"Maziņš, maziņš bērniņš." Gitas pieredzes stāsts par priekšlaikus dzimušo dēliņu
17. novembris ir Priekšlaikus dzimušo bērnu diena. Savā pieredzes stāstā ar Rīgas Dzemdību namu dalījusies māmiņa Gita Torima, kura savu dēliņu Enriko pasaulē sagaidīja jau 30. grūtniecības nedēļā.
Enriko piedzimšanas brīdī bija 37 cm garš, 1 kilogramu un 180 g smags, un tika ievietots inkubatorā. "Es nekad dzīvē nebiju redzējusi neko tik mazu. Maziņš, maziņš bērniņš," atminas Gita.
Ņemot vērā, ka bērniņš piedzima 2. augustā, sākumā abiem ar vīru bijis pārsteigums, kad dakteris norādījis, ka varbūt uz valsts svētkiem tikšot mājās.
"Tajā brīdī tas bija šoks! Kā? Tas taču tikai 18. novembrī!"
Dakteris gan drīz vien paskaidrojis, ka bērniņam jau vēl ir jāaug, jāiemācās ēst, jāiemācās elpot, jāuzaudzē tauciņi un svars, tikai tad tiks mājās.
"Tad sākās vēl viens izaicinājums, par kuru es pat nebiju iedomājusies. Bērnam bija jādod ēst pieniņš, pirmpiens. 30.nedēļā... Pirmajā dienā tur varēja būt tikai 1 ml, varbūt 2 ml. Bet tu, protams, cīnies tikai tāpēc, lai bērnam būtu, ko ēst. Tu cīnies par katru piena pili, jo tā ir zelta vērtē. Bija tā, ka es špricīti ar pieniņu noliku pret logu un bildēju: 2ml vai 4ml! Tas ir tik maz, bet es biju ārkārtīgi lepna, ka man jau trešajā dienā ir 8 ml," atminas māmiņa.
Īpaši prātā palicis pirmais brīdis, kad Enriko izņemts ar vadiņiem no inkubatora, uzlikts Gitai uz krūtīm. "Viņš bija tik silts, pūkains un mīksts! Labā ziņa bija tā, ka piedzimstot dēliņš pats elpoja. Viņam nebija nepieciešami elpošanas palīgaparāti. Tas bija liels bonuss, lai mēs spētu augt tālāk, attīstīties."
Vēlāk uz mājām gan nācis fizioterapeits, kurš mācījis Enriko velties, rāpot, veikt kustības, veicis masāžu.
"Staigāt Enriko sāka, kad viņam bija gads un divi vai trīs mēneši. Līdz diviem gadiem es noteikti jutu atšķirību attīstībā - runā vai prasmēs, ko viņš neprata vai nevarēja izdarīt. Bet tagad, trīs gadu vecumā, manuprāt, viņš neatšķiras no saviem vienaudžiem ne ar ko. Viņš iet dārziņā, kur viņam ļoti patīk. Ir ļoti sabiedrisks, draudzīgs, nodarbojas ar sportu. Ir ļoti stiprs, izveicīgs. Ja kāds uz viņu paskatīsies, tad noteikti neiedomāsies, ka viņš ir piedzimis 30. grūtniecības nedēļā, kas ir 10 nedēļas ātrāk."
Gita pateicas Rīgas Dzemdību nama personālam. "Cilvēkiem, kuri strādā Intensīvās terapijas nodaļā, ir kaut kādas īpašas spējas, jo viņi prot nomierināt. Tie cilvēki, kuri tur strādā, viņi ir savā vietā!"
