Dzīves dārdzība sit pa zobu veselību

Protams, ka daļu šā krituma izraisījusi kovida pandēmija, taču liela nozīme ir arī cenu kāpumam zobārstniecības jomā.

Reizi gadā 38% aptaujāto

Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiskos nolūkos apmeklē 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – par trīs procentiem mazāk nekā 2021. gadā, bet par 12% mazāk nekā 2020. gada vasarā, liecina augustā veiktā aptauja.

Tāpat noskaidrots, ka 18% aptaujāto zobārstu apmeklē reizi divos gados, 6% – reizi trīs gados, 5% – četros gados vai retāk, 21% tikai tad, kad parādās sāpes, 5% neapmeklē vispār, bet vēl 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Līdzīga situācija ir arī par zobu higiēnistiem – to vismaz reizi gadā apmeklē 28%, pērn šis rādītājs bija 26%, 2020. gadā – 29 procenti. Satraucoši liels ir to cilvēku skaits, kuri zobu higiēnistu nav apmeklējuši vispār – šogad 31%, pērn 30%, bet 2020. gadā 32 procenti.

Vairāk sievietes un izglītotākie

Aptaujas datos pēc dažādām demogrāfiskajām grupām redzams, ka viscentīgāk zobārstu un higiēnistu apmeklē sievietes, cilvēki ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni. Vismaz reizi gadā zobārstu apmeklē 43% sieviešu un 33% vīriešu, bet higiēnistu – attiecīgi 33% sieviešu un 21% vīriešu.

Zobārsta apmeklējumu ietekmē arī izglītības līmenis, taču tas, visticamāk, ir arī saistīts ar materiālo stāvokli – vismaz reizi gadā zobārstu apmeklē 46% aptaujāto ar augstāko izglītību, kamēr vidējo izglītību ieguvušo vidū šis rādītājs ir 30%, ar pamatizglītību – 22 procenti.

Tikmēr higiēnistu vismaz reizi gadā apmeklē 34% aptaujāto ar augstāko izglītību, 19% – ar vidējo un 11% ar pamatizglītību.

Cenas augušas

Pandēmijas laikā epidemioloģiskās drošības nolūkos zobārstniecības pakalpojumu saņemšana kādu laiku bija ierobežota un palīdzību varēja sniegt tikai akūtos gadījumos. Rezultātā daudziem pacientiem bija atlikta  plānotā ārstēšana, tāpat arī profilaktiskās vizītes pie zobu higiēnistiem.

Tomēr par galveno iemeslu apmeklējumu kritumā paši zobārsti uzskata pakalpojuma sadārdzināšanos. Latvijas Zobārstu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta vadītāja Anda Brinkmane "Kas Jauns Avīzei" apstiprina: “Domāju, ka galvenais iemesls ir cenas. Nemaz nerunājot par zobu plombēšanu vai komplicētākiem ārstēšanas gadījumiem, arī zobu higiēnista apmeklējums šobrīd jau izmaksā no 80 līdz 100 eiro. Tajā pašā laikā pieaugušajam zobārstu pieejamība ir visai augsta, jo kabineti lielajās pilsētās ir vai uz katra stūra. Diemžēl šīs cenas nav atkarīgas tikai no zobārstiem, tās ļoti ietekmē kosmiskās materiālu cenas, arī komunālie maksājumi un telpu īre.”

Augstas izmaksas

Jāņem arī vērā, ka prāvus līdzekļus izmaksā pat nelielas  zobārstniecības prakses aprīkošana ar nepieciešamajām iekārtām, kas  paredzētas sertifikācijas noteikumos. Arī izglītības un kvalifikācijas iegūšana ir dārgs prieks – šobrīd viens mācību gads augstskolā topošajiem zobārstiem izmaksā no 12 000 līdz 15 000 eiro. Daudzi studenti ņem kredītus, kuri pēc tam arī jāatdod.

Diemžēl Latvijā zobārstniecības nozarē ir arī vieni no smagnējākiem noteikumiem Eiropas Savienībā, jo, lai prakses varētu darboties atbilstoši sertifikācijas prasībām, katru gadu dažādas valsts iestādes veic pārbaudes, par kurām ir jāmaksā. Tāpat zobārstiem vienu reizi piecos gados jāatjauno sertifikāts, taču, lai to izdarītu bez atkārtota eksāmena, ir jāapmeklē dažādi dārgi kvalifikācijas celšanas kursi un jāsavāc noteikts punktu skaits.

Regulāri apkopiet zobus

Šobrīd nav nekādu pazīmju, ka zobārstniecības pakalpojumi varētu kļūt lētāki, tāpēc Brinkmane iesaka pašiem rūpēties, lai ietaupītu līdzekļus.

“Vajadzētu visiem sākt ar sevis mīlēšanu un paša aprūpi, jo zobu birstes, pastas un zobu diega regulāra izmantošana noteikti izmaksās daudz lētāk nekā zobārsta apmeklējums. Profilakse ir ļoti nozīmīga un arī efektīva, jo šobrīd pieejami patiešām ļoti kvalitatīvi zobu kopšanas līdzekļi un zobus var patiešām saglābt un nosargāt. Vismaz vienreiz gadā tomēr vajadzētu apmeklēt zobu higiēnistu – šī vizīte būs četras līdz piecas reizes lētāka nekā viena zoba sarežģīta ārstēšana,” atgādina Brinkmane.

Ieguldījums bērnu nākotnei

Tieši pašlaik Zobārstu asociācija kārtējo reizi izskata jautājumu par ieteicamo cenu līmeni pakalpojumiem, kurus apmaksā valsts bērniem līdz 18 gadu vecumam. Diemžēl, lai saņemtu šādu valsts apmaksātu pakalpojumu, piemēram, Stomatoloģijas institūtā ir jārēķinās ar rindu aptuveni divarpus gadu garumā.

Tomēr ir arī cita iespēja. “Šobrīd ir visai daudz klīniku, kuras ir noslēgušas līgumus ar slimokasi un nodrošina bērnu ārstēšanu, un tādā veidā šo pakalpojumu var saņemt daudz ātrāk. Institūta apmeklējums būtu nepieciešams sarežģītu gadījumu ārstēšanai, bet vienkāršas manipulācijas var nodrošināt jebkura klīnika. Slimokases mājaslapā visu šo klīniku saraksts ir atrodams ar viesiem darba laikiem,” skaidro Brinkmane.

Viņa arī iesaka vecākiem jau no mazotnes pieradināt bērnus pie kārtīgas un regulāras zobu kopšanas, jo to savā ziņā var uzskatīt arī par drošu ieguldījumu nākotnē.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Veselības akadēmijas saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".