foto: Shutterstock
Ar stresu sākas “caurumi zarnās”! Kā uztraukums ietekmē tavu gremošanas sistēmu?
Esi vesels
2022. gada 30. novembris, 06:47

Ar stresu sākas “caurumi zarnās”! Kā uztraukums ietekmē tavu gremošanas sistēmu?

"100 Labi padomi Par veselību"

Spiedīgi termiņi. Iestrēgšana satiksmē. Pārāk daudz darāmā  un laika trūkums, lai to paveiktu. Lielākajai daļai no mums ir pazīstams šāda veida ikdienas stress, kas sirdij liek dauzīties, elpai paātrināties un kuņģim sarauties čokurā, vēlāk izpaužoties dažādās kuņģa un zarnu trakta problēmās. Savukārt liels stresa notikums, kas jau sen pagājis, joprojām var ietekmēt zarnas tagadnē.

Nepatīkama kņudēšana vēderā pirms svarīgas sapulces vai publiskas uzstāšanās ikvienam skaidri norāda uz to, cik tieši smadzenes ir saistītas ar kuņģa un zarnu traktu. Taču tie ir tikai “tauriņi” salīdzinājumā ar biežāk izplatītajiem simptomiem un zarnu darbības izmaiņām stresa dēļ: grēmām (dedzināšanas sajūtu), gremošanas traucējumiem, sliktu dūšu un vemšanu, caureju, aizcietējumu un ar to saistītām sāpēm vēdera lejasdaļā, krampjiem, vēdera uzpūšanos, ēstgribas zudumu vai gluži otrādi – zvērīgas apetītes pamošanos.

Hroniska stresa ietekme uz zarnām ir vēl dziļāka un saistīta ar vairāku gremošanas trakta slimību simptomu parādīšanos vai stāvokļa pasliktināšanos. Stresa un gremošanas ceļu saikne ir tik spēcīga, ka to nevar ignorēt.

Stresa “iekonservētā” gremošana

Zarnas bieži dēvē par otrajām smadzenēm, jo tajās ir nervu sistēma ar vairāk neiromediatoriem nekā centrālajā nervu sistēmā smadzenēs. Kad esam stresā, mūsu smadzenes aktivizē simpātisko nervu sistēmu. Simpātiskā nervu sistēma ir mūsu “cīnies vai bēdz” reakcija – tā sagatavo ķermeni, lai tas aizsargātu sevi pret nenovēršamām briesmām, “iekonservējot” funkcijas, kas nav uzreiz nepieciešamas izdzīvošanai. Tas ietver gremošanu.

Kas tieši notiek? Augšējos gremošanas ceļos, ieskaitot kuņģi un tievo zarnu, būtiski samazinās “tranzīts”. Tas varētu būt aizsardzības mehānisms, lai veicinātu vemšanu un samazinātu uzņemtās barības daudzumu. Un otrādi, resnās zarnas kustīgums palielinās, tāpēc vienlaikus ar stresu var rasties pēkšņa vēdera izeja vai caureja. Tas savukārt var būt aizsardzības mehānisms toksīnu izvadīšanai.

Jaunākie dati arī liecina, ka līdz ar stresu pieaug zarnu jutīgums, ja salīdzina ar relaksācijas stāvokli. Šis efekts var pazemināt zarnu trakta simptomu un sāpju uztveršanas slieksni.

Diemžēl tas var kļūt par apburto loku – gremošanas traucējumu parādīšanās var radīt vēl lielāku stresu. Un atkārtots stress var izraisīt kuņģa un zarnu trakta problēmas vai saasināt jau esošās.

Ar stresu sākas “caurumi zarnās”

Ar stresa ietekmi uz gremošanas sistēmu sākas vēl viena problēma – tā sauktās caurās zarnas, kas neatklātas un neārstētas var kļūt par nopietnu veselības kaitējumu.

Dēvēta arī par caurumotās zarnas sindromu, šī problēma ir salīdzinoši nesen atklāta, bet beidzamajos gados aizvien intensīvāk pētīta.

Zarnu sieniņas sastāv no simtiem tūkstošu šūnu (aptuveni tenisa korta platībā!), kas atmirst un izaug no jauna 72 stundu ciklā. Šo šūnu uzdevums ir pabeigt mūsu pārtikas gremošanu un ļaut barības vielām iekļūt visā ķermenī, vienlaikus novēršot iespēju tajā nonākt nesagremotai pārtikai un baktērijām. Tātad zarnu sieniņa ir reaģējoša barjera starp mums un to, kas atrodas zarnās. Diemžēl pastāvīga stresa dēļ zarnu šūnām ir grūti būt tik veselīgām, cik nepieciešams, lai tās veiktu savu darbu. Turklāt laikā, kad ķermenis piedzīvo pārmērīgu stresu, zarnu šūnas nesaņem glutamīnu, neaizstājamo aminoskābi, kas tām darbojas kā enerģijas avots.

Caurlaidīgas zarnas (ko sauc arī par zarnu caurlaidību) ir tad, kad zarnu veselās šūnas tiek apdraudētas medikamentu, alkohola, glutēna, pesticīdu un/vai emocionāla stresa dēļ. Kad tas notiek, starp šūnām izveidojas atstarpe – mikroskopiski caurumiņi, kas ļauj nesagremotajai pārtikai, toksīniem un baktērijām caur šīm spraugām, šķērsojot zarnu gļotādu un sieniņas, galu galā nokļūt asinsritē. Identificējot lielākas daļiņas, kas iekļūst šūnās, imūnsistēma uzskata, ka tai uzbrūk, un, domājot, ka tas varētu būt vīruss vai citi draudi, tā rada imūnreakciju un antivielas – tādā veidā, piemēram, izraisot jutīgumu pret pārtiku. Taču ilgākā laikā patogēno daļiņu iekļūšana asinsritē izraisa hronisku iekaisumu, kas var ierosināt vairākas slimības.

Caurlaidīgas zarnas ir vairāk nekā lokāla gremošanas problēma un stresa rezultāts, tas ir sarežģīts traucējums, kas rada vēl lielāku stresu. Tas ir viens no galvenajiem veselības problēmu cēloņiem.

Vainīgs vai nevainīgs slimībā?

Cilvēki bieži vien domā, ka viņu gremošanas traucējumu pamatā ir stress, tomēr tā nav visu ar gremošanu saistīto slimību gadījumā. Pētījumos noskaidrots, kāda ir stresa ietekme uz izplatītāko kuņģa un zarnu trakta saslimšanu simptomu parādīšanos vai stāvokļa pasliktināšanos:

Nākamā lapa: Kairinātās zarnas sindroms