Vārds kandidātiem: kā ārstēt pašu medicīnu? Atbild politiķi
Kādi ir trīs būtiskākie jautājumi veselības aprūpes jomā? Kā šīs problēmas varētu atrisināt?
Anda Čakša,
ārste, Saeimas deputāte,
"Jaunā Vienotība"
Svarīgākā lieta ir viena. Nav pieņemami, ka pēc rindu samazināšanas, kas bija pēc veiktajām reformām nozarē un budžeta dubultošanas, pateicoties nozares vadības kļūdām, tās atkal izaug. Tas nav pieļaujams.
Mūsuprāt, šādai situācijai ir trīs galvenie iemesli. Daudzās jomās joprojām finansējums nav pietiekams. Ir jomas, kur nauda ir, bet trūkst noteiktas specializācijas ārstu. Ir jomas, kur ir gan nauda, gan speciālisti, bet procesi netiek organizēti jēgpilni. Citiem vārdiem, problēmas ar menedžmentu.
Tāpēc arī plāns ir atšķirīgs katrā no šiem gadījumiem. Sākotnēji, analizējot lielos datus, kuri ir Nacionālajā veselības dienestā, noteikt konkrēto problēmas iemeslu konkrētajā jomā. Jomām, kur trūkst naudas, to piešķirt. Tur, kur problēmas speciālistu trūkumā – palielināt valsts pasūtījumu, valsts stipendiju apjomu un atbalstu konkrētai ārstu specialitātei. Bet tur, kur jāuzlabo procesi, pieaicinām kvalificētākus speciālistus veselības aprūpes nozares vadībā.
Vēl viens solis uz labāku procesu menedžmentu – kopējas, pieejamas visiem ārstiem izmeklējumu un konsultāciju slēdzienu datubāzes veidošana. Tā palīdzētu ne tikai izskaust lielo izmeklējumu dubultošanos, bet arī ļautu labāk kontrolēt izmeklējumu kvalitāti. Jo tieši šajā jomā veidojas lielas rindas.
Bez šaubām, resursi vienmēr ir ierobežoti, tāpēc pieeja visu un uzreiz nav realizējama. Būs jāizvēlas prioritātes. Mūsu prioritāte ir mūsu programmā, panākt bērniem pieejamu veselības aprūpi. Samazināt maksimālās rindas līdz četrām nedēļām.
Anita Svece,
"Konservatīvie"
Veselības aprūpes sistēmas paredzama un atbilstoša finansēšana. Pakalpojumu pieejamību var uzlabot, palielinot nozares finansējumu, kuram būtu jāsasniedz vismaz 6% no IKP, kā tas paredzēts arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 26.05.2022. rīkojums Nr. 359). Pārskatīsim valsts apmaksāto pakalpojumu grozu atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Veselības aprūpes digitalizācijas attīstīšana, ekosistēmas izveide.
Šeit izšķiroša loma ir funkcionālai veselības aprūpes digitializācijas sistēmai un tās savienojamībai ar sociālajām datu sistēmām, lai nodrošinātu kvalitatīvus integrētos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas paātrinās ārstniecības procesu un būtiski ieekonomēs gan cilvēkresursus, gan finanšu resursus.
Digitalizācija nodrošinās uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, ietverot valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas izvērtējumu atbilstoši sistēmā ieguldītajiem resursiem un sasniegtajiem pacientu ārstēšanas rezultātiem.
Izveidosim nepieciešamo tiesisko bāzi veselības pakalpojumu digitalizācijas attīstībai, veicināsim digitālo risinājumu pieejamību visiem veselības sistēmas dalībniekiem, tajā skaitā pacientiem. Stiprināsim ģimenes ārsta komandu un tās lomu.
Veselības aprūpes sistēmas efektivitātes paaugstināšana.
Nodrošināsim uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, ietverot valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas izvērtējumu, atbilstoši sistēmā ieguldītajiem resursiem un sasniegtajiem pacientu ārstēšanas rezultātiem.
Prioritāri ieguldīsim primārajā un ambulatorajā veselības aprūpē, lai palielinātu šo veselības sistēmas sektoru veiktspēju ar mērķi vairot sistēmas efektivitāti. Primāro veselības aprūpi nodrošināsim maksimāli tuvu pacienta dzīves vietai. Sarežģītu pakalpojumu izpildi virzīsim tur, kur ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un speciālisti.
Ieviesīsim kvalitātes kritērijus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, pakalpojumiem. Apmaksu par pakalpojumiem sasaistīsim ar kvalitātes kritēriju izpildi. Attīstīsim kvalitatīvu telemedicīnu, kas ne tikai uzlabos pakalpojumu pieejamību, īpaši reģionos, bet arī ieekonomēs finanšu resursus. Attīstīsim kvalitatīvu un visaptverošu sociālo un veselības pakalpojumu integrāciju.
Renārs Putniņš,
neiroķirurgs, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis,
"Apvienotais saraksts"
Jautājumu ir ļoti daudz, un visi ir ļoti svarīgi. Ņemot vērā ģeopolitiku un notikumus pasaulē, mums priekšā ir divi grūti gadi. Atcerieties iepriekšējo krīzi 2008. gadā, kuras laikā veselības nozarei tika atņemta prāva budžeta summa, kas veselības aprūpi iedzina zināmā recesijā. Tāpēc tagad galvenais uzdevums, kā minimums, ir noturēt esošo finansējumu un iespēju robežās to palielināt.
Situācija ir traka, visiem naudu vajag, bet naudas ir tik, cik ir. Esošā budžeta ietvaros mums jārīkojas gudri, jāizveido kompetenta un efektīva sadarbības sistēma, kurā strādā pacients, ārsts un nauda, kuras mērķis ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegt maksimāli kvalitatīvu un, pats galvenais – samazināt laiku no ārstēšanas sākuma līdz iespējamajam labākajam ārstniecības rezultātam.
Pašlaik ir garās rindas gan pie speciālistiem, gan uz izmeklējumiem, kur, pacientiem laikus netiekot pie pakalpojuma, diagnostika jau ir par vēlu. Un šeit, pirmkārt, ir darbs ar cilvēkresursiem, jāpalielina mediķu skaits, un, otrkārt, jāpārskata un jārevidē esošais rindu veidošanas princips.
Jāstrādā ar ģimenes ārstiem un primāro veselības aprūpi. Gadījies tā, ka pie ārsta speciālista nāk pacients ar nosūtījumu no ģimenes ārsta, bet es redzu, ka viņam pie manis nav bijis jābūt. Cilvēks mēnesi nogaidījis rindā pie speciālista uz izmeklējumu, kuru viņam nemaz nevajag! Tāpēc mums jākāpina ģimenes ārstu kapacitāte un zināšanas, lai šādas situācijas nebūtu.
Strādājot Stradiņos un tagad esot reģionālās slimnīcas valdē, redzu, ka ir katastrofāls medicīnas darbinieku trūkums visās slimnīcās, visizteiktāk reģionālajās. Jādara viss, lai palielinātu ārstu un medicīnas māsu skaitu. Un viens no risinājumiem ir palielināt budžeta vietas, un, iespējams, uz kādu laika posmu, piemēram, pieciem gadiem, jāievieš sistēma, ka mēs rezidentūras vietu ārstam, kas mācās par budžeta naudu, dodam konkrētā reģionālajā slimnīcā.
Veselības ministrijai jāseko līdzi reģionālajām slimnīcām un jāsaka, kur šie ārsti ir nepieciešami. Un jaunie ārsti tad zinās, ka viņiem kādu laiku būs jāstrādā konkrētajā slimnīcā. Tā mēs nodrošinātu medicīnas personālu tieši reģionos.
Un vēl liela problēma, kas samazina pacientu ārstēšanās iespējas un palielina izdevumus, ir ļoti augstās zāļu cenas. Pētot šo sistēmu, redzam, ka ražotāji mums šīs cenas piedāvā pat zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, bet gala cena ir lielāka nekā mūsu kaimiņvalstīs. Šeit pirmais ir samazināt zāļu PVN. Un otrais – jāuzsāk dialogs gan ar ražotājiem, gan ar zāļu izplatītājiem, jo šajā ķēdē uzcenojums ir par lielu, jāpanāk vienošanās, ka vismaz visām Baltijas valstīm tas ir vienāds.
