Lai nesaslimtu ar vēzi, katrs var izdarīt vairākas vienkāršas lietas
Lai nesaslimtu ar onkoloģiskām kaitēm un sekmētu veiksmīgāku ārstēšanos no tām, katrs cilvēks var veikt dažas ļoti vienkāršas darbības. Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa intervijā portālam Jauns.lv akcentēja, ka ļoti svarīgi ir regulāri doties pie sava ģimenes ārsta un uz profilaktiskajām pārbaudēm.
Viņa norādīja, ka vēzis sākumā nesāp. Bet gadās, ka cilvēks, kuram ir aizdomas par vēzi, ir tik ļoti apjucis, ka vairākkārt un ilgstoši atliek došanos pie ārstiem.
“Tad, kad viņam sāk sāpēt un vairs nevar atlikt, tad jau ir par vēlu vai dārgi. Tad gan viņš atrod gan ģimenes ārstu, gan uzzina visu citu informāciju.
Tas, kas ir saistīts ar vēzi un kas visiem ir jāatceras, ir tas, ka jāsāk darīt tad, kad vēl nekas nesāp.”
Regulāras vizītes pie ģimenes ārsta
Tas nozīmē ne tikai došanos uz profilaktiskām pārbaudēm valsts apmaksāto skrīninga programmu ietvaros, bet arī regulāru savas ģimenes ārsta apmeklēšanu. “Reizi gadā ir jāaiziet pie sava ģimenes ārsta.
Ģimenes ārsta praksē, ja valsts apmaksā trīs māsu vietas, viņām ir jābūt, lai viena māsa varētu strādāt ar profilakses jautājumiem. Lai viņa varētu pierunāt doties pie ārsta visus pacientus, kuri gadu nav bijuši. Lai var apzvanīt visus pacientus, kuriem bija paredzēts skrīnings, bet kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav uz to aizgājuši. Ģimenes ārstiem vajadzētu būt pieejai visiem šiem datiem.”
Ir vēža veidi, kuriem nav profilakses
Dzirdēti arī ieteikumi par dzīvesveida sakārtošanu. Taču Valciņa sacīja: “Man ļoti nepatīk, ka tā saka. Ar to mēs bieži vien uzdzenam stigmu. Ir daudz vēža veidu, kas nav saistīti ne ar smēķēšanu, ne ar profilaksi. Ir vēža veidi, kuriem nav profilakses. Ko tad lai tie cilvēki dara? Vai viņiem vajadzētu justies pašiem vainīgiem? Vai mēs sāksim viņus vainot?
Nav tā, ka 100% visi plaušu vēža pacienti ir smēķētāji. Tā nav. Vai mēs viņus tagad vainosim un teiksim: “Tu pats esi vainīgs, ka saslimi!”
Tāpat ne visi melanomas pacienti sauļojas. Es neesmu bijusi solārijā un no visiem kūrortiem atbraucu balta. Man vienmēr saka: “Tevi nelaida ārā no istabiņas.” Es vienkārši lietoju SPF krēmus, jo dabūju melanomu.”
Ne visi saslimušie ir smēķējuši vai sauļojušies
Valciņa minēja vairākus vēža veidus, kuri neesot saistīti ar dzīvesveidu, piemēram, hematoloģiskie audzēji. Tāpat neesot pierādīta kolorektālā vēža saistība ar dzīvesveidu.
“Jā, ir dažas diskusijas par sarkano gaļu vai vēl kaut ko, bet pierādītu saistību nav. Piemēram, saulei ir pierādīta ietekme uz ādas vēzi. Smēķēšanai un gaisa piesārņojumam ir pierādīta ietekme uz plaušu vēzi.
Bet ne visi, kas saslimst ar plaušu vēzi vai melanomu, ir smēķējuši vai sauļojušies.
Vēzis nav tikai mazkustīgo slimība
Dažiem audzējiem ir epidemioloģiska saistība ar cilvēka lieko svaru un aptaukošanos, bet ar vēzi slimo arī cilvēki, kuri sporto, kuri visu mūžu ir tievi un kustīgi. Nav tā, ka vēzis ir tikai resno, nesmuko vai mazkustīgo slimība. Tā nav!
Veselīgs dzīvesveids ir vajadzīgs katram, tas viss ir pareizi, bet padarīt to par vienīgo panaceju un visiem solīt: “Ja tu būsi tievs, tu nesaslimsi ar vēzi,” ir neētiski. Jā, smēķēšanu vajag atmest. Sauļoties nevajag. Vajag kustēties. Tā ir taisnība. Bet nevar teikt: “Ja tu to visu izdarīsi, tad nodzīvosi līdz 100 gadiem.””
