jau sen brīdina, ka pārmērīga antibiotiku lietošana veicina baktēriju rezistenci – izturību pret zālēm. Rezultātā vajadzīgas aizvien spēcīgākas antibiotikas, kas arī nenāk par labu veselībai.