Ar stresu sākas “caurumi zarnās”! Kā uztraukums ietekmē tavu gremošanas sistēmu?
Spiedīgi termiņi. Iestrēgšana satiksmē. Pārāk daudz darāmā un laika trūkums, lai to paveiktu. Lielākajai daļai no mums ir pazīstams šāda veida ikdienas stress, kas sirdij liek dauzīties, elpai paātrināties un kuņģim sarauties čokurā, vēlāk izpaužoties dažādās kuņģa un zarnu trakta problēmās. Savukārt liels stresa notikums, kas jau sen pagājis, joprojām var ietekmēt zarnas tagadnē.
Kairinātās zarnas sindroms
Visbiežāk diagnosticētā ar gremošanu saistītā slimība, kas izpaužas kā vēdera sāpes vai diskomforta sajūta, saistīta ar vēdera pūšanos, kā arī ar mainīgu vēdera izeju.
Kādā perspektīvā kohortas pētījumā aplūkoja gandrīz 600 cilvēku, kuri izslimoja kampilobaktēriju izraisītu gastroenterītu (kuņģa un tievās zarnas iekaisumu ar caureju); 49 no tiem pēc tam diagnosticēja kairinātās zarnas sindromu. Aptaujājot šos pacientus trīs un sešus mēnešus pēc sākotnējās infekcijas, pētnieki atklāja, ka “pacienti ar augstu stresa un trauksmes līmeni ir vairāk pakļauti kairinātās zarnas sindroma attīstībai pēc gastroenterīta”, jo tiem, kam attīstījās šī slimība, “bija nozīmīgi augstāks uztvertā stresa, trauksmes, somatizācijas līmenis (psihes aizsargmehānisms, kad psihoemocionālais stress izpaužas somatisku traucējumu formā) un bija negatīvi uzskati par slimību inficēšanās brīdī, salīdzinot ar tiem, kam kairinātās zarnas sindroms neattīstījās”.
Zinātnieku atklātie “papildu riska faktori ietver tendenci slimību interpretēt pesimistiski un reaģēt uz simptomiem “visu vai neko” veidā”, tas ir, ignorēt šos simptomus, līdz stāvoklis ir tik smags, ka jāliekas gultā. “Depresija un perfekcionisms nebija saistīti ar kairinātās zarnas sindroma rašanos.”
