Jauns pētījums par Covid-19 ietekmi uz smadzenēm apstiprina, kāpēc ar to labāk nesaslimt
Insults, krampji, atmiņas un kustību traucējumi – tā ir vien daļa no problēmām, ko var piedzīvot Covid-19 pacienti. Zinātnieki jaunā pētījumā atklājuši, ka tiem, kuri izslimojuši Covid-19 vēl gadu pēc atveseļošanās ir lielāks smadzeņu bojājumu risks nekā tiem, kuri nekad ar šo vīrusu nav inficējušies, vēsta CNN.
Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas Sentluisā pētnieki atklāja, ka tiem cilvēkiem, kas izslimojuši Covid-19, ir par 70% lielāks risks piedzīvot smadzeņu un neiroloģiskus traucējumus.
Gadu ilgajā pētījumā, kas publicēts žurnālā “Nature Medicine”, tika aplūkoti 44 dažādi smadzeņu darbības traucējumi, izmantojot tūkstošiem ASV veterānu medicīniskos datus.
Zinātnieki apgalvoja, ka viņu atklājumi liecina, ka aptuveni 6,6 miljoniem amerikāņu ir smadzeņu darbības traucējumi, kas saistīti ar Covid-19 infekciju.
"Iegūtie rezultāti liecina par Covid-19 postošo ilgtermiņa ietekmi," savā paziņojumā norādīja galvenais pētījuma autors Dr. Zijads Al-Alī no Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas.
Pētnieki pārbaudīja 154 000 ASV veterānu medicīniskos datus, kuriem no 2020. gada 1. marta līdz 2021. gada 15. janvārim bija pozitīvs Covid tests. Viņi salīdzināja šos ierakstus ar 5,6 miljonu pacientu ierakstiem, kuriem tajā pašā laika posmā Covid netika konstatēts, un 5,8 miljoniem cilvēku ierakstiem, kas iegūti tieši pirms Covid -19 parādīšanās ASV.
Pētījumā tika konstatēts, ka visbiežāk sastopamais simptoms vīrusa saslimušo vidū bija atmiņas traucējumi, ko bieži dēvē par “smadzeņu miglu”. Pētījumā konstatēts, ka cilvēkiem, kuri kaut reizi dzīvē inficējušies ar Covid-19, bija par 77% lielāks risks saskarties ar atmiņas problēmām.
Covid-19 inficētajiem cilvēkiem par 80% biežāk bija krampju lēkmes, par 43%biežāk bija garīgās veselības problēmas, piemēram, depresija vai trauksme, un par 35% biežāk bija galvassāpes.
