Pētījums: katram cilvēkam uz pasaules ir dubultnieks, iespējams, pat ar kopīgu DNS
foto: scanpix
Kanādiešu mākslinieka Fransuā Brunēla foto projekts "Es neesmu līdzīgs!".
Esi vesels

Pētījums: katram cilvēkam uz pasaules ir dubultnieks, iespējams, pat ar kopīgu DNS

Jauns.lv

Jaunā pētījumā secināts, ka uz pasaules ikvienam cilvēkam ir dubultnieks, iespējams, pat ar kopīgu DNS, vēsta CNN. Pētījumā atklāts, ka cilvēkiem, kuri ir līdzīgi viens otram, bet nav tieši radinieki, joprojām ir ģenētiska līdzība.

Stāsts par Čārliju un Maiklu

Dažreiz, kad Čārlijs Čezens vai Maikls Malons Atlantā izgāja pastaigā, cilvēki viņus sajauca vienu ar otru. 

Ilggadējie draugi, kas dzīvo Atlantā, nav radinieki. Viņu senči pat nav cēlušies no vienas un tās pašas pasaules malas. Malona ģimene nāk no Bahamu salām un Dominikānas Republikas. Čezena ģimene nāk no Skotijas un Lietuvas. Viņus nesaista arī kāds tumšs ģimenes noslēpums. Tomēr viņi izskatās pārsteidzoši līdzīgi. Tie nav tikai brūnie mati, bārda un brilles. Tā ir arī viņu deguna struktūra, vaigu kauli un lūpu forma.

foto: scanpix
Čārlijs Čezens un Maikls Malons.
Čārlijs Čezens un Maikls Malons.

Abi izskatās tik līdzīgi, ka pat sejas atpazīšanas programmatūrai bija grūti viņus atšķirt no identiskiem dvīņiem. Taču tagad zinātnieki domā, ka viņi var izskaidrot, kas ir tas, kas liek viņiem izskatīties tik līdzīgi - un varētu izskaidrot, kāpēc katram no mums var būt dubultnieks.

Ko atklāja pētnieki?

Starp tiem, kuriem bija šādas ģenētiskas līdzības, daudziem bija arī līdzīgs svars, līdzīgi dzīvesveida faktori un līdzīgas uzvedības iezīmes, piemēram, smēķēšana un izglītības līmenis. Tas varētu nozīmēt, ka ģenētiskās atšķirības ir saistītas ar fizisko izskatu un, iespējams, var ietekmēt arī dažus ieradumus un uzvedību.

Zinātnieki jau sen ir domājuši, kāpēc daži cilvēki ir tik ļoti līdzīgi viens otram? Vai tā ir daba vai audzināšana? To mēģināja noskaidrot pētnieku komanda Spānijā. Viņu rezultāti otrdien tika publicēti žurnālā “Cell Reports”.

Dr. Manels Estellers, pētnieks no Leikēmijas pētniecības institūta Barselonā, Spānijā, sacīja, ka viņš jau agrāk strādājis pie pētījumiem, kas saistīti ar dvīņiem, bet šajā projektā viņu interesēja cilvēki, kuri izskatās līdzīgi, bet kuriem nav faktiskas ģimenes saites gandrīz 100 gadus senā pagātnē.

Lai atbildētu uz zinātnes jautājumu, Estellers pievērsās mākslai, proti, viņš kopā ar līdzautoriem piesaistīja 32 cilvēkus ar līdzīgu izskatu, kuri piedalījās kanādiešu mākslinieka Fransuā Brunēla foto projektā "Es neesmu līdzīgs!".

Pētnieki lūdza šiem pāriem veikt DNS testu. Pāri aizpildīja anketas par savu dzīvi, zinātnieki viņu attēlus izlaida arī caur trim dažādām sejas atpazīšanas programmām. No viņu izvēlētajiem cilvēkiem 16 pāriem tika iegūti līdzīgi rezultāti kā identiskiem dvīņiem, kas tika identificēti, izmantojot to pašu programmatūru. Pārējie 16 pāri, iespējams, cilvēka acīm izskatījās vienādi, taču algoritms vienā no sejas atpazīšanas programmām tā nedomāja.

Pēc tam pētnieki tuvāk aplūkoja dalībnieku DNS. Pāriem, kurus sejas atpazīšanas programmatūra atzina par līdzīgiem, bija daudz vairāk kopīgu gēnu nekā pārējiem 16 pāriem. 

"Mēs varējām redzēt, ka šiem līdzīgajiem cilvēkiem patiesībā ir kopīgi vairāki ģenētiskie varianti. Un tie ir ļoti izplatīti," teica Estellers. "Viņiem bija kopīga deguna forma, acs, mute, lūpas un pat kaulu struktūra. Un tas bija galvenais secinājums - viņus vieno ģenētika,” uzsvēra Estellers. 

Kad zinātnieki tuvāk aplūkoja to, ko viņi dēvē par dubultnieku epigenomiem, kuri izskatījās vislīdzīgākie, tika konstatētas lielākas atšķirības. Epigenētika ir pētījums par to, kā vide un uzvedība var izraisīt izmaiņas cilvēka gēnu darbībā. Kad zinātnieki aplūkoja to pāru mikrobiomu, kuri izskatījās vislīdzīgākie, arī tie bija atšķirīgi. Mikrobioms ir mikroorganismi - vīrusi, baktērijas un sēnītes, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar cilvēka aci, - kas dzīvo cilvēka organismā.

"Šie rezultāti ne tikai sniedz ieskatu par ģenētiku, kas nosaka mūsu sejas izskatu, bet arī var ietekmēt citu cilvēka antropometrisko īpašību un pat personības īpašību noteikšanu," teikts pētījumā.

Pētījumam ir ierobežojumi. Izlases lielums bija neliels, tāpēc ir grūti apgalvot, vai šie rezultāti būtu patiesi arī lielākai līdzinieku grupai. Pētījums arī koncentrējās uz pāriem, kas lielākoties bija eiropiešu izcelsmes, tāpēc nav skaidrs, vai rezultāti būtu tādi paši cilvēkiem, kuri nāk no citām planētas daļām.

Tēmas