Dace Zavadska: parasti viss beidzas labi
Infektoloģe, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, profesore Dace Zavadska cerēja, ka pavasaris, kovidam beidzoties, būs mierīgs laiks, kad varēs apdarīt savus darbus, kam pirms tam nebija laika pieķerties, taču – hops – pārsteigušas pērtiķu bakas! “Tāda slimība galīgi nav mūsu ikdiena. Arī man bija jāatver grāmatas un atkal jālasa,” profesore atzīstas sarunā ar žurnālu 100 Labi Padomi Par Veselību.
Stāstot par infekcijām, Dace Zavadska skaidro, ka to izplatīšanās saistīta ar aktīvas ceļošanas iespējām, tāpēc parādās kas tāds, kā iepriekš nav bijis. Taču ir arī slimības, kuras mūsdienās vairs gandrīz nav sastopamas. “Manas mīļās vakcīnas ir savu paveikušas,” Dace Zavadska saka. “Tās pašas vējbakas, kas kādreiz bija bērnu infekcija, ko pārslimoja gandrīz visi. Tagad slimnīcā ar vējbakām kāds nonāk ļoti, ļoti reti. [..] Vai masalas, piemēram. Es tās vēl redzēju, kad sāku strādāt, bet mani jaunākie kolēģi tās vispār dzīvē nav redzējuši. Rotavīrusu arī mēs slimnīcā redzam arvien retāk, pateicoties vakcinācijai. Tādi arī ir galvenie vakcinācijas mērķi – lai nenonāktu slimnīcā, neattīstītos komplikācijas un nenomirtu.”
Profesore stāsta, ka paši infektologi slimo mazāk nekā “vidējais statistiskais cilvēks sabiedrībā”. “Strādājot slimnīcā, esam nepārtrauktā kontaktā ar dažādām infekcijām, un mūsu aizsardzība, antivielas visu laiku atjaunojas,” viņa stāsta.
Interesanti, ka ar pārlieku roku dezinficēšanu pirms katras ēdienreizes pati ārste nemaz neaizraujas. “Augļus es, protams, mazgāju. Bet gaļu, ko pēc tam termiski apstrādāsim, mazgāt nevajag. Tā var būt un arī ir inficēta ar baktērijām, bet termiskā apstrādē tās mirs. Savukārt virsmas, kas, mazgājot gaļu, dabūs šļakatas virsū, – tās gan paliks inficētas. Un pēc tam mēs uz tām uzliksim svaigu ogu vai salātlapu un tādējādi gan to baktēriju apēdīsim. Es nelieku nemazgātus dārzeņus uz virsmām, kur pēc tam ēdīšu. Un vēl es vienmēr mazgāju spāņu un grieķu zemenes, bet nekad nemazgāju Latvijas.”
Infektoloģe arī nekad veikalā vai tirgū nepērk arbūza vai melones pusītes, jo zina, cik viegli tie inficējas.
Ko Dace Zavadska sava darbā atkārto atkal un atkal? “Ka katram cilvēkam pēc jebkuras vakcīnas jebkurā vecumā var būt temperatūra, apsārtums, pietūkums un slikta pašsajūta, un tas ir normāli. Savukārt nodaļā pacientiem es atkal un atkal stāstu: tas, ka bērni slimo ar infekcijas slimībām, ir normāli. Tas piestāv bērnībai. Un parasti viss beidzas labi.”
Vēl žurnālā lasiet:
- Kāpēc senioriem jo īpaši svarīgi valkāt saulesbrilles. Daba mūs ir apveltījusi ar uzacu lokiem un plakstiem, tāpēc acīs nenonāk tiešie stari, taču spēj nonākt atstarotā UV starojuma daļa, un UV starus saista ar redzes pasliktināšanos vecumā un daļēji vaino akluma izraisīšanā senioriem.
- Cik daudz patiesības ir teicienos par alkohola lietošanu. Piemēram, vai tiesa, ka tie, “kas dzer alu, dabū galu, kas dzer sīvo, ilgi dzīvo”? Un šņabis ar pipariem palīdz pret vēdera vīrusiem un caureju? Skaidro gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns.
- Kā pareizi rīkoties traumu gadījumos. Vasarā var gadīties nelieli apdegumi, kad kaut ko grilējam, arī no latvāņiem, tāpat reizēm nelaimējas, ar basu kāju uzkāpjot stiklam vai citādi savainojoties. Kurus līdzekļus izmantot, stāsta traumatologs ortopēds, apdegumu ārsts Sergejs Smirnovs.
- Cik ļoti kuņģim kaitē medikamenti? Profesors Danilāns saka tā: “Antibiotikas nav tās visstiprākās kuņģa bojātājas, un, ja kādas slimības dēļ tās ir vajadzīgas, no tām pilnīgi atteikties nedrīkst. Daudz stiprākus kuņģa bojājumus izraisa iekaisumu samazinošie līdzekļi.”
- Ko darīt, ja nomoka pēdas kauliņš jeb greizais īkšķis. Traumatologs ortopēds Juris Brūklis sīki un smalki izskaidro gan to, kāpēc greizais īkšķis rodas, gan kā problēmu risināt, ieskaitot operāciju.
- Stāsts par kuņģa samazināšanu. Ance Tarvida bija izmēģinājusi visu: diētas, sportošanu, neēšanu gandrīz vispār, bet svars ikreiz atgriezās. Vienīgā, kas palīdzēja, bija kuņģa samazināšanas operācija.
- Viss par soju. Vai soja ir veselīga? Vai tā ietekmēs hormonālo sistēmu? Ēst regulāri vai pa retam? Uztura speciāliste Eva Kataja ievieš skaidrību sojas jautājumā.
- Zāļu tējas mājas aptieciņai. Ir īstais brīdis ievākt izopu, lupstāju, ārstniecības kliņģerīti, pieneni, salviju, balto panātri, kumelītes, ceļtekas un vairākus citus augus. Farmācijas doktore Vija Eniņa stāsta, kam tie vēlāk (vai uzreiz) noderēs.
- Ko iesākt, ja pēc slimošanas izkrīt mati. Triholoģe Inga Zemīte skaidro, kādēļ pēc kovida izslimošanas un arī citām slimībām pastiprināti izkrīt mati un ko varētu lietot, lai mati ātrāk ataugtu.
Žurnāls pieejams visās preses tirdzniecības vietās.
