Tās nebūtu pat jādur! Jaunas vakcīnas, kas varētu apturēt Covid-19 uz visiem laikiem
Šobrīd pasaulē pieejamās injicējamās vakcīnas pret Covid-19 ir bijušas ļoti veiksmīgas. Pirmajā gadā pēc to parādīšanās, izglābjot teju 20 miljonus dzīvību un samazinot nāves gadījumu skaitu par 63%, liecina nesen veikts pētījums. Tomēr, lai arī cik labas būtu šīs vakcīnas, tās nav spējušas apturēt vīrusa izplatīšanos no cilvēka uz cilvēku, vēsta CNN.
SARS-CoV-2 vīrusam izplatoties, tas mainās. Laikam ejot, vīruss ir spējis pārvarēt gan izslimošanas, gan vakcīnu radīto imunitāti, cilvēki inficējas atkal un atkal. Jau trešo gadu no pandēmijas sākuma atsevišķas valstis piedzīvo kārtējo Covid-19 vilni.
Vakcīnu ražotāji nemitīgi sacenšas, lai līdz rudenim klajā laistu kārtējās uzlabotās vakcīnas, kas spētu pasargāt no jaunajiem vīrusa variantiem, tikmēr zinātnieki izmanto pavisam citu pieeju, izstrādājot vakcīnas, kas būtu izmantojamas deguna aerosola vai tablešu formā. Pētnieki tic, ka tas palielinātu “pirmās frontes” jeb deguna, mutes un rīkles gļotādas aizsardzības spējas.
“Mērķis ir stiprināt aizsargspējas turpat degunā un rīklē, lai vīruss nespētu tālāk izplatīties. Cilvēks, kuram ir aizsargāta deguna un mutes gļotāda, nespētu īsti pat inficēt citus cilvēkus,” skaidro Jeilas Medicīnas skolas imunobioloģe Dr. Elēna Foksmana. “Tas būtu kā svētais grāls,” viņa piebilda. Ja tas izdosies, ir cerība, ka gļotādas imunitāte varētu palēnināt jaunu koronavīrusa variantu attīstību un visbeidzot izbeigt pandēmiju.
Tomēr līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Zinātnieki uzsver, ka nepieciešams papildu finansējums, lai ideja pārvērstos realitātē.
Pati ideja nav jauna
Ideja “vakcinēt gļotādu”, kā to mēdz saukt paši imunologi, nav jauna. Šādā veidā darbojas deviņas vakcīnas, tostarp iekšķīgi norijami pilieni, kas aizsargā no poliomielīta, holēras, salmonellas, rotavīrusa, un deguna aerosols “FluMist”, ko izmanto kā gripas vakcīnu.
Lielākā daļa no tām ir balstītas uz senākajām vakcīnu tehnoloģijām, kurās izmanto nogalinātas vai novājinātas vīrusa daļiņas, lai iemācītu organismam tās atpazīt un cīnīties ar tām, kad piezagsies īsta infekcija.
Neviena no vakcīnām gan nav sasniegusi mērķi – pilnībā apturēt pārnesi no cilvēka uz cilvēku. “Ar “gļotādu vakcīnām” nav notikusi milzīga tehnoloģiska attīstība, kā injicējamo vakcīnu gadījumā. Bet tas varētu mainīties,” uzskata Trinitijas koledžas imunologs Eds Lavelle.
Pasaulē šobrīd tiek testētas vairāk nekā desmit deguna aerosola vakcīnas pret Covid-19. Pārbaudēs ar dzīvniekiem kāmji, kas tika vakcinēti ar aerosola palīdzību, vīrusu pārnesa daudz retāk.
Tāpat tiek izstrādātas aspirīna izmēra un formas tabletes, izmantojot tādu pat tehnoloģiju, kā Johnson&Johnson un AstraZeneca vakcīnās.
