Utis, kašķis, spalīši - kādi signāli liecina, ka uzradušies "apakšīrnieki"?

Ja laikus konstatē parazītu klātbūtni un rīkojas atbilstoši, no nevēlamajiem “apakšīrniekiem” drīz vien iespējams atbrīvoties, apturot arī to izplatību. Kas liecina par parazītu klātbūtni un kā no tiem atbrīvoties, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Līga Cīrule. 

Utis

Pazīmes: Galvas nieze visbiežāk zonās ap ausīm un pakausī; sakairināta āda uz kakla aizmugurējā daļā tuvāk matu līnijai; gnīdas jeb utu oliņas, kas turas pie matiem.

Uzskatīt, ka utis nekad nemēdz iedzīvoties krāsotos vai balinātos matos, ir tikpat aplam, kā domāt, ka tām “patīk” vienīgi netīri un nekopti mati. Ir gluži pretēji – šie parazīti vislabāk jūtas tīros matos un visātrāk izplatās starp cilvēkiem, kuri mīl socializēties. “Kā zināms, bērni, viens ar otru spēlējoties, visbiežāk atrodas ciešā kontaktā. Ja vienam no viņiem būs utis, diezgan droši, ka ar pedikulozi drīz vien inficēsies arī pārējie. Tāpēc vietās, kur vienkopus uzturas daudz bērnu, piemēram, vasaras nometnēs, vai, sākoties skolai, bērnudārza gaitām, utis mēdz izplatīties visātrāk,” stāsta Līga Cīrule.

Ja vecāki konstatē savam bērnam šos nejaukos kukaiņus matos, ir ļoti svarīgi neklusēt, bet laikus brīdināt skolotāju vai audzinātāju. “Ja par to noklusē, tāda kautrība var kļūt par iemeslu tam, ka utis izplatītās arvien vairāk. Jo ātrāk utis sāks apkarot, jo labāk pedikulozes izplatību izdosies apturēt,” uzsver  Cīrule.

Ieroči pret šo parazītu:

• Nevis šķēres, bet aptiekas līdzekļi! Mūsdienās dēļ utīm garās bizes meitenēm vairs nav jānogriež! Aptiekā var iegādāties līdzekļus atbilstoši vecuma grupai un vajadzībām: šampūnus, losjonus, šķīdumus, aerosolus. “Turklāt ir pieejami arī profilaktiski līdzekļi aizsardzībai pret inficēšanos ar galvas utīm. Ja zināms, ka klasē vai bērnudārza grupiņā kādam konstatētas utis, ir līdzekļi, kurus var uzsākt lietot jau profilaktiski, lai savu bērnu no utīm pasargātu,” padomu sniedz Līga Cīrule.
• Higiēna. Ja konstatētas utis, nekavējoties jānomaina gultasveļa, un tā jāmazgā 90 grādu temperatūrā, jāizžāvē, pēc tam jāizgludina, izmantojot maksimālo gludekļa karstumu. Līdzīga apstrāde būtu nepieciešama arī cepurēm, šallēm, kā arī jāveic visu ķemmju dezinfekcija, mazgājot tās karstā ūdenī.  
• Matu taisnotājs. Ja mati ir gari un grūti tikt galā ar gnīdām, daudzi vecāki par labu atzinuši metodi ar matu taisnotāju – vispirms matus mazgā ar aptiekā iegādātu šampūnu pret utīm, tad izžāvē un visbeidzot pa šķipsniņai apstrādā matus ar matu taisnotāju. Augstā temperatūrā labāk var atbrīvoties no gnīdām, ko ne vienmēr izdodas uzveikt ar šampūnu pirmajā mazgāšanas reizē.
• Piesardzība. Pat ja utis vienreiz konstatētas un iznīdētas, vienalga nedrīkst zaudēt modrību, jo tās mēdz atkal atgriezties. Tāpēc farmaceite Līga Cīrule mudina vecākus, skolotājus un audzinātājas pievērst uzmanību bērnu uzvedībai: tiklīdz atkal bieži sāk niezēt galva, jāpārliecinās atkārtoti, vai nav jāuzsāk cīņa ar utīm atkārtoti.
• Atkārtota pārbaude. Ja vienreiz bērnam bijušas utis, ir darīts viss, lai tās iznīdētu, pēc 10-14 dienām atkārtoti jāpārbauda bērna mati, vai kukaiņi no neiznīdētajām oliņām nav atkal izšķīlušies un savairojušies. 

Spalīši, cērmes

Pazīmes: Visbiežāk simptomi saistīti ar kuņģa un zarnu trakta darbību (vēdera izejas pārmaiņas), var būt slikta dūša, ēstgribas traucējumi, vēdera pūšanās (meteorisms), alerģiskas reakcijas, bezmiegs, nogurums, paaugstināta temperatūra, svara zudums, nieze anālās atveres rajonā, arī ilgstošs, nepārejošs klepus.
Vecmāmiņas parasti zina visdažādākās tautas receptes, kā atbrīvoties no parazītiem – palīdzot gan ķirbju sēklu ēšana, gan melnās ozolpapardes ekstrakts un pat ķiploks. To visu var lietot, vien jāatceras, ka šīm metodēm nav zinātniska pamatojuma un pierādījumu. Līga Cīrule visām ģimenēm, kurās ir mājdzīvnieks, iesaka gādāt par spalīšu un cērmju profilaksi gada garumā. Arī tad, ja sava mājdzīvnieka nav, kad tuvojas mācību gada sākums, bērni bieži vien atgriežas no laukiem, kur iespējams viņiem bijusi saskare ar dzīvniekiem, ir ēsti nemazgāti augļi, ogas un burkāni tieši no dobes, tāpēc risks inficēties ar parazītiem ir krietni lielāks.  

“Gadījumā, ja tārpi un citi parazīti iedzīvojušies uz saimnieka organisma, simptomi mēdz būt arī netipiski un tos viegli sajaukt ar citu slimību. Gadās, ka parazītu klātbūtne zarnu traktā var pat izraisīt asiņu un gļotu piejaukumu fēcēm. Un notiek arī otrādi – cilvēks gadiem dzīvo ar parazītiem, bet neizjūt nekādus simptomus,” norāda Līga Cīrule. 

Ja ir aizdomas par parazītu klātbūtni, jādodas pie ārsta, kurš izsniegs nosūtījumu uz fēču vai asins analīzēm, lai noteiktu parazītu klātbūtni, un, ja analīzes būs pozitīvas, varēs uzsākt pretparazītu terapiju ar recepšu medikamentiem.

Ieroči pret šiem parazītiem:

• Medikamenti gan ārstēšanai, gan profilaksei. Ja parazīti konstatēti, aptiekā var iegādāties medikamentus, ar kuru palīdzību, tos pareizi lietojot, no problēmas varēs atbrīvoties. Ģimenēs, kurās aug mazi bērni, profilaktiskos nolūkos pretparazītu medikamentus visiem – kā lieliem, tā maziem – ieteicams lietot 1-2 reizes gadā, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. 
• Vērība. Ļoti būtiski zarnu parazītus konstatēt savlaicīgi. Brīdī, kad tie jau savairojušies, būs nepieciešama daudz nopietnāka ārstēšana.
• Higiēna: Vislabākā pretparazītu profilakse ir roku tīrība. Māciet bērniem nelikt mutē netīras rokas, negrauzt nagus. Augļus, ogas un dārzeņus pirms to lietošanas obligāti jānomazgā. Katreiz pēc suņu vai kaķu glaudīšanas arī ieteicams nomazgāt rokas.
• Atbildīgi arī pret dzīvniekiem. Saimniekam jāatceras, ka mājdzīvnieks regulāri jāattārpo, vismaz reizi gadā, izmantojot veterinārajās klīnikās un aptiekās pieejamos attārpošanas līdzekļus.
• Dzert tikai tīru ūdeni. It īpaši par to jāpiedomā ceļojumos – lietojiet tikai veikalā pirktu dzeramo ūdeni pudelēs, uzmanīgi ar kokteiļiem, kuru sastāvā ir nezināmas izcelsmes ledus. Peldoties ezeros, upēs, jūrā, jāizvairās no ūdens norīšanas.

Kašķis

Pazīmes: neciešama nieze, izsitumi pirkstu starpās, arī uz elkoņiem, kas reizēm atgādina alerģiskus izsitumus.
Kašķis ir parazītiska infekcioza ādas slimība, ko izraisa kašķa ērces. Tāpat kā citi parazīti, arī kašķis tiek pārnests kontakta ceļā. Sākotnēji tas izpaužas starp roku pirkstiem un jostasvietas rajonā, bet ātri izplatās arī uz citām ķermeņa daļām. Visai bieži kašķi ir viegli sajaukt ar alerģiju, jo ērcīšu kodumi rada kņudošu sajūtu, niezi, bet vizuāli tas izskatās pēc sīkiem un sārtiem punktiņiem. Tāpēc situācijās, ja radusies šķietama alerģija, nav saprotams tās iemesls, jo īpaši, ja cilvēkam līdz šim nekad agrāk nav bijušas alerģijas reakcijas un sārtie plankumi nepāriet, bet to paliek arvien vairāk, nekavējoties jādodas pie ārsta.

Ieroči pret kašķi:

• Medikamenti. Lai ārstētu kašķi, ieteicams lietot speciālus preparātus vai krēmus, kurus ieteiks ārsts vai farmaceits. Jāzina, ka situācijā, ja viens ģimenē ir saslimis, zāles profilaktiski jālieto visiem, jo kašķa inkubācijas periods ir 2-6 nedēļas, kad ar to var inficēties arī citi.
• Nepārspīlē ar higiēnu! Ar kašķi līdzīgi kā ar utīm – cilvēki joprojām mēdz maldīgi uzskatīt, ka kašķis ir infekcija, kas skar netīrīgus cilvēkus, kuri neievēro personīgo higiēnu. Patiesībā kašķa ērcītes iecienījušas īpaši tīru ādu, jo pārspīlēta tīrība mazina ādas dabiskās aizsargspējas. Kašķa gadījumā – jo pārspīlētāk tiek ievērota higiēna, jo straujāk tas izplatās.