Zinātniekiem ir atbilde uz jautājumu tiem cilvēkiem, kuri tā arī nekad nav saķēruši Covid-19
foto: Shutterstock
Esi vesels

Zinātniekiem ir atbilde uz jautājumu tiem cilvēkiem, kuri tā arī nekad nav saķēruši Covid-19

Jauns.lv

Vai man ir izdevies izvairīties no Covid? Šādu jautājumu sev uzdevuši ne mazums cilvēku, kuri ne reizi visā pandēmijas laikā nav izjutuši Covid-19 raksturīgos simptomus, vai saņēmuši pozitīvu Covid-19 testu. Šķiet apbrīnojami, ka pasaulē vēl ir kāds cilvēks, kas izvairījies no infekcijas, kura neatlaidīgi turpina cirkulēt jau teju trīs gadus. Tomēr Lielbritānijas Statistikas biroja aprēķini liecina, ka aptuveni katrs desmitais cilvēks joprojām nav inficējies, vēsta BBC. 

Vai šiem “nekad nesaslimušajiem” organismā ir kāds noslēpums, kā cīnīties ar šo infekciju? Patiesībā atbilde varētu būt diezgan vienkārša:

  • Jūs kļūdāties! Jūs patiešām esat bijis inficēts, bet to neesat pamanījis
  • Jūs neesat saskāries ar infekciju
  • Jūsu organismā ir kāda papildus aizsardzība, kas to ir atvairījusi

“Daudzi cilvēki saka, ka nekad nav saslimuši ar Covid-19, bet lielākā daļa no viņiem, iespējams, kļūdās. Visticamāk, cilvēki inficējās, bet pārslimoja Covid bez simptomiem,” secina Dr. Lindsija Brodbenta, Sarejas Universitātes virusoloģe. 

“Taču mēs zinām, ka ir arī cilvēki, kuri nekad nav inficējušies, pat tie, kas strādā augsta riska vidē, piemēram, medmāsas,” piebilst virusoloģe. 

Abortīva infekcija

Atbilde, kāpēc daudzi joprojām it kā nav saslimuši ar Covid-19 (un to pierāda specifisku antivielu neesamība asinīs), varētu būt abortīva infekcija, proti, cilvēka organismā ielauzies slimības patogēns vienkārši neizdzīvo. Citiem vārdiem sakot, jūs esat bijis pakļauts vīrusa iedarbībai, tas pat ir nonācis jūsu organismā, bet ticis apkarots, pirms sācis izplatīties. 

“Pirmā aizsardzības līnija ir iedzimtā imūnsistēma. Tā ir mūsu organisma standarta aizsardzība. Tā nevar iemācīties vai "atcerēties" infekcijas, tāpēc katra reize ir kā pirmā. Taču tā ir tik ātra, ka var apturēt infekciju tās sākumstadijā,” skaidro vīrusu imunoloģijas profesore Mala Maini.

“Otra imūnsistēmas daļa ir pazīstama kā adaptīvā imūnsistēma, kas mācās un ar praksi kļūst labāka. Šādā veidā vakcīnas sagatavo organismu cīņai ar Covid. Iespējams, ka vakcīnas šiem cilvēkiem vienkārši labi nostrādāja un nodrošināja ļoti labu aizsardzību,” piebilst profesore. 

Tomēr ir arī citi veidi, kā šī imūnsistēmas daļa varētu apturēt infekciju.

Asins un plaušu paraugi, kas pirms pandēmijas tika ņemti no slimnīcas personāla, liecināja, ka dažiem jau bija aizsargājošas T-šūnas. Tās ir kā sargsuņi, kas pārbauda citas šūnas, meklējot infekcijas pazīmes. Ja tās atrod inficētu šūnu, tās to nogalina.

Vēl pirms pirmajiem saslimšanas gadījumiem Apvienotajā Karalistē dažu cilvēku organismā bija šie “kareivji”. Iespējams, ka tie ir citu koronavīrusu, kas ir cieši saistīti ar Covid -19, rezultāts. "Ja jums skolā mācās mazi bērni, ļoti iespējams, ka iepriekšējos gados jūs esat bijuši pakļauti šo vīrusu iedarbībai," stāsta profesors Maini.

Covid rezistenti cilvēki iedvesmo jaunai vakcīnas taktikai

“Cerams, ka varēs izstrādāt jaunas paaudzes vakcīnas, kas imitēs šo jau pastāvošo imunitāti. Ja jūs varētu izveidot T-šūnas pret vīrusa iekšējiem reģioniem un panākt šīs atbildes reakcijas degunā, elpceļos un plaušās, būtu daudz lielāka iespēja, ka tās varētu pārtraukt infekciju, pirms tā sāk attīstīties, tas ir mērķis," saka profesors Maini.