Kas ir izteikti jūtīgie cilvēki un kā viņiem palīdzēt

Līdz 1986. gadam britu ogļrači uz raktuvēm ņēma līdzi kanārijputniņus, lai tie laikus brīdinātu par iespējamu saindēšanos ar oglekļa monoksīdu. Kanārijputniņi ir ļoti jutīgi pret toksiskām gāzēm, kuras cilvēks nespēj sajust. Ja putni turpināja dziedāt, ogļrači bija drošībā. Kluss vai miris kanārijputniņš nozīmēja, ka nekavējoties jāevakuējas.

Daudziem izteikti jūtīgiem cilvēkiem piemīt šī trauslā dziedātājputna loma, jo viņi apkārtējā vidē spēj novērot nianses, ko citi neievēro. Taču šis izteiktais jūtīgums vienlaikus var būt gan dāvana, gan nasta.

“Rietumu kultūrā mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir ārkārtīgi daudz stimulu, – tajā ir daudz trokšņu, daudz zibšņu, tā ir ļoti intensīva, tāpēc izteikti jūtīgiem cilvēkiem tā visa var būt par daudz,” skaidro somatiskā terapeite un integratīvās prāta ķermeņa medicīnas praktizētāja Dr. Dženija Kundari (Jenny Cundari, ND). “Mēs arī zinām, kā tas ir, kad kāds traucē, terorizē, kad esam nomākti, nobijušies, dusmīgi, bēdīgi, – visu šo emociju gammu mēs dziļi jūtam savā ķermenī, un tas var būt ārkārtīgi nepatīkami.”

Terminu “izteikti jūtīgs cilvēks” 90. gados izdomāja klīniskā psiholoģe Dr. Eleine N. Ārona (Elaine N. Aron). Viņa atklāja, ka daudzi no viņas jūtīgajiem pacientiem pārāk vienkāršoti tiek pieskaitīti pie satrauktajiem, kautrīgajiem vai introvertajiem, kā arī stereotipiski neirotiskajiem, neizprotot bioloģiskos procesus, kas viņus tādus padara.

Aleina Froinda (Alane Freund), laulību un ģimenes terapeite no Kalifornijas, stāsta, ka viņai kopš bērnības ir teikts, ka viņa ir pārlieku jūtīga. Izteikti jūtīgi cilvēki šo frāzi labi zina.

“Abi mani vecāki ir izteikti jūtīgi cilvēki, bet viņi gribēja, lai es esmu normāla. Tāpēc viņi centās to no manis dabūt laukā, sevišķi tētis, sakot, ka es nevaru atļauties dzīvē būt tik jūtīga, jo viņi mani “apēdīs dzīvu”,” viņa stāsta.

Saskaņā ar 2005. gadā veiktu pētījumu par stresa atbildes reakciju evolucionāro izcelsmi, apmēram 20% pasaules iedzīvotāju ir izteikti jūtīgi uz apkārtējās vides izraisītiem stimuliem. ¹ Tomēr nesenākā pētījumā, ko veikusi Eleine Ārona, Jadzija Jageloviča (Jadzia Jagiellowicz), kas ir sensorās apstrādes zinātniece un izteiktas jūtības konsultante Kanādā, kā arī citi zinātnieki, atklāts, ka arī izteiktam jūtīgumam ir dažādas pakāpes. Pētījumā piedalījās 906 dalībnieki, un 31 % no viņiem bija ļoti jūtīgi (tā sauktās orhidejas), 29 % bija neizteikti jūtīgi (pienenes) un atlikušie 40 % bija vidēji jūtīgi (tulpes). Izteikti jūtīgo cilvēku vidū vienlīdz daudz bija pārstāvēti gan vīrieši, gan sievietes. ²

Aprakstīts, ka izteikta jūtība piemīt apmēram 100 dažādām sugām, sākot no kukaiņiem līdz zīdītājiem. No evolūcijas skatpunkta, 15–20 % katras sugas pārstāvju, kas ir izteikti jūtīgi uz apkārtējo vidi, veido daļu, kas ietilpst izdzīvošanas stratēģijā un ko var izmantot, lai atrastu barību un citus resursus, aprūpētu pārējos un izvairītos no apdraudējuma. ³

Izrādās, ka izteikti jūtīgiem cilvēkiem ir kaut kas kopīgs ar jutīgajām augļu mušiņām. Abiem, salīdzinot ar pārējiem sugas pārstāvjiem, smadzenēs vērojamas smalkas atšķirības, kas ietekmē veidu, kā  tiek apstrādāta informācija. ⁴

Jageloviča skaidro, ka izteikti jūtīgiem cilvēkiem neiromediatoros dopamīnā un serotonīnā ir ģenētiskas variācijas, kas ļauj smadzenēm būt plastiskākām, – tas liecina par to spēju, reaģējot uz notiekošo, mainīt savas funkcijas un struktūru.

“Dopamīna plastiskums ļauj mainīt uzvedību, tāpēc tā nav kā amenī iekalta. Cilvēki, kam ir šādas ģenētiskas variācijas, visdrīzāk, atsauksies uz apkārtējā vidē notiekošo,” saka Jageloviča. “Tāpēc psihologi uzskata, ka tā ir evolucionāra adaptācija, un tā ir saglabājusies, neraugoties uz to, ka pastāv arī daži trūkumi.”

Šie trūkumi bijuši zināmi jau 1913. gadā, kad Karls Gustavs Jungs (Carl Gustav Jung) aprakstīja “pārmērīgas jūtības” ieguvumus un riskus. ⁵ Eleine Ārona uzķēra Junga atstāto pavedienu un pārveidoja izteiktās jūtības nozīmi (pētnieki to dēvē par sensorās apstrādes jūtību) – viņa to nodēvēja par iedzimtu bioloģisku personības iezīmi. Ārona ir radījusi akronīmu IPEJ (angliski DOES), kas izskaidro izteiktā jūtīguma noteicošos aspektus. Tie ir šādi.

● Informācijas apstrādes dziļums

● Pārliekas stimulācijas iespēja

● Emocionāla reaģētspēja un empātija

● Jūtība uz apkartējās vides smalkumiem

“Mūsu kultūrā izteiktai jūtībai piemīt negatīva stigmatizācija, kas liek domāt, ka tad, ja esat jūtīgi, jūs esat vāji,” saka Dr. Kundari. “Daži cilvēki, ar kuriem man kopā jāstrādā un kuri vēl nav izpratuši šo konceptu, nevēlējās atzīt, ka ir jūtīgi. Bet laika gaitā viņi ir apjautuši, ka izteikta jūtība ir dāvana.”

Izjūt gan labo, gan ļauno

Izteikti jūtīgiem cilvēkiem nepieciešams vairāk laika, lai novērotu, pirms viņi reaģē, un tas vajadzīgs tāpēc, ka viņu maņām jāapstrādā vairāk informācijas. Šajā maņu apstrādes diapazonā ietilpst pasaulē redzētais, dzirdētais, sajustais, dažādas tekstūras un garšas, un tas viss tiek sajusts daudz spēcīgāk, tāpēc izteikti jūtīgi cilvēki ātrāk jūtas pārmēru stimulēti un viņiem nepieciešams pabūt vienatnē, lai atgūtu savu enerģiju. Arī apkārtējo cilvēku noskaņojumu un emocijas šie cilvēki izjūt spēcīgāk.

Viens no galvenajiem zinātnes atklājumiem, kas sekojis Āronas agrīnajiem pētījumiem, ir tas, ka priekšrocības un trūkumi, kas saistīti ar izteiktu jūtīgumu, ir atkarīgi no katra indivīda bērnības pieredzes. Izteikti jūtīgie ir tendēti ne tikai vairāk ciest no negatīvas apkārtējās vides ietekmes, salīdzinot ar citiem pasaules iedzīvotājiem, bet arī gūt vairāk labuma no labvēlīgas apkārtējās vides.

Šis koncepts ir kļuvis zināms kā “diferenciālā jūtība”, ⁶ un to izmanto visos zinātniskajos darbos, kas veltīti izteiktam jūtīgumam.

Izteikti jūtīgie cilvēki vairāk izjūt gan labo, gan ļauno.

Kalifornijas Universitātes profesors (University of California) Sanfrancisko, pediatrs un psihiatrs Dr. V. Tomass Boiss (W. Thomas Boyce) metaanalīzē par 30 gadu laikā veiktu pētījumu rezultātiem atklājis, ka izteikti jūtīgiem bērniem, kad viņi pieredz kādas grūtības, ir vērojami visaugstākie saslimstības rādītāji (slimības, traumas un invaliditāte), savukārt, kad grūtību nav bijis, viņiem ir zemākie saslimstības rādītāji. ⁷ “Atkarībā no vides apstākļu rakstura personām, kas izteikti reaģēja, bija vai nu sliktākie, vai labākie rādītāji no visiem pētījuma paraugiem,” viņš raksta.

Aleina Froinda, izteiktās jūtības konsultante, uzskata, ka šie atklājumi parāda diferenciālās jūtības tumšo pusi, kas attiecas uz bērniem, kuru audzināšanā bijuši sarežģījumi.

“Izteikti reaģējošiem bērniem, kuriem jāpieredz pamatīgi vecāku laulības konflikti, bija daudz lielāka iespēja piedzīvot kādu psihopatoloģiju, visbiežāk nemieru un depresiju. Ja šiem bērniem netiek sniegta audzināšana, kāda tiem nepieciešama, viņiem pastāv daudz lielāka iespēja slimot, savainoties vai piedzīvot citas attīstības problēmas,” viņa skaidro.

Tajā pašā metaanalīzē 80–85 % bērnu, kas nebija jūtīgi vai kuru jūtīguma pakāpe atbilda vidusmēram, bija vienaldzīgi pret apkārtējo vidi, kāda tiem bijusi bērnībā. Froinda saka – ši atklājums pētniekus šokēja.

“Izteikti jūtīgiem cilvēkiem smadzenes reaģē vairāk. To parāda fukcionālās magnētiskās rezonanses izmeklējumi. Konkrētās sadaļās tās reaģē vairāk, un viena no šīm daļām ir atbildīga par stresu. Diferenciālās jūtības gadījumā nav nozīmes, kas rada stresu, – tā var būt nabadzība, pandēmija, zaudējums, garīga saslimšana, alkoholisms. Bet cilvēkus ar lēni reaģējošām smadzenēm stress tikpat kā neietekmē.”

Tomēr izteikti jūtīgi bērni uzplaukst, ja viņiem bērnībā tiek nodrošināti labi apstākļi. “Pētījumi atkal un atkal parāda, ka apstākļos, kad ir maz stresa, izteikti jūtīgiem bērniem ir daudz mazāka iespēja, ka veidosies kādas problēmas, nekā tiem 80 %, kas tādi nav. Tas ir apbrīnojami, ka viņiem veicas daudz labāk!”

Izteikti jūtīgo cilvēku izpētes pionierei Eleinai Āronai šķiet, ka problēmas rada pārmērīga trauksmes izjūta, ko radījis stress un bērnības traumas, nevis iedzimtas īpašības. “Lai gan jums var teikt, ka jūs par daudz visā vainojat bērnības traumas, šis pētījums pierāda, ka tā, visticamāk, nav,” viņa raksta grāmatā The Highly Sensitive Person: How to Thrieve When the World Overwhelms You (Citadel Press 2020).

Kad smadzenes ir izteikti jūtīgas

Diferenciālās jūtības ģenētisko pamatu pētījis nesen aizsaulē aizgājušais britu psihologs Roberts Kīrss (Robert Keers), kā arī Londonas Universitātes profesors Maikls Plūss (Michael Pluess). Pētot gēnus, kas saistīti ar izteiktu jūtību, viņi atklājuši, ka ģenētiski jūtīgi bērni, kuri uzauguši nabadzīgā vidē, daudz vairāk izjuta psiholoģiskas ciešanas un bija neaizsargātāki pret dažādām likstām pieaugušā vecumā. Un pretēji – tie, kam bērnībā bija nodrošināta pozitīva vide, stresa situācijās bija noturīgāki. ⁸

Pagājušajā gadā veiktā dubutpētījumā atklāts, ka gandrīz 50% no jūtības ir pārmantojama, tātad tā ir ģenētiski savstarpēji saistīta. ⁹ Viena no izteikti jūtīgo cilvēku raksturīgajām ģenētiskajām variācijām skar serotīna transportētāja proteīnu, kas var mainīt šā garastāvokli regulējošā ķīmiskā sūtņa serotīna līmeni, ļaujot tam vieglāk noplicināties, bet to savukārt saista ar depresiju. Dažkārt to sauc par “jūtīgo gēnu”, un tas pastiprina emocijas. ¹⁰

Pagājušajā gadā Jageloviča pārskatīja vairākus pētījumus, kuros pētītas smadzenes un diferenciālā jūtība. Jageloviča atklāja pretrunīgus rezultātus, līdz vēlreiz tika ņemta vērā bērnības kvalitāte, un tas nodrošināja ticamāku ainu. ¹¹

“Puiši, kam nebija ģimenes atbalsta un kuriem bija īsa alēle (serotīna transportētāja gēna variācija), izjuta vairāk depresijas simptomu nekā zēni, kas nebija izteikti jūtīgi,” viņa skaidro, citējot vienu no pētījumiem. “Tomēr, ja ģimene izteikti jūtīgos zēnus atbalstīja, viņiem bija vismazāk depresijas simptomu no visiem.”

Kā uzskata sensorās apstrādes jūtības pētniece Dr. Bjanka Akevedo (Bianka Acevedo), izteiktās jūtības ģenētiskā pamata atklāšana var kļūt par bāzi novēlotai izteikti jūtīgo cilvēku novērtēšanai. Daudzi no viņiem cieš no zema pašvērtējuma, jo šiem cilvēkiem ir nepareizi noteikta diagnoze.”

Sensorās apstrādes jūtības simptomi izpaužas dažādi, sākot ar depresiju, nemieru, nogurumu, “izdegšanu” līdz gremošanas problēmām un zemam pašvērtējumam,” Akevedo raksta grāmatā The Highly Sensitive Brain (Elsevier Science, 2020).

Doktore Akevedo vadīja smadzeņu attēlveidošanas pētījumu izteikti jūtīgiem cilvēkiem – dalībniekiem tika rādīti attēli ar viņiem tuviem cilvēkiem un ar svešiniekiem, kur tiem bija dažādi noskaņojumi. Zinātniece atklāja, ka viens no mehānismiem, kā viņi ļoti pamatīgi apstrādāja informāciju, bija saistīts ar tā saukto smadzeņu noklusējuma režīma tīklu – tām smadzeņu daļām, kas ir aktīvas, kamēr cilvēks ir “atslēdzies”, aizsapņojies, iztēlojas vai, iespējams, meditē, un kļūst neaktīvas laikā, kad cilvēkam jāsakoncentrējas. ¹²

“Izteiki jūtīgie cilvēki pievērš lielāku uzmanību un vēlāk arī pamatīgāk apstrādā šo informāciju, jo smadzeņu noklusējuma tīkls ir iesaistīts epizodisku atmiņu atsaukšanā un to apstrādē,” skaidro Jageloviča. “Izteikti jūtīga cilvēka smadzenes meklēs atmiņās līdzīgu informāciju, lai palīdzētu tikt galā ar esošo problēmu.”

Iesaistīšanās ir vēl viens veids, kā tiek uzturēta diferenciālā jūtība. Jageloviča skaidro, ka negatīvas un traumatiskas atmiņas varētu tikt atsauktas prātā detalizētāk, kas potenciāli var novest pie pārdomām, ko saista ar depresiju un pat pēctraumatiskiem stresa traucējumiem.

Raugoties no gaišās puses, izteikti jūtīgie cilvēki varētu būt svētīti ar ar spēju atrisināt problēmas, kas varētu pierādīt, ka viņiem šajā mainīgajā globālajā kultūrā ir evolucionāras priekšrocības.

“Izteikti jūtīgie cilvēki ne vien spēcīgāk uztver apkārtējos stimulus, bet arī uztverto informāciju daudz padziļinātāk apstrādā,” raksta Akevedo, “piemēram, veido saistību starp notikumiem, gūst dziļus iespaidus, pamatīgi saglabā atmiņas par notikumiem un spēj ieraudzīt to, ko prāts nespēj iztēloties.”

Empātija un empāts

Akevedo pamatpētījumā, ko viņa veica Kalifornijas Universitātē Santabarbarā, pētnieki atklāja aktivitāti smadzeņu daļās, kas saistītas ar empātiju un kas līdz šim nav tikušas novērotas. Aplūkojot attēlus ar sev tuviem cilvēkiem vai skatoties uz skaistām ainavām, izteikti jūtīgiem cilvēkiem bija palielināta apbalvojuma sistēmas aktivitāte galvenajā dopamīna zonā, ko sauc par ventrālo tegmentālo zonu un saista ar spēcīgām emocijām.

Citā pētījumā uzrādījās, ka apbalvojuma sistēma bija aktīvāka tiem, kam bija pozitīva bērnības pieredze, un mazāk aktīva tiem, kam tā bija negatīva. ¹³ Ikreiz, piedzīvojot spēcīgas emocijas, neraugoties uz to, vai tas bija saistīts ar tuvu un pazīstamu cilvēku vai svešinieku, izteikti jūtīgie cilvēki izrādīja lielāku empātiju nekā tie, kuriem izteikta jūtība nepiemīt.

Grāmatas The Empath's Survival Guide: Life Strategies for Sensitive People (Sounds True, 2017) autore, psihiatre, medicīnas doktore Džudita Orlofa (Dr Judith Orloff) uzskata, ka jūtība un empātija pastāv spektra veidā un tā sauktie empāti pieder pie diskrētas izteikti jūtīgo cilvēku kategorijas. “Spektra augšdaļā virs izteikti jūtīgajiem cilvēkiem atrodas empāts, kuram piemīt visi izteikti sensorie elementi, bet kurš ir kā emocionāls sūklis un savā ķermenī absorbē citu cilvēku emocijas,” skaidro Orlofa. “Viņi spēj uzsūkt sevī visu. Viņi “uzsūc” fiziskas un emocionālas sāpes, cenšas un spēj noņemt sāpes saviem vecākiem. Ja viņi nonāk aprūpētāja lomā vienam no vecākiem, kas ir nomākts, izjūt kādu atkarību vai sāpes, viņi to spēj uzņemt savā ķermenī.”

Akevedo pētījumā, kad izteikti jūtīgajiem cilvēkiem tika rādītas viņu partneru fotogrāfijas, kurās viņi bija nelaimīgi, aktivizējās smadzeņu zonas, kas ir saistītas ar rīcības plānošanu. Tas izskaidro, kāpēc izteikti jūtīgie cilvēki, neraugoties uz iespējamu izdegšanu, tiecas nodarboties ar glābēju profesijām. “Tā ir viena no pašaprūpes tehnikām, kas empātiem būtu jāapgūst, – jūsu pienākums nav uzņemt visas pasaules ciešanas sevī,” skaidro Orlofa.

Zinātnē neizdala atsevišķi izteikti jūtīgus cilvēkus un empātus, un arī tautas valodā šie termini bieži tiek jaukti. Lai gan Kundari negribīgi lieto terminu “empāts”, viņa piekrīt, ka izteikti jūtīgo cilvēku vidū dažus vairāk ietekmē emocionālais klimats nekā pārējos.

“Es varu ieiet telpā un sajust savā ķermenī smagumu. Esmu diezgan gaišredzīga, varu pielikt cilvēkam rokas un sajust savā ķermenī, kas notiek viņa ķermenī,” viņa skaidro.

Dziedēšana un pašaprūpe

Labās ziņas par izteikti jūtīgo cilvēku neiroplastiskumu ir tādas, ka vecumā viņi labāk atsaucas terapijām un holistiskai dziedēšanai, ja vien spēj izvairīties no tā, ko Akevedo sauc par “tendenci pārmērīgi noteikt dažādu garīgās veselības traucējumu diagnozes valstīs, kur farmācijas industrijai ir stipri pamati”.

Ārona rēķina, ka izteikti jūtīgie cilvēki varētu veidot apmēram pusi no psihoterapijas pacientu skaita, jo viņi ir atvērtāki ārstēšanai un vismaz sākotnēji grib izprast, kāpēc tik ļoti atšķiras no pārējiem. ¹⁴ Froinda uzskata, ka iemesls varētu būt arī tas, ka izteikti jūtīgiem cilvēkiem “ogļu raktuvēs” ir zemāks traumu slieksnis.

“Pat vienkārša uzaugšana Rietumu kultūrā izteikti jūtīgam bērnam var būt ļoti traumatiska. Nemaz nav jābūt vardarbīgai ģimenei,” viņa skaidro. “Pietiek ar mācīšanos publiskā skolā Amerikā, lai jūtīgos bērnus traumētu.”

Diferenciālās jūtības pozitīvā puse atklājās kādā programmā, kuras mērķis bija novērst, lai 11 gadu vecas meitenes, kas Anglijā bija riska grupā, pusaudžu vecumā nesaslimtu ar depresiju, – tikai izteikti jūtīgajām meitenēm bija vērojams uzlabojums. ¹⁵ Līdzīgi rezultāti atklājās pētījumā, kura izpētes objekts bija pāridarījumi pusaudžu vidū – arī to vadījis Plūss – , un šajā pētījumā vienīgi izteikti jūtīgie zēni juta uzlabojumus. ¹⁶

Ja tiktu nodrošināts, ka izteiktās jūtības dabu izprastu vairāk nekā vienkāršu stereotipu līmenī, varētu būt dziedināti vairāk izteikti jūtīgo cilvēku. Piemēram, kādā agrīnā pētījumā atklāts, ka  izteiktai jūtībai un introversijai ir kopīgas iezīmes, taču 30 % no izteikti jūtīgajiem cilvēkiem ir esktraverti. ¹⁷ Vīriešiem stereotipiska, kultūrā pieņemta izpratne par vīrišķību liedz pieņemt savu izteikto jūtīgumu.

Froinda iesaka izteikti jūtīgajiem cilvēkiem sakārtot savu dzīvi tā, lai nepieciešamība pēc sociālas mijiedarbības būtu līdzsvarā ar pārmērīgu stimulu risku. Tas nozīmē – ieplānot laiku sev, ik dienas veltīt laiku meditācijai vai sevis apzinātībai un uzmanīties no pārmērīgas stimulēšanas riska, piemēram, lieliem cilvēku pūļiem.Tomēr, ja cilvēks jau ir piedzīvojis traumu, tas viss jādara, papildus meklējot arī profesionālu ārstniecību.

“Labs uzturs, vingrinājumi, pašpalīdzoša literatūra, dienasgrāmatas rakstīšana, elpošanas vingrinājumi, joga, garīgā prakse – tam visam ir daudz lielāka ietekme uz izteikti jūtīgiem cilvēkiem,” viņa skaidro. Orlofa papildina: “Šo cilvēku izteiksme ir enerģija, tāpēc viņi reaģē uz enerģētisko medicīnu, ķīniešu medicīnu, akupunktūru, ārstnieciskām dabas veltēm, ja tās tiek lietotas pareizi.”

Austrālijā veikts pētījums apstiprina, ka izteikti jūtīgiem cilvēkiem grūtības sagādā negatīvo emociju intensitātes regulēšana, ¹⁸ un te ir vieta nākamajiem pētījumiem, lai izzinātu meditācijas, jogas, apzinātības un kognitīvās uzvedības terapijas efektivitāti uz šiem cilvēkiem.

2021. gadā kādā poļu zinātnieku veiktā pētījumā ar 273 pieaugušiem cilvēkiem atklājās, ka apzinātības prakse ļāva izteikti jūtīgiem cilvēki ilgstoši saglabāt mieru. ¹⁹ Citā pētījumā, kas veikts Japānā, atklājās, ka joga palīdzēja izteikti jūtīgiem universitātes studentiem uzlabot garastāvokli un vairot koncentrēšanās kapacitāti ²⁰ –  viņi spēja apzināti izvēlēties, kam pievērst uzmanību un ko ignorēt, nevis nonāca apkārtējās vides stimulu gūstā.

Dāvana pasaulei

Aleina Froinda stāsta par kādu bērnu, kas bērnudārzā sācis kliegt, kad rotaļas kļuvušas aktīvākas un skaļākas. Apmēram 5 vai 10 minūtes vēlāk arī pārējie bērni zaudējuši kontroli. “Kliedzēja mazās, jūtīgās smadzenes bija pārslogotas, un atlikušie 80 % bērnu agrāk vai vēlāk arī nonāks šajā punktā,” Froinda saka.

“Izteikti jūtīgs cilvēks ir kā kanārijputniņš. Viņš pirmais nozvanīs trauksmes signālu.”

Rakstot savu disertāciju, kas vēlāk tika pielāgota un izdota grāmatā Thrive: The Highly Sensitive Person and Career (Invictus Publishing, 2015), Beikera Universitātes (Baker University) asistējošais profesors un izteikti jūtīgo cilvēku karjeras konsultants Dr. Treisijs Kūpers (Tracy Cooper) atklāja, ka intervētie cilvēki atkārtoti izmanto frāzi “kā kanārijputniņš ogļu raktuvēs”, lai aprakstītu, ka viņi jūtas kā darbavietas veselības un kultūras barometrs. Disertācijā viņš raksta: “Globālās kulturālās metamorfozes laikmetā izteikti jūtīgie cilvēki varētu spēlēt nozīmīgu lomu intuitīvā turpmākā ceļa izvēlē, kamēr mēs cenšamies pārdomāt savu dzīvi un no jauna izgudrot, kā kļūt atkal tādiem, kas godā kopienu, ir iekļaujoši un ciena katra cilvēka iedzimto potenciālu [..], tādējādi spējot laikus atklāt nopietnas sabiedrībā pastāvošas problēmas.”

“Respektējot izteikti jūtīgo cilvēku vajadzības un iekļaujot viņus uzņēmumos, valdībā un garīgās darbības sfērās, šie cilvēki potenciāli varētu sniegt sabiedrībai lielu labumu.”

Froinda skaidro, ka izteiktās jūtības stigmatizācija ir raksturīga angliski runājošām Rietumu kultūrām, un tam būtu jāmainās. Iezemiešu kultūrās izteikti jūtīgie cilvēki kļūst par pūšļotājiem un zāļu sievām, un valstīs kā Taizeme, Indija un Tibeta šādi bērni tiek ievietoti klosteros, “jo viņi ir izredzētie”, viņa paskaidro.

Ja evolucionārā adaptācija ir stratēģija, kas līdzsvaro priekšrocības un trūkumus, kulturālie labumi, ko sniedz izteikti jūtīgo cilvēku spēja ievērot nianses un paskatīties uz apkārt notiekošo no citas perspektīvas, varētu pārspēt personīgos diferenciālās jūtības riskus. Šo cilvēku izteiktā empātija varētu piedāvāt jaunu jūtīga līderisma modeli.

“Manuprāt, katrā darbavietā būtu jābūt galvenajam empātijas virsniekam,” saka Orlofa. “Es patiešām uzskatu, ka empātija ir īpašība, kas izglābs pasauli.”

Šajā sakarībā Froinda izteikti jūtīgos cilvēkus aicinājusi apvienoties. “Ja izteikti jūtīgie cilvēki par sevi rūpēsies un nekaunēsies, viņi būs piemērotākie kandidāti, lai vadītu biznesu, valstis, skolas un mainītu visu pasauli,” viņa saka. “Mums jānāk atklātībā ar savu jūtīgumu. Tas ir jāpaskaidro saviem priekšniekiem un saviem darbiniekiem. Nāciet laukā, nāciet laukā, lai kur jūs slēptos!”

Džastins Balliss (Justin Ballis)

Atsauces

1 Dev Psychopathol, 2005; 17(2): 271–301

2 Transl Psychiatry, 2018; 8(1): 24

3 Proc Natl Acad Sci USA, 2008; 105(41): 15825–30

4 J Neurosci,1999; 19(19):RC28; Neurosci Biobehav Rev, 2016; 71: 472–83

5 J Anal Psychol, 2004; 49: 337–67

6 Psych Bulletin, 2009; 135(6): 885–908

7 Neuropsychopharmacology, 2016; 41(1): 142–62

8 Dev Psychopathol, 2017; 29(5): 1921–33

9 Mol Psychiatry, 2021; 26(9): 4896–904

10 Emotion, 2015; 15(4): 438–48

11 Mol Psychiatry, 2021;doi:10.1038/s41380-021-01047-8

12 Brain Behav, 2014; 4(4): 580–94

13 Clinical Neuropsychiatry, 2017; 14(6): 359–73

14 Psychotheraphy and the Highly Sensitive Person. Taylor and Francis, 2011

15 Pers Individ Differ, 2015; 82: 40–5

16 Clin Psychol Sci, 2018; 6: 848–859

17 J Pers Soc Psychol,1997; 73(2): 345–68

18 Aust J Psychol, 2015; 67(4): 214–221

19 Front Psychol, 2021; 12:751679

20 Cogent Psychol, 2020;7:1778895

Vai jūs esat izteikti jūtīgs cilvēks vai empāts?

Izteikti jūtīgo cilvēku mērogu (HSP scale) ¹ nosaka 27 jautājumu pašnovērtējuma tests, ko izstrādājusi Dr. Eleine Ārona un ko plaši izmanto un atzīst arī citi pētnieki. ² Atsaucoties uz šo testu, izteikti jūtīgi cilvēki atbilst šādām pazīmēm.

● Bieži var justies satraukti, kad apkārt notiek liela rosība.

● Bieži piespiedu kārtā meklē klusas un privātas vietas, kur uzturēties.

● Netiek galā ar vairākiem pienākumiem vienlaikus.

● Viņus spēcīgi ietekmē citu cilvēku noskaņojums.

● Viņi pavada daudz laika, lai “sakārtotus savas iekšējās darbības”.

Aleina Froinda atzīst, ka tests ir vairāk vērsts uz introvertiem, bet tiek pētīta jauna atbilstības skala, kas būtu piemērotāka vīriešiem, ekstravertiem un citiem izteikti jūtīgo cilvēku apakštipiem, sauktiem par izteikto sajūtu meklētājiem. ³

Tiem, kas pēc testa izpildīšanas vēl šaubās, vai viņi atbilst izteikti jūtīgajam tipam, Froinda iesaka izpildīt bērniem paredzēto anketu un izvēlēties atbildes, kas atbilstu viņiem bērnībā. “Es apstiprinoši varu atbildēt tikai uz pusi no izteikti jūtīgo cilvēku testa jautājumiem, bet, kad atceros sevi agrā bērnībā, man jāatzīst, ka viss ir attiecināms uz mani, izņemot vienu apgalvojumu,” viņa saka.

Izteikti jūtīgo cilvēku testi pieaugušajiem un bērniem pieejami sadaļā Self Tests mājaslapā www.hsperson.com.

Dr. Džuditai Orlofai ir pieejams pašvērtējuma tests, kurā iekļauti 20 jautājumi, to skaitā šādi.

● Vai strīdi un kliegšana padara mani slimu?

● Vai es stresa situācijās mēdzu pārēsties?

● Vai es viegli izbīstos?

● Vai man piemīt tendence sociāli izolēties?

● Vai es uzkrāju citu cilvēku stresu, emocijas un simptomus?

Tests atrodams Dr. Orlofas grāmatas The Empath's Survival Guide sākumā, kā arī viņas mājaslapā www.drjudithorloff.com.

Atsauces:

1 J Pers Soc Psychol, 1997; 73(2): 345–68

2 J Ment Health Couns, 2019; 41(3): 221–41

3 Thrive: The Highly Sensitive Person and Career. Invictus Publishing, 2015

Kādi ir īpaši jūtīgie cilvēki?

Dr. Eleine Ārona radījusi akronīmu IPEJ (angliski DOES), lai noteiktu atšķirīgas izteiktā jūtīguma īpašības.

Izpratnes dziļums

Izteikti jūtīgie cilvēki dažkārt tiek uzlūkoti kā nedroši, jo viņiem nepieciešams laiks, lai ieturētu pauzi. Pieredzot jaunas situācijas, viņiem tās ir “jāizlaiž caur savu atmiņu”, pirms viņi rīkojas. “Ir ļoti svarīgi, lai citi cilvēki to nejauktu ar bailēm vai pašapziņas trūkumu,” skaidro Dr. Jadzija Jageloviča.

Tomēr izteikti jūtīgie cilvēki ir spējīgi ātrāk reaģēt uz briesmām vai izdevību, ja viņi piedzīvo situāciju, kādā reiz jau ir bijuši, jo nospiedums no tās jau dziļi iesēdies viņu atmiņā. Izteikti jūtīgiem cilvēkiem ir bagāta iekšējā pasaule, spēcīga intuīcija un radošums.

Pārmērīgas stimulācijas iespējas

Izteikti jūtīgus cilvēkus viegli var nomākt apkārtējiem stimuli, un viņi ir jūtīgāki pret apkārtējo vidi. “Tas tāpēc, ka viņiem jāapstrādā vairāk informācijas,” skaidro Jageloviča. Lai viņi justos labi, viņiem būtu jāatrod optimāls stimulu daudzums, neslīgstot galējā garlaicībā vai izolācijā, vai – pretēji – pārņemtībā ar kaut ko.

Emocionālā reaģētspēja un empātija

Jūtīgums lielā mērā nozīmē spēju sajust vairāk, tostarp citu cilvēku noskaņojumu un emocijas. Daudz ir pētīta izteikti jūtīgo cilvēku negatīvā pieredze, tomēr no pozitīvas pieredzes šie cilvēki iegūst vairāk nekā citi. “Viņi pamana un vairāk reaģē uz lietām kā vecāku vai skolotāja (vai pieaugušā vecumā – darbinieka vai drauga) smaids vai galvas pamāšana,” raksta Ārona grāmatā The Highly Sensitive Person.

Jutīgums uz smalkiem stimuliem

No neverbālām norādēm līdz pat cita cilvēka garastāvokļa izjušanai – izteikti jūtīgie cilvēki pamana visu. Viņi smalki jūt pasauli, ir vērotāji un uztver fiziskās sajūtas. Izprotot smalkas sociālās izmaiņas, izteikti jūtīgie cilvēki var labi izprast, kas citiem nepieciešams. Īsumā – viņi spēj nolasīt visu būtisko.

Jūtīgie vīrieši

Kā saka kognitīvās uzvedības psihoterapeits un grāmatu autors Toms Falkenšteins (Tom Falkenstein), tieši vīrieši visbiežāk par savu izteikto jūtīgumu izjūt kaunu, jo tādējādi viņi neatbilst vīrišķības modelim, ko slavējuši viņu tēvi un kas ir vispārpieņemts kultūra.

“Atkal un atkal es redzēju lielas psiholoģiskas ciešanas, ko radīja neatbilstība starp to, kādi šie vīrieši bija un kādiem viņiem it kā būtu jābūt,” tā par savu pēcstudiju laika treniņu praksi viņš raksta grāmatā Highly Sensitive Man (Citadel Press, 2019).

Nozīmīgi ir arī vārdi, ar kādiem apzīmē izteikto jūtīgumu. Aleina Froinda iesaka uz vīriešiem, kas saskaras ar stigmatizāciju, attiecināt citus terminus, piemēram, “labi noskaņota nervu sistēma” un “izteikti reaģējošas smadzenes”, un Falkenšteins izteikto jūtīgumu skata plašākā kontekstā, ņemot vērā katra vīrieša kopējo personības raksturojumu.

“Ir sarežģīti sevi uzlūkot, ņemot vērā tikai vienu no savām īpašībām, vai izmantot savu izteikti jūtīgo dabu kā goda žetonu,” raksta Falkenšteins. “Es izteikti jūtīgos vīriešus neuzlūkoju ne kā “delikātus ziediņus”, ne arī kā “zelta bērnus”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmija" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".