Nākamo pandēmiju varētu izraisīt ledāju kušana
Jauniegūti dati liecina, ka nākamo pandēmiju pasaulē varētu izraisīt nevis sikspārņi vai citi dzīvnieki, bet gan bīstamas vielas, kas atrodamas kūstošajā ledū, raksta "The Guardian".
Pasaulē lielākā Arktikas saldūdens ezera - Heizena ezera - augsnes un ezeru nogulumu ģenētiskā analīze liecinot, ka augstākais vīrusa izplatīšanās risks, vīrusam pirmo reizi inficējot jaunu saimniekorganismu, rodams tieši kūstošajos ledājos.
Klimata pārmaiņu dēļ paaugstinoties globālajai temperatūrai, kļūst lielāka iespējamība, ka vīrusi un baktērijas, kas ieslodzīti ledājos un mūžīgajā sasalumā, var atmosties un inficēt vietējo savvaļas dabu.
Piemēram, 2016. gadā Sibīrijas ziemeļos uzliesmoja Sibīrijas mēris, nogalinot bērnu un inficējot vēl vismaz septiņus cilvēkus. Mēra uzliesmojums tika skaidrots ar karstuma vilni, kas izkausēja mūžīgo sasalumu un atklāja inficēta ziemeļbrieža līķi. Pirms tam pēdējais uzliesmojums reģionā bija reģistrēts 1941. gadā.
Lai labāk izprastu sasalušu vīrusu radīto risku, pētnieks Stefans Asirs Broso un viņa kolēģi Otavas Universitātē Kanādā savāca augsnes un nogulumu paraugus no Heizena ezera, netālu no vietām, kur no kūstošajiem ledājiem ieplūda neliels, vidējs un liels ūdens daudzums.
Pēc tam pētnieki šajos paraugos sekvencēja RNS un DNS, lai identificētu nospiedumus, kas atbilst zināmo vīrusu nospiedumiem, kā arī potenciālajiem dzīvnieku, augu vai sēnīšu saimniekorganismiem, un veica algoritmu, kas izvērtēja šo vīrusu iespējamību inficēt nesaistītas organismu grupas.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā "The Royal Society B", tika secināts, ka vīrusu izplatīšanās risks uz jauniem saimniekorganismiem ir lielāks vietās, kas atrodas tuvu kūstošo ledāju ūdens ieplūšanas vietām.
Turpmākajos mēnešos pētnieku komanda plāno izpētīt, cik daudzi no identificētajiem vīrusiem ir iepriekš nezināmi, un vai šie vīrusi spēj izraisīt infekcijas.
Citi jaunākie pētījumi liecina, ka ledājos tik tiešām var sastapt nezināmus vīrusus. Piemēram, pagājušajā gadā pētnieki no Ohaio štata universitātes ASV paziņoja, ka ledus paraugos, kas ņemti no Tibetas plato Ķīnā, ir atraduši ģenētisko materiālu no 33 vīrusiem, no kuriem 28 ir jauni un nezināmi. Pamatojoties uz to atrašanās vietu, tika lēsts, ka vīrusi ir aptuveni 15 000 gadu veci.
Savukārt 2014. gadā Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra zinātniekiem izdevās atdzīvināt milzu vīrusu, ko viņi izolēja no Sibīrijas mūžīgā sasaluma, padarot to atkal infekciozu pirmo reizi 30 000 gadu laikā. Pētījuma autors Žans Mišels Klaverijs tolaik BBC sacīja, ka šādu ledus slāņu kušana varētu būt "katastrofas recepte".
