Revolucionārs pētījums atklāj šokējošas detaļas par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību
Jaunā revolucionārā pētījumā atklāts, ka transportlīdzekļu izplūdes gāzu un citu fosilo kurināmo dūmi var palielināt plaušu vēža risku. Gaisa piesārņojums var izraisīt plaušu vēzi cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši, liecina starptautiskas zinātnieku grupas veikts jauns pētījums.
Izplūdes gāzes spēj palielināt audzēju risku līdzīgi kā cigaretes, un zinātnieki ir identificējuši mehānismu, kā tās veicina šo slimību. Mazās daļiņas, ko dēvē par PM2.5 izplūst, sadegot fosilajam kurināmajam. Tās caur plaušām iekļūst asinīs.
Šīs smalkās daļiņas rodas no dīzeļdegvielas izplūdes gāzēm, bremžu klučiem, riepām un ceļu putekļiem. Palielinoties to koncentrācijai, tika konstatēta saikne ar nesīkšūnu plaušu vēzi. Pētījumā piedalījās gandrīz pusmiljons cilvēku, kas dzīvoja Anglijā, Dienvidkorejā un Taivānā.
Pētījuma vadošais autors profesors Čārlzs Svantons no Frānsisa Krika institūta Londonā teica: "Tās pašas daļiņas gaisā, kas rodas fosilā kurināmā sadegšanas rezultātā un saasina klimata pārmaiņas, tieši ietekmē cilvēku veselību, izmantojot svarīgu un līdz šim nepamanītu vēža izraisīšanas mehānismu plaušu šūnās.”.
"Gaisa piesārņojuma izraisīts plaušu vēža risks ir zemāks nekā smēķēšanas risks, taču mēs nevaram kontrolēt to, ko mēs visi elpojam,” viņš piebilda.
"Pasaulē vairāk cilvēku ir pakļauti bīstamam gaisa piesārņojuma līmenim nekā toksiskām ķīmiskām vielām cigarešu dūmos, un šie jaunie dati norāda uz to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problēmas, lai uzlabotu cilvēku veselību."
Britu komanda pierādīja, ka PM2.5 daļiņas veicina straujas izmaiņas elpceļu šūnās, kurās ir EGFR mutācijas. Tās ietekmēja arī citu ar šo slimību saistītu gēnu KRAS, virzot tās uz vēža šūnām līdzīgu stāvokli. Viņi arī atklāja, ka gaisa piesārņojums veicina balto asinsķermenīšu veidošanos.
"Mēs atklājām, ka EGFR un KRAS gēnu mutācijas, kas parasti sastopamas plaušu vēža gadījumos, patiesībā ir sastopamas arī normālos plaušu audos un, iespējams, ir novecošanas sekas. Mūsu pētījumā šīs mutācijas vienas pašas tikai vāji pastiprināja vēzi laboratorijas modeļos. Tomēr, kad plaušu šūnas ar šīm mutācijām tika pakļautas gaisa piesārņotāju iedarbībai, mēs novērojām vairāk vēža gadījumu un tie radās ātrāk nekā gadījumos, kad plaušu šūnas ar šīm mutācijām nebija pakļautas piesārņotāju iedarbībai, kas liecina, ka gaisa piesārņojums veicina plaušu vēža veidošanos šūnās, kurās ir vadošo gēnu mutācijas,” skaidroja profesors.
Šī gada sākumā pētījumā tika konstatēts, ka gaisa piesārņojums katru gadu izraisa 1,8 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē.
"Mēs jau sen zinām par piesārņojuma un plaušu vēža saistību, bet tagad mums ir iespēja to izskaidrot,” piebilda Svantons.
