Kāpēc nedrīkst bez ievērības atstāt cinku, un kas liecina, ka tev tā trūkst?
Jebkuras vīrusu terapijas galvenais komponents, kas ir vajadzīgs, lai stiprinātu imunitāti, ir mikroelements cinks, skaidro farmaceite Anželika Kuzņecova.
Lai aizsargātos no vīrusa iekļūšanas šūnās, organisms izmanto APF-2 membrānas olbaltumvielu – tas ir cilvēka šūnas ferments, kas (gadījumā, ja trūkst cinka) ir vīrusa ieejas punkts šūnā.
Nedrīkst tik svarīgu mikroelementu kā cinks atstāt bez ievērības, un vīrusu infekciju saasināšanās sezonā ir būtiski uzņemt profilaktisko cinka devu (15–25 mg) organiskā formā.
Pārbaudiet analīzes
Pastāv problēmas ar cinka uzsūkšanu. Tas ir ļoti kaprīzs mikrtoelements, un tā absorbēšana organismā notiek galvenokārt tievajā zarnā. Ja cilvēkam ir traucēta tievās zarnas sieniņu darbība, organisms cinku uzsūks slikti.
Arī diagnostika nav precīza, jo 98% cinka atrodas audos un tikai 2% ir asinīs, attiecīgi arī tad, ja imūnsistēmai trūks cinka, asins seruma analīze var uzrādīt normu. Ja cinka trūkst arī asins serumā, tas jau ir kritisks šā mikroelementa deficīts.
Par nepietiekamu cinka daudzumu var liecināt arī pazemināts sārmainās fosfotāzes līmenis asinīs.
Patlaban par normālu cinka līmeni asinīs uzskata 0,75–1,50 µg/dl, bet par labu līmeni – 1,2–1,5 mikrogramus.
Jāuzņem pareizi
Imunitātes uzturēšana ar cinku ir nepieciešama ikvienā vecumā un īpaši ļaudīm, kam ir slimības, kuru gadījumā cinks jo sevišķi ir vajadzīgs, piemēram, ja ir psoriāze, atopiskais dermatīts, otrā tipa cukura diabēts, slikta redze, oesteoporoze, locītavu slimības, bieži bronhīti, kuņģa un zarnu trakta slimības.
Vislabāk cinku lietot organiskā formā – 25 mg cinka bisglicināta kopā ar ēdienu vai pēc ēšanas. Ja ir akūta vīrusa infekcija, tad lieto 25 mg divas reizes dienā vai pēc ārsta nozīmējuma 75 vai 100 mg dienā.
Cinku nedrīkst uzņemt kopā ar graudaugu putrām un pākšaugiem, jo šajos produktos ir fitīnskābes, kas kavē normālu cinka uzsūkšanu.
Interesants fakts!
Ietekmē ožu un garšu
Tieši cinka rezervju izsīkums organismā vīrusu infekciju laikā izraisa oflaktoro disfunkciju jeb ožas zudumu. Dažreiz tas ir saistīts arī ar sliktu uzturu.
Cinks ietilpst īpašā proteīnā gastīnā, ko ražo pieauss siekalu dziedzeri, un cinka trūkums izraisa garšas traucējumus un tieksmi pēc dīvainām garšām. Tas notiek arī grūtniecības laikā, kad cinku no mātes organisma paņem bērns, – tad sievietei sāk parādīties “garšas kaprīzes”.
