Ko veselībai var nodarīt parastākais pelējums?
Iekštelpu pelējums var radīt nopietnus draudus veselībai. Pieaug pierādījumu skaits, kas liecina, ka mitrums un pelējums cilvēku dzīvesvietās var izraisīt dažādas medicīniskas problēmas, sākot no sēcošas elpas un citiem elpošanas traucējumiem līdz pat, iespējams, depresijai.
Pētījumi liecina, ka visvairāk appelējušu iekštelpu ietekmei potenciāli pakļauti hronisko slimību pacienti, vecāki ļaudis un grūtnieces.
Pakļaušana pelējuma ietekmei agrā bērnībā, izrādās, atstāj lielu ietekmi uz bērna elpceļu veselību. Pētījums, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 4000 pamatskolas bērnu, liecināja, ka tiem, kas pirmajā dzīves gadā bija pakļauti vai nu pelējumam, vai mitrumam, bija divreiz lielāks risks ciest no astmas un pastāvīgiem elpceļu simptomiem kā klepus, sēcoša elpa vai krēpas nekā tiem bērniem, kas bija auguši vidē, kur bija sausāki apstākļi.
Ar neapbruņotu aci skatoties, pelējums šķiet vienkārši pielipis virsmai, uz kuras tas aug, bet vairojoties tas patiesībā izdala gaisā sīkas sporas, ko viegli ieelpot. Sporu ieelpošana negatīvi ietekmē organismu, turklāt dažādos veidos.
Pelējums var izraisīt alerģisku reakciju, piemēram, astmu vai iesnas. Smaga un atkārtota pakļautība pelējuma sporām var izraisīt hipersensitīvu pneimonītu, alveolu iekaisumu plaušās.
Noteiktas pelējuma sēnītes izdala mikotoksīnus – indīgus metabolītus, kas nav svarīgi pelējuma augšanā vai vairojoties, bet satur vienas no vistoksiskākajām vielām un kas tiek saistīti ar imunitātes nomākšanu, ādas kairinājumu un, iespējams, pat ar plaušu asiņošanu maziem bērniem.
Pelējums var izraisīt infekcijas slimības cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu (piemēram, kaulu smadzeņu transplantācijas pacientiem), skart ādu, acis, plaušas un citus orgānus.
