Vairumam cilvēku nezināma "brīnumviela" - acetilholīns. Kas tas ir un ko spēj paveikt veselības labā?
Covid-19 laiks ir radījis jaunu realitāti, kurā tikšanās klātienē vismaz profesionālajā dzīvē vairs nav obligāti nepieciešama. Arī mācību un izklaides jomā ir daudz iespēju pieslēgties kvalitatīviem notikumiem attālināti vai baudīt digitalizētu saturu. Tomēr neirologi uzskata, ka ieguvēji ir tie, kas iet cilvēkos un pulcējas klātienē.
Viens no iemesliem – socializēšanās veicina pareizu acetilholīna darbību cilvēka organismā. Par šo vielu daudzi nav pat dzirdējuši, taču tā spēj darīt brīnumus. Kāpēc acetilholīnam ir tik liela nozīme, stāsta Reto neiroloģisko slimību centra vadītāja un Neiroimunologu asociācijas prezidente Dr. med. Viktorija Ķēniņa.
Acetilholīns – vairumam cilvēku nezināma brīnumviela
Acetilholīns, kura nozīmi pirmoreiz aprakstīja Nobela prēmijas laureāts sers Henrijs Deils, ir ļoti praktiska viela:
tas ir neiromediators jeb neirotransmiters – starpnieks, kas palīdz vienai šūnai cilvēka organismā sarunāties ar citu.
“Visus neiromediatorus var sadalīt divās lielās grupās: vieni inhibē, supresē jeb nomierina, otri – uzbudina, stimulē un mudina rosīties un kaut ko darīt. Acetilholīns ir viens no stimulējošajiem neirotransmiteriem. Tas nav svarīgāks vai mazsvarīgāks par citiem, jo visi neirotransmiteri strādā līdzsvarā un katram no tiem ir nozīmīga loma cilvēka organismā. Taču acetilholīna trūkumu noteikti izjutīs mūsu kognitīvās spējas, muskuļi un imūnsistēma,” stāsta Dr. Viktorija Ķēniņa.
Lai palīdzētu saprast, kā darbojas acetilholīns, Dr. Viktorija Ķēniņa skaidro: šī viela organismā parasti izdalās ar rezervi – tās ir par daudz. Daļa acetilholīna piesaistās receptoriem, bet veidojas nevajadzīgs pārpalikums, kas rada trauksmi un lieku enerģiju. Tad palīgā nāk acetilholīna esterāze – viela, kas savukārt noārda jeb apēd lieko acetilholīnu un palīdz mazināt tā līmeni.
Tas, kā cilvēks jūtas, var būt atkarīgs gan no acetilholīna daudzuma organismā, gan no acetilholīna esterāzes aktivitātes. Ja abi darbojas līdzsvaroti, uzturot optimālu acetilholīna daudzumu, – lieliski, bet, ja acetilholīna esterāze ir pārāk aktīva, veidojas acetilholīna trūkums. Tādā gadījumā var būt nepieciešami medikamenti, kas piebremzē acetilholīna esterāzes darbību.
Vai mūžīgās jaunības eliksīrs?
Īpaši spēcīgi acetilholīns ietekmē cilvēka kognitīvās spējas, atmiņu un koncentrēšanos. “Ne velti mēdz teikt, ka rīts gudrāks par vakaru. Katrs ir piedzīvojis situāciju, kad vakarā jebkura izvēle vai lēmums šķiet grūts, bet, no rīta pamostoties, liekas – esi nosapņojis pareizo atbildi. Ja acetilholīns ir pietiekamā daudzumā, tas miega laikā palīdz sakārtot un pārstrādāt pa dienu saņemto informāciju, un no rīta galva šķiet skaidrāka,” stāsta Dr. Viktorija Ķēniņa.
Viņa uzsver – acetilholīns ir sevišķi svarīgs cilvēkiem ar Alcheimera slimību un citām neirodeģeneratīvām saslimšanām, kuru rezultātā iet bojā neironi un acetilholīna produkcija strauji samazinās.
Bet arī ikdienā jebkuram cilvēkam ir svarīgi uzturēt normālu acetilholīna līmeni. Izrādās, tas var pat krietni aizkavēt novecošanu!
“Sarunājoties ar gados veciem cilvēkiem, reizēm var just – cilvēkam vairs nav tik ass prāts kā agrāk, varbūt mainās viņa raksturs. Tas ir dabisks process. Taču pēdējā laikā aizvien biežāk akadēmiskajās aprindās runā par tā sauktajiem supereidžeriem (no angļu valodas superagers jeb supernovecotāji), kam pat 80 un vairāk gadu vecumā kognitīvā funkcija saglabājas kā 40 gadus vecam cilvēkam.
Mēs visi novecojam, un smadzeņu apjoms, līdz ar to arī neirotransmiteru izstrāde, normālos apstākļos samazinās. Izrādās, ka supereidžeriem acetilholīns izdalās tāpat kā pārējiem cilvēkiem, bet viņiem no dabas ir ļoti zema acetilholīna esterāzes aktivitāte. Līdz ar to acetilholīna noārdīšana praktiski nenotiek, un tā līmenis automātiski ir augstāks nekā cilvēkam, kurš noveco dabiskā veidā.
Tāpēc par acetilholīna esterāzes aktivitāti ir vērts interesēties arī tad, ja esi vesels, bet vienkārši vēlies saglabāt kognitīvo jaunību. Galu galā, mēs visi taču ceram, ka 80 gados būsim nemitīgā kustībā un baudīsim dzīvi – ja nu vienīgi, cerams, vairs neskriesim uz darbu,” saka Dr. Viktorija Ķēniņa.
Fiziskās labsajūtas asistents
Acetilholīns būtiski ietekmē arī cilvēka sāpju uztveri – sevišķi tas sakāms par hroniskām sāpēm gados vecākiem cilvēkiem. Organismam novecojot, noveco arī balstkustību aparāts, un, ja tam vēl pievienojas kāda neirodeģeneratīva saslimšana, katra kustība var sagādāt sāpes.
Acetilholīns ir viens no galvenajiem neirotransmiteriem, kas kontrolē un regulē sāpju sajūtu.
Kad tā nepietiek, sāpju sajūta kļūst hroniska un daudz spēcīgāka. Ja omītei vai opītim viss sāp bez acīmredzama iemesla, tā var būt netieša norāde uz acetilholīna trūkumu. Tas pats sakāms par muskuļu vājumu – ja cilvēks jūt pastāvīgu nogurumu, var gadīties, ka tas liecina par ļoti lielu acetilholīna esterāzes aktivitāti. Tas gan nenozīmē, ka visiem cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ir vajadzīgas zāles, taču var tiešā veidā ietekmēt to, cik lielu attālumu cilvēks var nostaigāt, cik daudz var izdarīt utt.
Acetilholīns piedalās arī efektīvas imūnsistēmas darbībā, tāpēc cilvēki gados mēdz slimot smagāk un biežāk. “Protams, imūnsistēma kopumā noveco, bet acetilholīna trūkums, kas neļauj atbildīgajām imūnsistēmas šūnām nonākt vajadzīgajā vietā un veikt savu uzdevumu.
Covid-19 pētījumi rāda, ka tiem pacientiem, kam acetilholīna līmenis ir zemāks, iespēja izveseļoties un izdzīvot pēc intensīvās terapijas ir mazāka nekā cilvēkiem ar augstu acetilholīna līmeni,” skaidro ārste.
Ko darīt, lai organisms sevi apgādātu ar pietiekamu acetilholīna devu?
Izrādās, nebūt nav jāstiepj roka uzreiz tikai pēc medikamentiem! Tā kā acetilholīna sintēzei ir nepieciešams holīns, pirmais darbs ir iekļaut ēdienkartē holīnu saturošus produktus. Visvairāk holīna satur olas un liellopu aknas, bet to var atrast arī mellenēs, zirņos, mājputnu, laša un mencas gaļā, garnelēs u. c. Lietojot šos produktus regulāri, organismā pamazām veidosies holīna uzkrājums, kas palīdzēs izstrādāt acetilholīnu.
Otrs būtisks līdzeklis ir aktīvs dzīvesveids. Jebkurš sporta veids (ne tikai aerobie sporta veidi), jebkura fiziska aktivitāte mazina acetilholīna esterāzes aktivitāti, un tā ir krietni zemāka cilvēkiem, kuri regulāri sporto. Tāpat būtiska ir mentālā aktivitāte un socializācija. Kādā eksperimentā salīdzināts acetilholīna esterāzes aktivitātes līmenis žurkām ar Alcheimera slimību: tām, kuras turpināja būt aktīvas, komunicēja ar citām žurkām un mācījās, tas bija daudz zemāks.
“Ir ļoti svarīgi tikties ar cilvēkiem – aizbraukt pie bērniem vakariņās, satikties ar draudzeni, lai papļāpātu, apmeklēt interešu grupas. Tā ir lieliska Alcheimera slimības profilakse!
Protams, tas, ka cilvēkam no dabas ir aktīvāka acetilholīna esterāze, nenozīmē, ka, sasniedzot seniora vecumu, viņam noteikti būs Alcheimera slimība. Acetilholīna esterāzes darbību var ietekmēt ar diētu, dzīvesveidu, arī medikamentiem, ja nepieciešams, lai tā neapēstu visu acetilholīnu,”saka Dr. Viktorija Ķēniņa.
“Vispār man šķiet, ka, attīstoties nākotnes tehnoloģijām, mūsu īstie viedpalīgi būs nevis pulksteņi, kas brīdina par asinsspiediena vai skābekļa izmaiņām, bet gan tie, kas ziņos par neirotransmiteru darbību. Tas ir ļoti smalks, taču arī ļoti svarīgs mehānisms, kuru nepieciešamības gadījumā var koriģēt ar atbilstošiem medikamentiem, bet ir jāzina, kad pienācis laiks uz tiem iedarboties.”
