Lētākais dārzenis, bet veselībai noderīgāks, nekā spējam iedomāties
Kartupelis ir nepelnīti noniecināts dārzenis, jo saistās tikai ar ēšanu un lieko svaru. Taču tam ir daudz dziedniecisku īpašību, un laikā, kad aptieku zāles kļūst arvien dārgākas, varbūt der izmēģināt senas tautas medicīnas receptes, kas gandrīz neko nemaksā (kartupelis ir pats lētākais dārzenis).
Līdz mūsdienām tradicionālajā medicīnā kartupeļi netika īpaši pētīti un izmantoti, taču pamazām pieaug zinātnieku interese par šo dārzeni – ir atklāts, ka vīruss, kas bojā kartupeļu stādus, ir līdzīgs kādai olbaltumvielai, kas izraisa Alcheimera slimību. Laboratorijās šīs sakarības tiek izmantotas, lai radītu antivielas. Tiek pētīta arī violeto kartupeļu ietekme uz resnās zarnas vēzi jeb to spēju apturēt vēža augšanu.
Alternatīvā un tautas medicīna kartupeli slavē jau izsenis.
Klasiskajā Austrumu medicīnā kartupelis nav minēts, taču mūsdienu Tibetas medicīnā to uzskata par vērtīgu dārzeni, kura mikroelementi rlung sistēmā (vienā no trīs enerģiju pamatveidiem cilvēka ķermenī) piedalās visos organisma procesos.
Ājurvēdā kartupelis ir ierindots starp “aukstajiem” produktiem, kas palēnina metabolismu, taču to var kompensēt, pievienojot “sildošos” produktus: sāli, ķiplokus, melnos un asos piparus, dilles vai eļļu.
Eiropā un Amerikā (arī citviet) kartupeļi nesaistās ar veselīgumu – tie ir kalorijām bagātīgi un veicina svara pieaugumu, un, cepti augstā temperatūrā, kļūst kancerogēni. Frī kartupeļu “invāzija” ir noplicinājusi šā dārzeņa labās īpašības – tas sniedz ilgstošu sāta sajūtu, kuņģim viegli sagremojams, neizraisa alerģiju, prātīgi pagatavots, joprojām satur vērtīgas uzturvielas.
Piemēram, B1 vitamīns (lielāks tā daudzums ir tikai pupās un riekstos) no visiem termiski apstrādātajiem dārzeņiem vārītos kartupeļos saglabājas visvairāk. Arī nozīmīgs kālija daudzums (kartupeļos kālija ir vairāk nekā gaļā, zivīs, maizē!) saglabājas pie jebkādas termiskas apstrādes (visvairāk – cepeškrāsnī ceptos ar mizu). Kālijs organismā veicina ūdens apmaiņas procesus, tas ir vajadzīgs, lai paplašinātu asinsvadus, normalizētu sirdsdarbību, kā arī pazeminātu asinsspiedienu.
Dzelzs kartupeļos ir tikpat daudz, cik sīpolos un burkānos, bet cita mikroelementa – vara – tajos ir visvairāk no visiem augļiem un dārzeņiem (vairāk tikai sēnēs).
Vēstures fakts par to, ka kartupeļi izglāba Ziemeļameriku un Eiropu no cingas epidēmijas, ir gana dzirdēts – kartupeļi satur diezgan daudz C vitamīna, kā arī citus vitamīnus, minerālsāļus, aminoskābes, šķiedrvielas. Arī kartupeļu šķiedrvielas sekmē liekā holesterīna izvadīšanu no organisma un spēj piesaistīt un izvadīt arī smago metālu sāļus un nitrātus.
Kartupeļi satur cieti, par kuru izveidojies slikts viedoklis, taču svaiga kartupeļa cietei nav ne vainas, turklāt kartupelī tās nemaz nav daudz – tikai 15–25 procenti.
Un, visbeidzot, kartupeļi nemaz nav tik barojoši, kā uzskata. Piemēram, 100 g vārītu jauno kartupeļu satur 65–70 kcal (vecajos būs mazliet vairāk), tvaicētu – 75 kcal, kartupeļu biezputra ar pienu – 85–90 kcal, cepeškrāsnī cepti ar mizu – 130 kcal. Visbarojošākie ir frī kartupeļi – 320–340 kcal. Tātad – divi trīs nelieli vārīti kartupeļi dienā nekādā gadījumā nesabojās figūru.
Bet, ja joprojām bail pieņemties svarā, ieteicams ēst aukstus kartupeļus, jo karstiem ciete sāk šķelties jau tievajā zarnā, bet aukstiem – tikai resnajā zarnā.
