Publicēti depresijas novērtējuma rezultāti 10 valstīs, tostarp Latvijā

Pacientu organizāciju pārstāvji, kuri piedalījās depresijas novērtējuma karšu izstrādē, politikas veidotājiem iesniedza Pacientu memorandu, aicinot attīstīt pacientu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un uzlabot depresijas aprūpes kvalitāti, kas daudzviet trūkst. 

“Klusā pandēmija”

Mūsdienās depresija ir visizplatītākā psihiskā saslimšana, kas skar daudzus. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka Eiropas Savienībā depresija skar vairāk nekā 40 miljonus cilvēku, kas ir 4,3 % eiropiešu.  Ņemot vērā COVID-19 pandēmijas psiholoģisko ietekmi, tikai pirmajā pandēmijas gadā vien pasaulē trauksmes un depresijas izplatība palielinājās par 25%.

Ļoti iespējams, ka tagad šis rādītājs ir vēl lielāks. Pandēmijas kontekstā depresijas tēma ir kļuvusi aktuālāka nekā jebkad agrāk – ārsti un akadēmiķi visā pasaulē to dēvē par "kluso pandēmiju". 

Centrāleiropā, Austrumeiropā un Baltijā no depresijas cieš vairāk nekā 2,4 miljoni cilvēku.  Kaut gan šis rādītājs ir augsts, par depresiju tiek ziņots ļoti maz, jo psihiskās veselības problēmas aizvien tiek asociētas ar negatīvu stigmu, un, saskaņā ar vietējiem datiem, lielākā daļa depresijas gadījumu joprojām netiek ārstēti. 

“Visā pasaulē 3,8% iedzīvotāju cieš no depresijas, tostarp 5% pieaugušo un vēl vairāk cilvēku, kas vecāki par 60 gadiem. Pēdējā laikā spēkus esam veltījuši, cīnoties ar COVID-19 pandēmiju, bet tagad mums ir jākoncentrējas uz cīņu ar šo pieaugošo problēmu, kas skar visu sabiedrību. Ir pienācis laiks rīkoties,” pauda Pasaules Veselības organizācijas valdes loceklis Jozefs Šuvada.

“Depresijas novērtējuma kartes” rezultāti rāda, ka nepieciešams ieguldījums depresijas aprūpē 

Desmit ekspertu un pētnieku komandas no Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstīm analizēja depresijas aprūpes stāvokli savās valstīs, iepazīstinot “Globsec Forum 2022” dalībniekus ar galvenajiem pētījumu rezultātiem, kas apkopoti “Depresijas novērtējuma kartes” ziņojumos. 

Šie 10 valstu ziņojumi par depresijas rādītājiem ir daļa no plašākas atsevišķu depresijas rādītāju sērijas, kurā novērtēti galvenie valsts veselības aprūpes politikas virzieni un pakalpojumi, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri cieš no depresijas Beļģijā, Francijā, Itālijā un Rumānijā. 

“Neraugoties uz acīmredzamo nepieciešamību uzlabot garīgās veselības aprūpi, vairums Centrālās, Austrumeiropas un Baltijas valstu atpaliek no ES vidējā ieguldījumu apjoma. Jāpalielina arī profesionālās spējas, kā arī aprūpes sniegšanas iespējas cilvēkiem, kas visvairāk pakļauti depresijas riskam,” sacīja Anna Mičalkova, Seesame “Depresijas novērtējuma kartes” projekta reģionālā koordinatore, apkopojot galvenos pētījuma rezultātus.

Integrēta aprūpe ir uz pacientu vērsta sistēma, kas sniedz atbalstu cilvēkam ar depresiju mūža garumā un nodrošina ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību visā veselības aprūpes sistēmā. Tai ir būtiska loma, sniedzot atbilstošu atbalstu un ārstēšanu. Psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu integrēšana plašākos veselības un sociālās aprūpes pakalpojumos var uzlabot aprūpes vispusību, kā arī samazināt kopējo slogu sabiedrībā. 

"Mēs pieprasām politikas veidotājiem uzlabot integrētas aprūpes sistēmas, datu vākšanu un izmantošanu, kā arī pacientu un tehnoloģiju iesaistīšanu aprūpē,” sacīja pacientu organizācijas OZARA vadītājs Bogdans Dobniks no Slovēnijas. 

“Depresijas slimnieki un viņu ģimenes ir pelnījušas tādu pašu stratēģisko plānu kā pacienti ar vēzi,” piebilda Garīgās veselības līgas direktors Andrejs Vrsanskis, tā ir lielākā Slovākijas organizācija, kas apvieno garīgās veselības pakalpojumu sniedzējus un lietotājus.

Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Horvātijā, Slovēnijā, Serbijā, Bulgārijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā veikto “Depresijas novērtējuma karšu” rezultāti ir pieejami šeit!