“Īsā laikā mēs kļuvām par 3 invalīdiem vienā ģimenē” - Ineses skaudrais dzīvesstāsts
Inese Platmane ir vientuļā māmiņa diviem bērniņiem ar īpašām vajadzībām. Viņa audzina teju septiņus gadus vecu meitiņu ar autiskā spektra traucējumiem un piecus gadus vecu dēliņu ar garīgās attīstības un citiem kompleksiem traucējumiem. Vīra vardarbības dēļ nācies izšķirties un turpināt cīnīties vienatnē, LSM rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Inese Platmane.
Ineses meitai bija pusotrs gads, kad konstatēja autismu. Dažu nedēļu laikā šī slimība meiteni "apēda". Par diagnozi sieviete uzzināja, kad jau gaidīja dēlu. Un tad ģimenes dzīvē sākās melnā strīpa. Stresa dēļ sākās priekšlaicīgas dzemdības. Dēls piedzima neplānotās mājdzemdībās bez medicīniskā personāla, kā rezultātā viņš guva smagu dzemdību traumu – smadzeņu bojājumu. Pēc diviem mēnešiem pati Inese nonāca reanimācijā – sākās cukura diabēts. Un viņa iekrita tā saucamajā diabētiskajā komā.
“Vienā ļoti īsā momentā mēs kļuvām par trīs invalīdiem vienā mājsaimniecībā. Nebija laika atslābt, bija vienkārši jāsavācas,” stāsta Inese.
Viņa stāsta, ka no bērnu tēva šķīrusies, jo viņam “kļuvis par grūtu”. “Es aizgāju nekurienē ar diviem slimiem bērniem bez materiālās bāzes. Neviens neticēja, ka to varēšu izdarīt, bet mājās sākās vardarbība, gan emocionāla, gan fiziska, un es sapratu, ka mums ir jāglābjas, mēs aizgājām,” teic Inese.
Aizejot no bērnu tēva, iestājās klusums un miers, bet tanī pašā laikā Inesei pilnīgi tika nogriezta jebkāda sociālā dzīve, jo viņa visu laiku aprūpēja bērnus.
“Es laikam esmu tas paraugs, kā nevajag dzīvot. Aizejot no bērna tēva, mums bija miers un klusums, bet tajā pat laikā man tika nogriezta jebkāda sociālā dzīve. Ir tomēr izmisīgi jāmēģina atrast palīdzība, resursi, viss iespējamais, lai sevi neapraktu,” stāsta Inese.
"Es esmu domājusi, kurš ir tas tilts, no kura nomesties kopā ar bērniem. Žēl viņu palika. Es sapratu, ka viņiem vēl dzīvot un dzīvot."
Neskatoties uz visām grūtībām, Inesi priecīgu un laimīgu dara tas, ka viņa katru dienu redz progresu savam darbam, rūpējoties par bērniem. Meitai ir acīmredzama izaugsme, un ir visas cerības, ka viņa spēs integrēties sabiedrībā.
