Menopauze 15 gadu vecumā! Trīs jaunu meiteņu neticami traģiskie stāsti
Iedomājies, ka esi pusaudžu vecumā vai agros divdesmit, kad uzzini – tev ir menopauze. Tādu diagnozi noteikti nebija iedomājušās Emma, Sjū un Elspeta savā “agrīnajā pieaugušo vecumā”. Šo trīs meiteņu diagnoze bija sākums vientuļam “ceļojumam”, lai uzzinātu par dzīves notikumu, ko ar vecumu piedzīvo visas sievietes, bet ko reti piemin, kad runa ir par jaunākām dāmām.
Emmas stāsts
Emma nekustīgi sēdēja slimnīcas cietajā krēslā, un viņas prāts ik pa brīdim aizplūda ārsta sacītajā. Mēnešreizes tā arī nebija atgriezušās, kopš viņa pirms dažiem gadiem bija pārtraukusi lietot kontracepcijas tabletes. Iespējams, tās nekad neatgriezīsies, un Emma nekad nevarēs radīt bērnus. “Es patiesībā nezināju, kā reaģēt. Ārsts man pateica: “Tev nekad nevarēs būt bērni!”, tā, it kā tas būtu tik viegli, tik pašsaprotami,” atceras Emma.
Emma ir viena no tām sievietēm, kas saskārusies ar primāro olnīcu nepietiekamību. Tā attiecas uz jebkuru menopauzes formu, kas iestājusies līdz 40 gadu vecumam. Lielākoties nav zināms tās cēlonis, un sievietes ar šo diagnozi var izjust menopauzes simptomus līdz pat 50 gadu vecumam. Apvienotajā Karalistē šī slimība skar aptuveni vienu no 100 sievietēm, un eksperti uzskata, ka tā varētu būt izplatītāka. Tomēr par šo problēmu joprojām tiek runāts maz.
“Par menopauzi agrā vecumā vispār netiek pietiekami runāts. Parasti mēs iedomājamies sirmu kundzīti, kura mēģina atgūties no karstuma viļņiem, izmantojot vēdekli. Tas nav reprezentatīvi,” uzsver daktere Nigata Arifa, ģimenes ārste, kas specializējusies menopauzes aprūpē. Dažām sievietēm, piemēram, Emmai, nav skaidrs, kas izraisījis olnīcu nepietiekamību, taču to var izraisīt arī autoimūnās slimības, hromosomu traucējumi vai dzemdes un olnīcu operācijas.
Papildus fiziskajām sekām šādas diagnozes psiholoģiskā ietekme var būt postoša. Pēc tam, kad Emmas ārsts paziņoja viņai šo ziņu, viņa veselu stundu raudāja viena pati savā automašīnā.
Emma par menopauzi nezināja gandrīz neko, izņemot to, ko bija dzirdējusi no vecākām sievietēm aizņemtajā Mančestras frizētavā, kurā viņa strādāja. Nākotne, ko viņa bija iztēlojusies - rūpēties par diviem saviem bērniem -, bija atņemta.
Dažu turpmāko mēnešu laikā Emma sāka lietot hormonu aizstājterapijas tabletes. Viņa uzzināja, ka viņas olnīcas ir pārstājušas darboties un viņas ķermenis neražo pietiekami daudz estrogēna un progesterona - hormonu, kas regulē menstruālo ciklu. Šī nelīdzsvarotība jau gadiem ilgi bija ietekmējusi viņas veselību.
Viņa saprata, ka smadzeņu migla, ko viņa pastāvīgi izjuta, nebija tikai daļa no viņas personības. Karstuma viļņus, kas viņai bija kā ugunsgrēka izšaušanās pa visu ķermeni, nebija izraisījušas garās stundas darbā. Un viņas bezmiega naktis nebija bezmiegs - tas bija vēl viens hormonu nelīdzsvarotības simptoms.
Nepalīdzēja arī tas, ka viņas pašas māte, kurai tobrīd bija tikai četrdesmit, vēl nebija sasniegusi menopauzi.
Tagad, kad viņai ir 34 gadi, Emma domā, ka viņas nākotnē varētu būt arī bērni. Kopā ar savu partneri viņa apsver iespēju tuvāko gadu laikā kļūt par audžuģimeni.
Sjū stāsts
Londonas grafikas dizaina studentei Sjū menopauze bija negaidītas vēža ārstēšanas sekas. Tikai 23 gadu vecumā viņai tika diagnosticēts zarnu vēzis trešajā stadijā. Apstarošana iegurņa zonā bojāja viņas olnīcas, bet tolaik viņa nesaprata, ko tas nozīmē.
Simptomi tostarp skaņas ausīs, trauksme, nogurums, parādījās pēkšņi un bija smagi. "Viss, kas ar mani notika, man vienmēr asociējās ar vecākiem cilvēkiem. Es jutos tā, it kā es būtu izlaidusi veselu savas dzīves daļu."
Lai gan Sjū varēja runāt par savu garīgo veselību ar terapeitu, viņas fiziskie menopauzes simptomi netika ņemti vērā. Sjū nācās pašai sevi aizstāvēt, meklējot ārstēšanas veidus, kamēr viņa jau tā bija nogurusi no vēža ārstēšanas.
Dr. Nigata Arifa atzīst, ka sociālo mediju kontos ir daudz ziņu no sievietēm, kurām ir bijusi līdzīga pieredze. Viņa aicina veselības aprūpes speciālistus "labāk izprast" menopauzes aprūpes nianses un vēlas, lai visu vecumu sievietes "lauztu tabu" saistībā ar menopauzi.
Elspetas stāsts
23 gadus vecajai Elspetai Vilsonei primāra olnīcu nepietiekamība tika diagnosticēta 15 gadu vecumā. Libido trūkums ir problēma, ar kuru jaunā sieviete ir cīnījusies visu savu dzīvi.
"Ir tik grūti būt attiecībās ar kādu, un gribēt parādīt, ka tu viņu mīli. Bet tavs ķermenis tam vienkārši nepiekrīt. Mani sarūgtina tas, ka ārsti nekad nav teikuši, ka tā varētu būt problēma,” stāsta Elspeta.
Jaunā sieviete tikko ir pabeigusi universitāti un uzsākusi savas darba gaitas. Lai gan viņa ir atradusi mierinājumu WhatsApp grupā, kurā piedalās citas sievietes līdzīgā situācijā, Elspeta neslēpj, ka ik pa laikam viņu pārņem pašnāvnieciskas domas.
To negaida neviena
Menopauze, klimakss… sauc to, kā gribi, bet tas nozīmē, ka sievietes dzīvē sācies jauns posms, kam raksturīgas arvien retākas mēnešreizes līdz pilnīgai to izzušanai, pēkšņi karstuma viļņi un svīšana, bezmiegs, nervozitāte bez redzama iemesla, izteiktas asinsspiediena svārstības… Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt.
Mediķi uzskata, ka menopauze iestājusies, ja sievietei pusgadu vairs nav bijušas mēnešreizes un pārmaiņas apliecina arī objektīvi rādītāji – ultrasonogrāfijā olnīcās vairs nav redzami folikuli un asins analīzēs redzams estrogēnu iztrūkums.
Lielākā daļa sieviešu menopauzi sasniedz pēc 50 gadu vecuma, bet tā nenotiek vienā dienā, menopauze ir pakāpenisks process, skaidro medicīnas doktore Felīcija Gerša.
Saskaņā ar pētījuma datiem karstuma viļņus, garastāvokļa svārstības un citus izplatītākos, ar menopauzi saistītos simptomus, sievietes piedzīvo teju 7,4 gadu garumā – aptuveni trīs gadus pirms pēdējām mēnešreizēm un 4,5 gadus pēc tām.
Pirms menopauzes iestāšanās menstruālais cikls var kļūt nepastāvīgs, mēnešreizes kļūt vieglākas, vai tieši pretēji, sievietes var izjust karstuma viļņus, garastāvokļa svārstības un miega traucējumus. Pēc menopauzes iestāšanās, organisms pamazām pielāgojas jaunajai situācijai, un simptomi mazinās.
