Zinātnieki atklājuši, ka kāda mūsu daļa turpina dzīvot pēc nāves

Deviņpadsmit dažādu nozaru akadēmiķu grupa, no kuriem lielākā daļa strādā ar pacientiem, kas “nomirst” un tad tiek atdzīvināti, izpētījusi visus zinātniskos pierādījumus un publicējusi vienotu slēdzienu, kurā teikts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē, kam bijusi pirmsnāves pieredze, tā ir tik līdzīga, ka šo pieredzi nevar saukt par halucinācijām vai ilūzijām. 

Komandā darbojās anesteziologi, neatliekamās palīdzības speciālisti un neirozinātnieki no Ņujorkas Universitātes, Hārvarda Universitātes, Kalifornijas Universitātes un Karaļa koledžas Londonā, un šie eksperti apstiprina, ka var zinātniski pierādīt, ka smadzenes nemirst, kad sirds pārstāj darboties.

Jaunajos pētījumos atklāts, ka mūsu smadzeņu šūnas ir daudz izturīgākas, nekā zinātnieki iepriekš uzskatīja, un paiet vairākas stundas varbūt pat dienas, līdz tās pārstāj darboties pilnībā, no brīža, kad persona tiek oficiāli pasludināta par mirušu.

Modernās atdzīvināšanas metodes ir ļāvušas miljoniem cilvēku pēc sirds apstāšanās atjaunot dzīvību, un zinātniekiem tas ir ļāvis pētīt kopīgās iezīmes šo pacientu pieredzē, kurā viņi dalījušies par laiku, kad jau bija atzīti par mirušiem.

Zinātnieku komanda šajā nozīmīgajā pētījumā apstiprina, ka pirmsnāves posmu izdzīvojošie pacienti apraksta “unikālu atmiņu kopumu saistībā ar nāvi, un tas varētu būt universāls” – parasti tam ir paredzams sižets, kas būtībā ir atskats uz dzīvi.

Smadzeņu aktivitāti novēroja kādā gadījuma izpētē, kurā cilvēkam, kas pēc visām pazīmēm bija miris, elektroencefalogrāfijā turpināja pierakstīt smadzeņu viļņus, un tas sniedza pierādījumu smadzeņu darbības veidam, ko saista ar atmiņu pārskatīšanu. Pētnieku grupa apstiprināja, ka šo brīžu laikā apziņa nepārstāj darboties un ka pacienti ar pirmsnāves pieredzi, kas atgriezās un izdzīvoja, neatgriezeniski mainījās, un viņos bija notikušas ilgtermiņa psiholoģiskas pārmaiņas.

Zinātnieki apgalvo, ka ir pierādījumi arī tam, ka pacientiem konstatēja gamma smadzeņu viļņu darbību laikā, kad viņi tika uzskatīti par mirušiem. Gamma viļņi ir visātrākā viļņu frekvence, ko smadzenes izmanto tad, kad tās ir maksimāli noslogotas, it īpaši, kad cilvēks kaut ko apjauš, gūst atziņas, kad viņam ir izteikti skaidra domāšana un apzinātība.

Pētījumi par jogas praktizētājiem demonstrē, ka dziļas meditācijas laikā smadzenēs rodas augstas frekvences beta vai gamma viļņi, ko bieži saista ar ekstāzes brīžiem vai intensīvu koncentrēšanos.

Komandas vadītājs Sems Pernaija no Ņujorkas Universitātes, grāmatas The Lazarus Effect (“Lācara efekts”, izdevniecība Rider, 2014) autors, uzskata, ka modernās atdzīvināšanas metodes rāda, ka “nāve nav absolūts stāvoklis”, bet gan “process, kas potenciāli dažiem pacientiem var būt atgriezenisks pat tad, kad tas jau ir sācies”.

Pernaija uzskata, ka ar jaunāko aprīkojumu un pareizām procedūrām pacientus, kas piedzīvo sirdslēkmi, varētu atdzīvināt līdz pat 24 stundām pēc tam, kad viņu sirds pārstājusi darboties. Un tas vēl nav viss. Dr. Pernaija uzskata, ka šāda veida pierādījumi demonstrē to, ka smadzenes, iespējams, ir apziņas starpnieks, bet apziņa neatrodas vienīgi smadzenēs.