Šķietami nevainīgs pūkainais veidojums, bet satur daudz bīstamu vielu, un var ļoti nelāgi ietekmēt cilvēka veselību 

"Pelējums iekštelpās viennozīmīgi ir bīstams, īpaši, ja mēs runājam par dzīvojamām telpām, par vietām, kur cilvēki uzturas ilgstoši. Ja iekštelpās parādās pelējums, tad jebkuram, neatkarīgi no vecuma, no veselības stāvokļa – nevajag uztraukties, bet ir jārīkojas," LTV raidījumam “4. studija” atzina pulmonoloģe, bronhoskopiju speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe.

Ārste uzsvēra, ka īpaši bīstams pelējums ir cilvēkiem ar noslieci uz alerģiju, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām un cilvēkiem ar dažādiem imūnās sistēmas darbības traucējumiem. No skata it kā nevainīgais pūkainais veidojums satur daudz bīstamu vielu, kas var ļoti nelāgi ietekmēt cilvēka veselību.

“Pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs izdala dažādus toksīnus, kas, ilgstošā kontaktā esot, var radīt nopietnas alerģiskas veselības problēmas,” teic pulamnoloģe.

Iespējams, cilvēks ar noslieci uz alerģiju, dzīvojot vietā, kur nav pelējuma, nemaz nezina, ka ir alerģisks. Taču, nonākot saiknē ar pelējumu, alerģija pēkšņi parādās.

 “Ja mēs runājam par tādu ļoti bīstamo pelējumu, tas ir aspergilus, kurš šiem imūnkompromitētajiem cilvēkiem var radīt invazīvu plaušu aspergelozi, tiešām dzīvību apdraudošu stāvokli," informēja mediķe.

Tādēļ nav pieļaujams, ka cilvēks ar kādu onkoloģisku saslimšanu vai citu iemeslu dēļ ļoti pazeminātu un novājinātu imūno sistēmu atrodas ar pelējumu vienā telpā.

Pelējums īpaši apdraud arī mazus bērnus un cilvēkus gados. Taču pelējums tāpat vien nerodas. Var teikt, ka pelējuma sēnītes gaisā un telpā ir visu laiku, galvenais nosacījums – vai tām ir labvēlīga vide augšanai.

"Viņas ļoti ilgi var būt neaktīvas – vienkārši atrasties uz virsmām, aiz sienām, aiz radiatoriem, jebkur. Tai skaitā arī gaisā brīvi. Tā lielā problēma ir tajā, ka viņas, kā jau jebkura dzīva radība, gaida piemērotu brīdi, kad viņām ir labvēlīgi apstākļi augt un attīstīties, un vairoties. Un sēnēm tie labvēlīgie apstākļi faktiski ir ļoti vienkārši – viņām vajag pietiekamu siltumu un pietiekamu mitrumu," skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Pelējums rodas no gaisa mitruma, kas pārsniedz 60%. Ja ir nepietiekama ventilācija, tad, kā norādīja ārste, tas var veidoties ap logiem, uz sienām un griestiem. Tieši tāpat pelējums var veidoties arī puķupodos, ja nav pietiekamas drenāžas un puķes tiek pārlietas.

Vanadziņš aicināja aizdomāties tos, kuri šoruden vēl nekurina vai kurina minimāli: "Vienmēr jāizrēķina, kas tad ir dārgāk – vai ārstēt astmu vai samaksāt 100 eiro par  apkuri? Tas ir tāds filozofisks jautājums. Droši vien, ja mēs paskatīsimies pēc gada, to pašu dažādu plaušu saslimšanu statistiku, tendences – ļoti iespējams, ka mēs redzēsim kādu skaitu pieaugumu."