Siliņa un Uzulnieks konfliktē valdības sēdē: LGBTQ jautājumi nav manā prioritārajā dienas kārtībā, saka ministrs un nedosies uz ES ministru sanāksmi

Sēdes dienaskārtībā ir arī jautājums par vardarbības pret sievieti mazināšanu. "Saprotu, ka jūs pats arī pārstāvēsiet un stāstīsiet, ko Latvija ir izdarījusi, jo, jūsuprāt, Stambulas konvencija nav Latvijā nepieciešama," izteicās Siliņa, vaicājot, vai ministrs pārstāvēs Latviju šajā pasākumā.

Uzulnieks atbildēja, ka pats uz šo padomes sanāksmi nedosies, bet par līdzīgu tēmu apmeklēs Bērnu aizsardzības centra rīkotu pasākumu jauniešiem Jēkabpilī. "Ja man jāizvēlas risināt jautājumus, kas saistīti ar LGBTQ vai attiecīgi piedalīties vardarbības mazināšanas pasākumos, kas skar jauniešus, tad es izvēlējos braukt uz Jēkabpili diskutēt par vardarbības mazināšanu digitālajā vidē," izteicās Uzulnieks.

Premjere vaicāja ministram, kā tiek izvēlēta dalība pasākumos un kā notiek vienošanās process par prioritārajiem pasākumiem, ko ministrs apmeklēs vai nē. "Tas ir jūsu uzdevums pārstāvēt mūs kā valsti," norādīja Siliņa. Uz to Uzulnieks atbildēja, ka šajā sanāksmē nav plānots izskatīt tiesību aktu projektus.

Kā vēstīts, Latviju Luksemburgā gaidāmajā sanāksmē pārstāvēs Latvijas pastāvīgās pārstāves ES vietnieks Reinis Brusbārdis, LM nozares padomniece Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Lelde Kēla un LM nozares padomnieks Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Maksims Ivanovs.

Sanāksmē plānots runāt par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu, cīņu pret naidu un diskrimināciju, kā arī par cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu un invaliditātes tiesību veicināšanu. Tostarp paredzēts apmainīties viedokļiem par cīņu pret naidu, diskrimināciju un vardarbību pret lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIQ) personām.

Otrdien valdībā prezentētajā Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā par valsts pozīciju sanāksmē norādīts, ka Latvija iestājas pret visa veida vardarbību un naida runu. Atbilstoši Ārlietu ministrijas sniegtajai informācijai, iesaistoties vairākām institūcijām, kā Valsts policijai, Policijas koledžai, Ģenerālprokuratūrai, Tiesībsargam un NVO, kopīgi izstrādātas vadlīnijas "Naida noziegumu" identifikācijai un novēršanai, norāda LM.

Ziņojumā minēts, ka Valsts policijas darbinieki regulāri piedalās apmācībās par naida noziegumu izmeklēšanu un kvalifikāciju. Tāpat tiek veiktas vairākas aktivitātes, lai nodrošinātu kvalitatīvu ar naida noziegumiem saistīto izmeklēšanu uzraudzību un prokuroru sadarbību, lai panāktu ātru, ekonomisku un efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulējumu kriminālprocesā.

Tāpat vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties Uzulnieka pārstāvētās "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā.

Pēcāk Siliņa uzdeva Uzulniekam skaidrot, ko LM paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.

Iepriekš ministrs pauda, ka respektē premjeres lomu un autoritāti, bet sagaida, ka "ZZS konsekventā pozīcija tiktu cienīta".

Jautāts par viņa viedokli saistībā ar to, vai Latvijai būtu vai nebūtu jāizstājas no Stambulas konvencijas, politiķis izvairīgi atbildēja, ka viņš kā izpildvaras pārstāvis ir atbildīgs par to, lai Latvijā mazinātu vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē. Savukārt Latvijas dalība starptautiskās organizācijās, līgumos, konvencijās un citos ārpolitikas formātos ir tikai un vienīgi Saeimas kompetencē.

Uzulnieks solīja, ka neatkarīgi no deputātu izvēles par Stambulas konvencijas nākotni, viņš veltīs pūles un enerģiju, lai tiktu īstenoti tie pasākumi, kas noteikti Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.-2029. gadam.