Kad muguras problēmas parādās jau 16 gados. Ārsts atbild uz svarīgākajiem jautājumiem par mugurkaulu

Četri galvenie principi

Muguras veselību bieži skata kā kaut ko atsevišķu, bet uz muguru attiecas tie paši četri veselības pamatprincipi, kas uz visu organismu kopumā. Pirmkārt, cilvēkam ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes – nevis intensīvs sports, bet tieši aktivitātes. Izstaigāšanās, piemēram, ir ļoti laba aktivitāte, jo, raitā solī noejot vairākus kilometrus, ir iesaistītas un izkustinātas pietiekami daudzas muskuļu grupas. Ja izstaigāties nav iespējas, tīri labi der arī ejamais/skrejamais trenažieris mājās vai vingrošanas paklājiņš.

Otrais pamatprincips ir mērenības ievērošana ēšanā, kas mūsdienu labklājības laikos daudziem pieklibo. Cilvēki regulāri pārēdas, bet organismam patiktu princips “jo mazāk ēd, jo labāk” – pārēšanās ir liela un nevajadzīga slodze.

Treškārt, svarīga ir pozitīva attieksme. Ja esam nomākti, dusmīgi, bēdīgi, depresīvi, labi nejutīsimies un arī muskuļi būs savilkti. Ne velti mūsu stāja, pozas, žesti, runa, mīmika – tas viss parāda arī noskaņojumu. Ir pierādīts, ja cilvēks ir pastāvīgā stresā, tad muskuļi ir savilkti un pamazām saīsinās, veidojot sāpīgus tā dēvētos trigera punktus, kuros arī asinsrite pavājinās.

Un ceturtais veselības pamatprincips ir garīgās pasaules kopšana, citādi cilvēks nevar būt cilvēks. Protams, nozīme ir arī iedzimtībai, bet to mēs nespējam ietekmēt. Šos principus savukārt ikvienam savas dzīves laikā ir iespēja ievērot, un, ja to dara, īpaša fiziskā aktivitāte papildus nemaz nav nepieciešama.

Atgriežoties pie iepriekšminētā, mugurkauls un tā diski nedzīvo atsevišķu dzīvi no pārējā organisma. Tas ir viens veselums. Piemēram, nav pierādīts, kāpēc aizvien jaunākiem cilvēkiem mugurkaula diski aiziet postā arvien ātrāk. Iespējams, tas saistīts ar to, ka diski nav apasiņoti (barības vielas tie saņem caur skrimšļiem no skriemeļa, kas normāli visiem ir labi apasiņots). Ja vielapmaiņas procesā starp skriemeli un disku ir kādas nepilnības, diski tiek sliktāk pabaroti un ātrāk aiziet bojā. Otrs iemesls ātrākai disku bojāejai ir biomehānisks – pārslodze, ko rada nepietiekama amortizācija citās skeleta daļās: pēdās, gūžās un iegurnī. Muguras un disku liktenis lielā mērā ir atkarīgs no gūžu, iegurņa, ceļu locītavu īpatnībām.

Arī pati mugura ir veselums, kakls, jostas daļa, iegurnis – viss ir vienots. Ja ir problēmas iegurnī, var gaidīt, ka drīz būs arī jostas daļā un tālāk uz augšu. Ja ir sabeigta gūža, tad sāksiet nemanāmi pieklibot un drīz vien mugura sāks sāpēt.

Neviena poza nav slikta, ja nav ilgstoša

Vai sēdēšana mugurai ir slikta? Īpaši tāda “nepareizā” sēdēšana ar kūkumu mugurā vai zvilnēšana uz dīvāna? Nē, es mēdzu teikt, ka neviena neērta poza nav slikta, ja tā nav ilgstoša. Vienalga, kādā pozā sakņupuši mēs sēdēsim, vesela mugura no tā necietīs, ja vien mēs tai palīdzēsim ar pozu maiņu. Cilvēkam ir jāmainās gan garīgi, gan arī fiziski – kas nemainās, tas nepastāv. Un mugurai šo pozu mainības principu ir īpaši svarīgi ievērot. Mājās tas ir pavisam vienkārši – ja ir sēdošs darbs, pie galda jābūt gan sēdvietai, gan stāvvietai un jāstrādā pa pusstundai vienā un tad atkal otrā vietā.

Mugurai visvairāk nepatīk ilgstoši statiskas pozas, un tādas ir abas – gan sēdēšana, gan stāvēšana. Tāpēc gan no vienas, gan otras jāņem pārtraukumi, jāpastaigā, tad atkal var pasēdēt, var izpildīt kādu vingrinājumu, var aiziet līdz veikalam, kaut vai nokāpt un atkal uzkāpt pa kāpnēm. Lai izkustētos, pietiek arī ar piecām minūtēm! Bet regularitātei jābūt, tāpēc, ja ir slinkums un trūkst apņēmības, jāsastāda sev noteikts grafiks, kurā brīdī paredzēta izkustēšanās un pozas maiņa. Ja godprātīgi ievēro pozu maiņu un izkustēšanos ik pēc laika, arī mājās sēdētājiem ir labas izredzes nesabeigt organismu.

Sēdēšana uz bumbas neglābs

Cilvēki arvien meklē veidus, kā apmānīt organismu, Bet tas neizdosies, organisms ir gudrāks par visiem ārstiem, biznesmeņiem un shēmotājiem kopā. Redzat, kā ir. Cilvēks apsēžas uz bumbas, nevis uz parasta krēsla. Pirmajā brīdī – jā, ir jānotur līdzsvars, kaut kādām muskuļu grupām pastiprināti jāstrādā. Bet pēc kāda laika, jau pēc pāris dienām, organisms būs pieradis, un efekts būs līdzīgs, kā ilgstoši sēžot uz cieta krēsla vai dīvāna.

Savukārt, ja tiks ievērota minētā mainība – vienu stundu uz krēsla, otru uz bumbas, tad atkal stāvus –, organisms tik ātri neadaptēsies un būs labs efekts. Rezumējums – bumba ir laba, bet tikai kā sastāvdaļa mainībā.

Visiem svarīgi izkustināt locītavas

Mugurai un visam kustību un balsta aparātam ir svarīgas trīs lietas: pirmkārt, kustību apjoma saglabāšana visās locītavās. Ja pavaicā vecākiem cilvēkiem, kuri ir lokani vēl sirmā vecumā, ko viņi ikdienā dara, – no rītiem izkustina visas locītavas, sākot ar mazajām (pirkstiem), beidzot ar lielajām. Kustību apjoms ir ļoti svarīgs, jo tas spēj daudz ko kompensēt, ja kādā vietā ķermenī rodas problēmas.

Otrkārt, svarīga ir simetriska muskuļu nostiprināšana. Atkārtoju un uzsveru – simetriska! Proporcionāli jātrenē saliecējmuskuļi un atliecējmuskuļi, nevis tikai kāda viena muskuļu grupa. Treškārt, arī stiepšanās ir svarīga, taču ne bez pirmajiem diviem ieteikumiem (turklāt atsevišķām muguras problēmām stiepšanās nav ieteicama, tas arī jāņem vērā).

Sportot – ar prātu!

Organismam straujas pārmaiņas nekad nav labas. Jo vecāks cilvēks, jo lēnāk organisms adaptējas un atjaunojas, tāpēc jābūt uzmanīgiem un jāpatur prātā, ka ķermenis tomēr ir tikai bioloģiska “mašīna”, kurai nepieciešams noteikts ritms.

Mūsdienās ir ļoti daudz piedāvājumu, kādu agrāk nebija, – beidzamās desmitgades laikā vien redzam, cik daudz jauna nācis klāt, sākot ar dažādām jogām, ārstnieciskās vingrošanas veidiem un paveidiem, beidzot ar treniņiem trenažieru zālēs. Daudz aizgūts no amerikāņiem, sevišķi fitnesa jomā – TRX, Crossfit un citi augstas intensitātes treniņi, ar kuriem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo lielākā daļa, kas uz tiem iet trenēties, ikdienā strādā sēdošu darbu. Visu dienu sēž un tad aiziet uz augstas intensitātes treniņu – tā ir liela slodze locītavām un muskuļiem. Jā, tauki “nodedzinās” diezgan labi, savukārt stresa līmenis var pieaugt – ja cilvēks kaut ko intensīvi dara, viņš uzvelkas, kļūst nervozāks. Jāsaprot arī, kam radīts konkrētais fitnesa veids. Piemēram, TRX sākotnēji tika radīts ASV jūras flotes karavīru sagatavošanai. Protams, kādai cilvēku grupai jaunības spēku plaukumā tas derēs, bet pēc 40 gadu vecuma sākt ar šādiem treniņiem es neieteiktu.

Sākt varētu ar svara korekciju, staigāšanu, ārstniecisko vingrošanu un tikai tad kā nākamais līmenis varētu būt šis. Arī treneru izpratnes līmenis par anatomiju, fizioloģiju, biomehāniku un cilvēku kopumā ir dažāds. Pie manis ārsta kabinetā nonāk daudzi cilvēki ar problēmām tieši pēc intensīviem un strauji sāktiem treniņiem.

Muguras vainas mainās

Par ķirurgu strādāju vairāk nekā 15 gadus – nav ļoti daudz, tomēr secinājumus var izdarīt, jo tieši beidzamo desmit gadu laikā Latvijas medicīnā ir notikušas straujas pārmaiņas. Kas mainījies pacientos? Arvien jaunākiem parādās muguras problēmas, sevišķi ar diskiem, dažkārt jau 16 gadu vecumā.

Iespējams, tas saistīts ar izmeklējumu pieejamību, pirms gadiem piecpadsmit magnētisko rezonansi varēja uztaisīt tikai medicīnas centrā ARS, vienā vietā Latvijā. Tagad izmeklējumu iespējas ir plašas – jau ar nelielām sāpēm vai problēmām cilvēks var iegūt magnētiskās rezonanses attēlu un diagnozi.

Agrāk tas prasīja ilgāku laiku, izmeklējumi bieži bija nepilnīgi. Lai vai kā, beidzamos gados jaunākiem cilvēkiem pārliecinoši parādās disku problēmas. Ar ko tas varētu būt saistīts? Tas vēl nav līdz galam izpētīts, tāpēc arī mans viedoklis var būt tikai spekulatīvs, manā pieredzē balstīts. Domāju, runa ir par kopumu, par dzīvesveidu. Vienu faktoru nevar minēt, bet, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids kombinācijā ar straujām aktivitātēm.

Pusaudzis sēž un sēž dienām pie datora un tad vienu dienu aiziet uz augstas intensitātes treniņu. Slodze ir liela, pārmērīga, un, ja mugurkaula disks jau tā nav pietiekami elastīgs, nav gana labi apasiņots un apgādāts ar barības vielām, to ātri var sabeigt. Tagad jau arī lauku puika bieži vairs nav lauku puika tradicionālā izpratnē, tas vairs nenozīmē spēcīgs, vīrišķīgs, izturīgs. Ja nav darbu saimniecībā, ar lopiem, uz lauka, ja ikdienā priekšā ir tikai dators, lauku puika tāds pats švakulis kā pilsētas puika vien ir…

Pieaug arī iekaisīgās mugurkaula saslimšanas kā, piemēram, spondilīti, kad veidojas iekaisums tieši skriemelī vai diskā, un bieži vien tas var novest pie smagām sekām vai pat letāla iznākuma, jo tā ir infekcijas slimība, kas strauji progresē. Kāpēc pieaug? Pirmkārt, tagad biežāk veic dažādas injekcijas – tas atstāj sekas, jo ar injekciju ķermenī nonāk vielas, kas imunitāti īslaicīgi, tomēr pazemina. Otrkārt, implanti, kas nu jau ir daudziem, piemēram, zobu implanti.

Jebkurš implants ir potenciāls infekcijas pievilkšanas avots. Audzēji. Jaunām sievietēm jau pēc 30 gadu vecuma redzu krūts audzējus ar metastāzēm mugurā, tas vairs nav retums, un tas ir nopietni. Tāpat citi audzēji, arī hematoloģiski audzēji, piemēram, mielomas slimība, kuras pirmā izpausme var būt skriemeļa lūzums. Šīs saslimšanas novēro arvien jaunākiem cilvēkiem.

Ārstniecība pilnveidojusies

Īsumā – mugurkauls ir sarežģīts, sevišķi tā ķirurģija ir sarežģīta un prasa specifiskas zināšanas un pieredzi, ko nevar iegūt, vienkārši beidzot ortopēdijas vai neiroķirurģijas rezidentūru. Tāpēc ir izveidota atsevišķa specialitāte un īpaša apmācība, kas ļauj apgūt šo specifisko un interesanto nozari.

Piecpadsmit gadu laikā notikušas nozīmīgas pārmaiņas muguras sāpju ārstēšanā. Pirmkārt, krietni uzlabojušās diagnostikas iespējas. Jau agrīni varam diagnosticēt tādas saslimšanas, ko agrāk nekādi nevarēja. Otrkārt, ir plašas fizioterapijas un rehabilitācijas iespējas. Agrāk pilsētā bija teju viens fizioterapeits, tagad ir daudzi. Jautājums, vai ar lielo piedāvājumu šajā specialitātē nekrītas kvalitāte, tomēr par pieejamību – fizioterapeitu netrūkst. Treškārt, medikamenti. Tie kļuvuši kvalitatīvāki – atsāpinošie medikamenti labi noņem nervu sāpes, medikamenti ir arī mazāk toksiski.

Nozīmīgs faktors ir blokādes – modernās atsāpināšanas metodes, kas ir diezgan lielā cieņā, tiek apmācīti arvien jauni speciālisti – algologi. Jautājums, kad blokādes patiešām vajag un kad tās veic par daudz… Daudz ko var panākt ar tabletēm, bieži vien efektīvāk.

Arī ķirurģijā ir izmaiņas, laikam jau tieši ķirurģija ir vienīgā no iepriekš minētajām nozarēm (fizioterapija, algoloģija, medikamenti), kur speciālistu daudzums nevis pieaug, bet samazinās. Gan tāpēc, ka nepieciešams salīdzinoši ilgs laiks, lai to iemācītos, gan arī – valsts ieinteresētība speciālistus apmaksāt nav visai liela…

Raugoties no gaišās puses, ķirurģijā ārstēšanas metodes kļuvušas pacientam saudzīgākas. Agrāk disku operācijā ķirurgam bija jāizdara plaši un lieli griezumi, un pēc tam pacientam bija gandrīz mēnesis jāguļ gultā, tagad viss notiek kompaktāk, ātrāk, ar mazāk manipulācijām. Tāpat arī mugurkaula traumas var sekmīgi ārstēt ar saudzīgu un minimālu iejaukšanos, kas savukārt būtiski paātrina pacienta atgriešanos darbā, un nav nepieciešama ilgstoša korsešu vai ortožu lietošana.

Mugurkaula operācijas kļuvušas daudz drošākas, jo ir pieejamas iekārtas, kuras operācijas laikā kontrolē muguras smadzeņu un nervu stāvokli. Tomēr, neraugoties uz šo progresu, cilvēks vēl arvien nav iemācījies atjaunot bojātas muguras smadzenes, tāpēc labāk nebūt pārgalvīgiem un nelauzt mugurkaulu.

Mūsdienās vairs nav tā, ka operācija ir “pēdējais” līdzeklis ārstēšanā. Tagad muguras operācijas ir visai izplatītas, lai cilvēkam nebūtu ikdienas diskomforta, lai varētu dzīvot kvalitatīvāk. Daudzas muguras operācijas kļuvušas kā dienas stacionāra ikdienas procedūras, kad jau otrajā, trešajā dienā pacients var doties mājās. Bet pats galvenais – mugurkaula ķirurģijā ir ļoti progresējusi izpratne par mugurkaula biomehāniku, kas ļauj katram pacientam piemeklēt pareizāko ārstēšanas metodi un to arī piemērot, cik vien iespējams, precīzi atjaunojot mugurkaula funkcijas.

Kā sev palīdzēt, ja sāp

1. Apstājieties – tiešā un pārnestā nozīmē – un mierīgi padomājiet, kas radījis sāpes, ko darījāt nepareizi, ko varat uzreiz novērst un pamainīt. Sāpes ir paredzētas, lai cilvēks sāktu pārdomāt dzīvi un dzīvesveidu.

2. Ieņemiet pozīciju, kurā mazāk sāp. Organisms ir gudrāks, nekā mums šķiet, – ja kaut kur sāp, ķermenis automātiski ieņem tādu pozīciju, kurā ir visvieglāk, tādējādi pasakot mums priekšā, kā rīkoties. Tātad vispirms jāieklausās sevī.