Kāpēc roku nenosusināšana pēc tualetes apmeklējuma patiesībā var būt pat sliktāka nekā to nemazgāšana vispār?

Viņš apgalvo, ka baktērijas, piemēram, E. coli, labi attīstās uz mitrām virsmām, tostarp rokām. Iepriekš veiktajos pētījumos tika konstatēts, ka 85% mikrobu, ko cilvēki izplata, pieskaroties virsmām, rodas, kad rokas vēl ir mitras. 

Lai uzlabotu sabiedrības higiēnu, Dr. Vēbers skaidro, kādas ir labākās roku žāvēšanas metodes, bet kuras labāk neizmantot nemaz.  

Visaugstākajā vietā ierindojas "ķirurgs" - roku žāvēšanas metode, kad, izstiepjot pirkstus, plaukstas tiek nožāvētas pilnībā, nevienā stūrītī un spraugā neatstājot mitrumu. Tam seko automātiskā gaisa žāvētāja izmantošana. Tad vienkārša mitruma nokratīšana no plaukstām, ar piebildi, ka tās jākrata tik ilgi, līdz izžūst pilnībā. Kā labu metodi mikrobiologs uzsver arī roku slaucīšanu papīra dvieļos, piebilstot, ka šis gan nav dabai draudzīgs variants. 

Par vienu no sliktākajām metodēm Vēbers atzīst roku slaucīšanu tualetes papīra rullī, ko pirms pāris minūtēm cilvēks notinis ar netīrām rokām pēc dabisko vajadzību nokārtošanas. Tāpat īpaši nevajadzētu aizrauties ar roku slaucīšanu savā apģērbā vai matos. 

“Galvenais roku mazgāšanas mērķis ir iziet no tualetes/vannas istabas ar tīrām un sausām rokām,” piebildis Vēbers. 

Nacionālais Veselības dienests iesaka cilvēkiem rokas mazgāt vismaz 20 sekundes, pirms ziepju lietošanas rokas samitrināt un tad kārtīgi saberzt kopā, neaizmirstot iztīrīt arī pirkstu starpas un īkšķus. Lai nosusinātu rokas ieteicams izmantot vienreizlietojamo dvieli un to izmantot arī, lai aizgrieztu ūdens krānu. 

Kas vēl jāievēro, mazgājot rokas?

Bieži sastopams maldīgs priekšstats, ka karstais ūdens labāk notīra rokas nekā aukstais. “Daudzi cilvēki uzskata, ka karstākais ūdens ir labāks, taču patiesībā, lai cīnītos ar mikrobiem, nav labu pierādījumu tam, ka ūdens temperatūra ir svarīga,” stāsta ģimenes ārste Dr. Sāra Borveina. “ Izmantojot pārāk karstu ūdeni, var rasties problēmas roku ādai, tā kļūst mazāk izturīga pret apkārtējās vides kairinājumiem, tāpēc ieteikums ir lietot nevis karstu, bet aukstu vai siltu ūdeni.

Attiecībā uz labāko metodi, kā efektīvi nomazgāt rokas, medicīnas speciāliste mudina rokas tīrīt “enerģiski”, tās berzēt un neaizmirst par pirkstu starpām, plaukstu virsmu, ādu zem nagiem. Turklāt, ja tiešām enerģiski un rūpīgi tīra rokas, 20 sekundes nešķiet pārāk ilgs laiks.

Antibakteriālās ziepes nav labākas par parastajām

Saskaņā ar pētnieku datiem, antibakteriālu ziepju lietošana salīdzinājumā ar parastajām ziepēm nav neko daudz labāks risinājums. Patiesībā mediķi brīdina, ka nekas nav tik efektīvs risinājums kā ierastā roku mazgāšana.

Ziepes un ūdens patiesībā ir labākais veids, kā no rokām noņemt mikrobus. Rokas dezinfektors ir laba alternatīva, ja ziepes un ūdens nav pieejami. Taču atšķirībā no ziepēm un ūdeni, dezinfektors nenoņem no rokām visus kaitīgos mikrobus. “Piemēram, Norovīrusu (kas izraisa vemšanu un caureju) dezinfektors nevar efektīvi iznīcināt,” atklāj Borveina.

Turklāt dezinfektors tik efektīvi nedarbosies uz acīmredzami netīrām rokām, jo tas vienkārši nenovāks netīrumus, bet tikai dezinficēs. Tāpēc vienmēr mazgājiet rokas pēc netīru darbu veikšanas, piemēram, iznesot atkritumus, veicot darbības ārpus telpām vai rīkojoties ar taukainiem priekšmetiem. Un noteikti mazgājiet rokas pirms ēšanas un pēc kontakta ar citiem cilvēkiem!