Zinātnieki radījuši jaunu Covid-19 variantu, kas spēj nogalināt pat 80% peļu
Bostonas Universitātē ir radīts jauns Covid-19 variants, kas saskaņā ar pētnieku datiem, spēj nogalināt līdz pat 80% peļu, vēsta “1news”.
Pētījuma mērķis ir labāk izprast vīrusa smailes proteīna nozīmi attiecīgā Covid-19 varianta bīstamībā.
Lai to izdarītu, Bostonas Universitātes bioloģiskās drošības pētniecības laboratorijas zinātnieki pievienoja Covid-19 apakšvarianta omikrona pīķa proteīnu oriģinālajam Covid paveidam, kas izplatījās pandēmijas pašos pirmsākumos.
“Mēs radījām himerisku rekombinantu, iekodējot omikrona pīķa proteīnu pirmatnējā SARS-CoV-2 variantā, un salīdzinājām jauniegūto paveidu, ar dabā cirkulējošo omikrona variantu,” pētnieki skaidro “Biorxiv” publikācijā.
Secināts, ka rekombinants laboratorijas pelēm izraisījis smagu saslimšanu ar Covid-19, mirstības rādītājiem sasniedzot līdz pat 80%. Salīdzinājumam – omikrona variants pelēm izraisīja vieglu infekciju bez letāla iznākuma.
Jāpiebilst gan, ka sākotnējais Covid-19 paveids, kas pandēmijas sākumā izplatījās sabiedrībā, laboratorijas pelēm izrādījās letāls 100% gadījumu.
Amerikāņu molekulārais biologs Ričards Ebraits gan ir kritizējis Bostonas Universitātes pētnieku darbu. “Īpaši satraucoši ir tas, ka šis jaunais ASV valdības pētījums - tāpat kā iepriekšējais pētījums par himēriskiem ar SARS saistītiem koronavīrusiem Uhaņas virusoloģijas institūtā, kas, iespējams, pat izraisīja pandēmiju, - šķiet, nav ticis pakļauts iepriekšējai riska un ieguvumu pārbaudei, ko nosaka ASV valdības politika,” uzsvēra Ebraits.
Tikmēr Bostonas Universitāte apstrīd Ebraita teikto, norādot, ka pētījums nepadarīja Covid-19 celmu virulentāku, tieši otrādi, šis pētījums padarīja pirmatnējo vīrusa celmu mazāk bīstamu.
Pētījuma vadošais autors apgalvo, ka pētījums palīdzēs labāk izprast omikrona variantu un izstrādāt jaunus ārstēšanas veidus.
"Atbilstoši citu publicētajiem pētījumiem šis darbs parāda, ka nevis smailes proteīns ir tas, kas nosaka omikrona vīrusa patogenitāti, bet gan citi vīrusa proteīni," sacīja vadošais pētījuma autors Mohsans Saīds.
"Šo olbaltumvielu noteikšana ļaus uzlabot diagnostiku un slimības ārstēšanas stratēģijas," teica Saīds.
Daži eksperti apgalvo, ka “funkciju pastiprināšanas pētījumi” ir nepieciešami, lai cīnītos pret pandēmijām nākotnē, bet Bostonas Universitāte noliedz, ka viņu pētījumā tiek izmantota funkciju pastiprināšanas metode.
“Piemēram, 2003. gadā, kad notika sākotnējais SARS-CoV uzliesmojums, pētnieki izstrādāja metodi vīrusa izpētei laboratorijā. Viens no eksperimentiem bija vīrusa audzēšana pelēs, lai varētu to pētīt. Šī darba rezultātā tika izveidots modelis vīrusa izpētei un potenciālo vakcīnu un ārstēšanas līdzekļu testēšanai."
Rakstā arī teikts, ka, veicot eksperimentus ar lipīgiem vīrusiem, nepastāv nulles risks.
Bostonas Universitātes pētījumā norādīts, ka viens no pētījuma ierobežojumiem bija izmantotā peļu šķirne, jo citu šķirņu peles ir līdzīgākas cilvēkiem. Tas nozīmē, ka ir grūtāk pateikt, kāda būtu jaunradītā varianta iedarbība uz cilvēkiem.
