Beidzot nosauktas profesijas, kurām Latvijā vēlas atcelt izdienas pensijas
Nākamnedēļ, 2. septembrī, valdībā tiks izskatīts informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu. Tajā pirmo reizi konkrēti nosauktas profesijas, kuru pārstāvji tiks izslēgti no izdienas pensiju saņēmēju loka, liecina valdības sēdes darba kārtība.
Valsts kancelejas sagatavotais priekšlikums paredz, ka personām, kuras strādā profesijās, kuru pārstāvjiem pienākas šīs īpašās pensijas, un kuras 2027. gada 1. janvārī atradīsies dienestā vai darba attiecībās (izņemot tos, kuri līdz minētajam datumam jau būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski tiks palielināts nepieciešamais izdienas stāžs un pensijas piešķiršanas vecums - ik gadu par sešiem mēnešiem, līdz pieciem gadiem, bet prokuroriem - līdz desmit gadiem. Tāpat tiek ierosināts izslēgt no pensijas aprēķina pēdējos divus mēnešus.
Vienlaikus personām, kuru izdienas stāžs līdz 2027. gada 1. janvārim būs mazāks par desmit gadiem, papildus iepriekš minētajām izmaiņām tiks mainīta arī pensijas aprēķina formula: tā tiks aprēķināta, pamatojoties uz saņemto atalgojumu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms aiziešanas no darba.
Turklāt šīm personām izdienas pensijas minimālais un maksimālais apmērs tiks samazināts par 10 līdz 20 procentpunktiem, vienlaikus izlīdzinot atšķirības starp dienestiem, tostarp par pieciem procentpunktiem - ja persona tiek atbrīvota no amata vai aiziet no darba.
No 2027. gada 1. janvāra plānots izdienas pensiju tiesības atņemt noteiktu profesiju pārstāvjiem: diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem (viņiem tiks paredzēta speciāla pensija), baleta māksliniekiem, cirka māksliniekiem, koriem, leļļu teātra aktieriem, orķestra mūziķiem, solistiem-vokālistiem un teātra aktieriem. Radošo profesiju pārstāvjiem tiks nodrošināts atbalsts pārkvalificēšanās gadījumā uz citu profesiju.
Tāpat no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks izslēgtas visas tās amatu un profesiju grupas, kurās amata vai darba pienākumu izpilde nav regulāri saistīta ar dzīvībai vai veselībai bīstamiem apstākļiem, tostarp arī atbalsta funkciju veicēji.
Izdienas pensijas tiks atņemtas tikai tiem, kuri šajās profesijās sāks strādāt pēc 2026. gada beigām. Tiem, kuri jau strādā šajās profesijās, speciālās pensijas saglabāsies.
Sākotnēji tiesības uz izdienas pensijām tika piešķirtas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, bet kopš 1998. gada, kad tika veikta izdienas pensiju sistēmas reforma, pakāpeniski saņēmēju loks paplašināts un pašlaik iekļauj arī prokurorus, Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātra un cirka māksliniekus, kā arī tiesnešus, diplomātus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, tāpat arī Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonas, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītos darbiniekus.
Izdienas profesijās Latvijā šobrīd nodarbināti aptuveni 24 tūkstoši cilvēku. Vidējais vecums, kurā šobrīd dodas izdienas pensijā, ir 49,7 gadi. Vienlaikus statistika rāda, ka 47 % no izdienas pensiju saņēmējiem darba tirgū pēc pensionēšanās vairs neiesaistās vai dara to minimālā apjomā, bet 42 % ienākumi, iesaistoties nodarbinātībā, nesasniedz minimālo algu.
Izdienas pensiju izmaksu prognozes liecina, ka 2025. gadā to apmērs sasniegs 135 miljonus eiro, bet 2030. gadā - jau 207 miljonus eiro, liecina Ministru kabineta informācija.
