Par kādām kaitēm rūpi tur infektologs-hepatologs

Sakiet, ar kādiem jautājumiem parasti vēršas pie infektologa-hepatologa?  

Ar akūtām infekcijas slimībām ambulatori strādājošam infektologam-hepatologam patiesībā ir maza saskare, jo parasti cilvēks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību tiek nogādāts stacionārā. Ambulatorās konsultācijas laikā mēs viņam neko daudz nevaram palīdzēt. Cita lieta – ar hroniskām aknu slimībām, hroniskiem vīrusu hepatītiem, izmainītiem aknu rādītājiem (ASAT, ALAT), paaugstinātu bilirubīna līmeni, ultrasonogrāfijā redzamām aknu struktūras izmaiņām – tie visi ir gadījumi, kad cilvēks grib noskaidrot, kas īsti kaiš viņa aknām un ko tagad darīt. Visos jautājumos, kas ir saistīti ar gremošanu un aknu veselību, droši var lūgt infektologa-hepatologa padomu. 

Bet kā ar aizdomīgu pleķi pēc ērces koduma – to arī var nākt atrādīt, bažījoties par Laimas slimību?  

Protams, ne tikai ārstējam jau diagnosticētu Laimas slimību vai ērču encefalītu, bet arī konsultējam, kad cilvēks pēc ērces piesūkšanās atnāk un jautā, vai uz ādas ir kāds aizdomīgs pleķis vai nav. Entomologi ziņo, ka ērces ir labi pārziemojušas, tāpēc arī piesūkšanās gadījumu, visticamāk, būs vairāk. Jo ātrāk tiks pamanītas Laimas slimības pazīmes, piemēram, raksturīgais sarkanais pleķis, jo vieglāk to varēs izārstēt.     

Daudz arī konsultējām par vakcinācijas jautājumiem. Laikā, kad bija pieejamas pat piecas vakcīnas pret kovidu, cilvēki interesējās, kura tieši viņiem ir labākā, kuru izvēlēties. Tāpat vakcinēšanās ir svarīga cilvēkiem ar ļoti novājinātu imūno sistēmu, piemēram, slimības vai imūnsupresijas dēļ, kad arī vajadzīgs infektologa padoms.

Vai mēs, paši to nemaz nenojaušot, varam nodarīt pāri aknu veselībai?  

Tas ir sāpīgs jautājums. Daudzi jauni cilvēki absolūti nekontrolēti lieto pārtikas piedevas, hormonus ar tiem pievienotiem proteīniem – ar domu, lai izveidojas kārtīga muskuļu masa. Tas beidzas ar izmainītām aknu analīzēm, toksiskā hepatīta attīstību, bet paradokss ir tas, ka pašsajūta nav nemaz tik slikta un patiesā situācija atklājas, tikai nododot kontroles analīzes.

Tā saucamos sporta vitamīnus parasti iegādājas internetā – vai nu paši atrod, vai pēc citu ieteikuma. Tie nav izgājuši nekādu zāļu reģistru, un nav zināms, kas un cik daudz ir to sastāvā. Protams, jo skaistāka burka, jo vairāk gribas to nopirkt, paļaujoties, ka tas ir maģiskais pulveris, kas kaut ko izmainīs. Tad varēs tik smagi nesportot, ēst, ko grib, jo tā tablete vai pulveris visu izdarīs cilvēka vietā. Diemžēl stacionāros mēs redzam šos cilvēkus ar nopietni izmainītiem aknu rādītājiem un toksisko hepatītu.

Mēs arī skaidrojam, ka visu vajadzīgo organismam var uzņemt ar uzturu; nu nav taču pie mums bads! Taču bieži vien ir tā – viena burciņa, lai nagi ir veseli, vēl viena burciņa, lai imunitāte stipra, vēl viena vielmaiņai, kompleksie vitamīni… Rezultātā, piemēram, pārdozē dzelzi, kas pēc tam kumulējas (nosēžas) aknās, radot aknu saslimšanas. Nākas ļoti daudz runāt un pārliecināt cilvēku, ka vienkārši ar uzturu var uzņemt visu nepieciešamo un ka nevajag tos neskaitāmos uztura bagātinātājus. Cilvēki domā, ka sev palīdz, bet patiesībā tikai kaitē. Lielākoties uztura bagātinātāji ir bizness, uz kura izmestā āķa uzķeramies.

Kādus zemūdens akmeņus dažreiz atklāj aknu analīzes?

Ja izmanījušies aknu rādītāji (paaugstināts ALAT, ASAT), vajadzētu saprast, kāpēc tā, jo zem tiem maskējas arī hroniskie vīrusa hepatīti. Vakcīnas ir pret A un B hepatītu, bet pret C hepatītu nav. Un, tā kā C hepatīts izplatās parenterālā ceļā, ar injekcijām, tetovēšanas adatām, narkomānu vidū, arī dzimumceļā, Latvijā ir ļoti daudz C hepatīta slimnieku. Pēdējos gados C hepatīta ārstēšana pie mums ir pasaules līmenī – ar pretvīrusa medikamentiem, ar kuriem to iespējams pilnībā izārstēt 8–12 nedēļu laikā. Terapija ir valsts apmaksāta, un to var saņemt jau no pirmās dienas, kad slimība atklāta. Daļa C hepatīta slimnieku tomēr nav izgājuši ārstēšanu, jo agrāk tā bija ļoti smaga, ar interferonu, ar milzīgām blaknēm un mazu efektivitāti, 10–30 procentu, tāpēc bija, kas atmeta ar roku. Dzīve tomēr ir gājusi uz priekšu, un C hepatīts nu ir risināma problēma. Tas taču arī pašam cilvēkam ir svarīgi – apzināties, ka viņš ir vesels no C hepatīta un nevienu citu nevar inficēt.

Ļoti bieži, runājot par aknu veselību, tiek pieminēta taukainā hepatoze. Ko ar to var darīt?

Ja ir taukainā hepatoze jeb aknu steatoze, tas nozīmē, ka aknās ir pastiprināti izgulsnējušies tauki un ir apgrūtinātas aknu funkcijas. Tā ir dzīvesveida slimība, bet var būt sekas arī citām hroniskām aknu kaitēm, piemēram, C hepatītam. Par laimi, tas ir atgriezenisks process, taču prasa darbu ar sevi, un tas ir visgrūtākais. Parasti stāstu – jā, man ir viegli dot padomus, bet jums būs grūti tos izpildīt, taču, ja klausīsiet, arī aknas atveseļosies.

Ir gan viena raksturīga kļūda, ko pieļauj cilvēki, kam ir tā saucamās taukainās aknas un arī virssvars. Viņi domā, ka paaugstinātie aknu rādītāji – tas jau tikai aptaukoto aknu dēļ. Jā, tā ir tiesa, ka ALAT paaugstināšanās ir saistīta ar lieko svaru, ar tauku izgulsnēšanos aknās, bet tam var līdzēt ar diētu, fiziskajām aktivitātēm, dažreiz uzrakstām arī kādu medikamentu. Tomēr, lai paliktu pie šīs diagnozes, ir jāsaņem atbilde, ka nav arī B un C hepatīta. Arī ģimenes ārsts, ja pie viņa atnāk apaļīgs cilvēks, neaizdomājas, ka ALAT izmaiņas varētu būt nevis apaļīguma, vielmaiņas traucējumu dēļ, tāpēc analīzēs pat neieliek ķeksīti uz šiem vīrusiem, lai tos izslēgtu.

Ik vakaru izdzerta glāze vīna vienam nekaitē, bet citam ar laiku rodas alkohola hepatīts. Kāpēc tā?  

Alkohola izraisīts hepatīts pieder pie toksiskiem aknu bojājumiem. Katram no mums ģenētiski dots ferments, kas neitralizē alkohola galaproduktus. Ja kāds katru dienu izdzer glāzi vīna, un viņam fermenta spējas šķelt alkoholu ir zemas, rodas aknu problēmas. Sievietēm ātrāk nekā vīriešiem. Alkohola lietošana izraisa tauku uzkrāšanos hepatocītos – taukaino hepatītu. Par laimi, atsakoties no grādīgajiem dzērieniem, šis process ir atgriezenisks.    

Diemžēl ir arī medikamentozie hepatīti. Ceru, ka ģimenes ārsti un kardiologi uzmanīgi izraksta statīnus, kuriem raksturīgi aknu bojājumi. Reizēm tos redzam arī no kontraceptīviem medikamentiem, no psihotropām zālēm, antidepresantiem, arī no tuberkulozes medikamentiem. Tiesa, tos izsniedz ārsti, un viņi arī kontrolē pacienta veselību. Ne visi psihiatri arī sūta pacientus uz analīzēm, lai pārliecinātos, vai lietotie psihotropie medikamenti nav ietekmējuši aknas, nieres.  

Arī cilvēki paši neiedziļinās, kāds īsti ir medikamenta sastāvs. Piemēram, gripas laikā pretvīrusu medikamentu Tamiflu sajauc ar Theraflu, kas nav pretgripas medikaments, tad vēl, lai nelauztu kaulus, ieņem paracetamola tableti, bet pret temperatūru – Fervex, un rezultātā ir lietojuši paracetamolu no trim dažādiem medikamentiem, kaut būtu pieticis tikai ar vienu. Sanāk pārdozēt, un tas nav labi aknām.  

Tad nekas cits neatliek – jādodas pie infektologa-hepatologa.   

Ja, piemēram, aknu bojājumi attīstījušies lietoto medikamentu dēļ, varam izrunāt, no kuriem var atteikties un kurus var aizvietot. Hronisku saslimšanu gadījumos, kad neiztikt bez dažādām zālēm, kopā ar citiem speciālistiem varam atrast zelta vidusceļu, ko nozīmēt, lai aknu veselība būtu pēc iespējas labāka. Nav arī nekāds noslēpums, ka sakarā ar kovida situāciju daudz vairāk izraksta antidepresantus – nu tomēr vajadzētu pasekot līdzi aknu rādītājiem. Tā saucamo taukaino aknu gadījumā, kur ārsts var palīdzēt mazāk, tomēr izskaidros, kā noder diēta, kā palīdz fiziskās aktivitātes, ko varbūt vajadzēs no medikamentiem. Tālāk dzīvesveida maiņa un darbs ar sevi ilgtermiņā jau ir paša cilvēka rokās.

Dr. GUNTA STŪRE, infektologs-hepatologs

Pieraksts: tālr. 67752254, pieraksts@jurmalasslimnica.lv

Jūrmalas slimnīca

Vienības pr.19/21, Bulduri, Jūrmala

www.jurmalasslimnica.lv

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Jūrmalas slimnīcu.